WWW.NEW.PDFM.RU
    -
 

Pages:     | 1 | 2 || 4 |

UDK 821.161.1-94(474.3)+ 929( =161.1) ...

-- [ 3 ] --

Kad intervtja ierads Latvijas Krievu kultras biedrb, cilvks, ar kuru bija paredzta intervija, no savas ldzdalbas atteics, iepazstinot ar Annu, kurai piedvjums piedalties intervij nca negaidti. Tas gan netraucja viu uzreiz atsaukties. Lai ar intervija krjum ir viena no skajm, t rda, ka biogrfisk intervija var bt ne tikai iepriek prdomta un sagatavota, bet ar spontna mirka reakcija. Ststjumu sekmja pieredze atmiu rakstan, jo vias atmias par Rgas periodu dzv bija publictas jau agrk (, 2012) .

Tomr lielk daa tikanos bija iepriek saruntas, un gan autoram, gan intervtjam bija iespja tm sagatavoties. Daas intervijas tika ieraksttas pie ststtjiem mjs, daa ptnieku darba telps, bet daas tikans notika autoru izvlts viets sabiedriskajs organizcijs vai darbaviets .

Lielka uzmanba ptjum pievrsta vecks un vidjs paaudzes prstvjiem, td dzvesststi prsvar atspoguo pagju gadsimta otro pusi. K redzams lielkaj da ststjumu, Otrais pasaules kar stipri ietekmjis gan autoru, gan viu vecku dzves gjumu, gan imeu dzvesvietas .

etras intervijas Jekaterinas Daicevas, Valentnas ukovas, Tamras Petrovas un Borisa Lobkova atmias ietver dzvi tiei kara laik. Ikvienam ststtjam tika lgts raksturot savu dzvi lielo socili ekonomisko prmaiu laik astodesmito gadu beigs un devidesmito gadu skum. Viens no ptjuma mriem bija vlme saprast, k cilvks orientjas jaunaj socilaj realitt un k t kst par indivda dzves dau. Tomr nedrkst aizmirst par dzvesststa anra patnbm, kuras uzsvris itlieu mutvrdu vstures ptnieks Alessandro Portelli, ka mutvrdu avoti mums pasaka nevis to, ko cilvks ir darjis, bet gan to, k vi ir sapratis to, ko darjis, kam ticjis un ko joprojm dom, ka ir darjis (Portelli, 1991, 50) .

Tmas, par kurm autors run, notikumi, par kuriem tiek ststts intervtjam, ir ne tikai persongs izvles rezultts. To nosaka ar attiecbas starp sarunu biedriem intervij, starp autora prstvto grupu un plaku sabiedrbu. Dzvesststs ldzins dialogam tas tiek rakstts vai ststts attiecb pret relo vai potencilo auditoriju (Bula, 2002, 8), tpc paa nozme ir intervtja personbai, k ar intervjams grupas socilajai pozcijai. Lai gan mutvrdu vstures subjekts ir autors, savu ststu vi nodod ar intervtja starpniecbu, ttad ptniekam var bt liela ietekme uz sarunas rezulttu. K priekrocba vrtjams tas, ka intervtjm Nadedai Pazuhinai un Marijai Assereckovai krievu valoda ir dzimt. Katrs intervtjs izmanto savu dzves, kultras un profesionlo pieredzi, lai gan attiecbs ar ststtju btiskk loma ir persongajm pabm, prasmei gan klausties, gan klust. Dzvesststi ir personiski un subjektvi un no ptnieka prasa tiski atbildgu pieeju, tos analizjot un publicjot. Tiei tpc mutvrdu vstures metod btiskkais ir emptija un takts. Autoru atlases princips, pieeja intervijai, savstarpja uzticans tiei ietekm ststu. Tas labi pards abs Dagmras Beitneres-Le Gallas intervijs ar viai pazstamiem cilvkiem Tatjanu Liepiu-Atvari un Borisu Lobkovu .

Autoru izvl noteico loma bija atsaucbai dalties atmis ne tikai ar intervtju, bet ar ar plaku auditoriju. Pc sarunas ieraksta autors varja lemt par brvu pieeju atmiu ststam vai ar noteikt ierobeojumus .

Grmat iekautas tikai to cilvku intervijas, no kuriem saemta atauja atmiu publikcijai .

Viens no svargkajiem uzdevumiem, ar kuriem saskaras intervtjs:

k ievadt sarunu ar pilngi sveu cilvku t, lai ststtjs justos rti un btu gatavs atkltbai. Intervtjam uzmangi jseko, k izskan autora balss un k veidojas abu sarunas biedru attiecbas intervijas laik. Mutvrdu vstures ptnieki intervijs var izmantot divas pieejas mutvrdu vstures vai dzvesststa pieeju. Ja intervtjs izmanto mutvrdu vstures metodi, tas nozm strukturtu interviju ar mri noskaidrot konkrtu dzves pieredzi .





Mutvrdu vstures avoti, ko iegst td veid, biei vien ir konkrtki, bet ar mazk izteiksmgi un emocionli. ajos gadjumos autoram grti veidot vienlaidus ststjumu, jo prtrauc intervtja jautjumi. da metode ir laba ptjumos, kuriem ir noteikts mris izptt cilvku dzvi noteikt laikposm un noskaidrot konkrtu pieredzi. Dzvesststa metode, tiei pretji, rosina autoru ststt par to, kas paam iet svargs un ko vi vai via vlas pavstt klaustjam .

Intervija visbiek skas ar lgumu dalties savs pirmajs brnbas atmis. Idel gadjum atbilde uz o jautjumu praug plas atmis par brnbu, imeni, veckiem un draugiem. Autors sk ststt, k veidojusies via turpmk dzve, bet intervtjam atliek precizt detaas un uzdot papildjautjumus. Tomr ptnieki atzst, ka tdai intervijai ir maz kopga ar praksi (Edwards, 2014). Ja autora ststjums biei apraujas, palg nk jautjumu un atbilu metode. Dzvesststi, kas publicti aj grmat, ir abu pieeju rezultts. Vairums gadjumos ststtji gribja dzirdt intervtja jautjumus vai zint sarunas ievirzi. Iesaistoties dialog, autora ststs kst brvks, atraistks. K atzmjusi Baiba Bela-Krmia, dzvesststs, kds tas tiek ststts intervij, gandrz nekad nav ststts iepriek (Bela-Krmia, 2002, 34). Nereti autors pirmo reizi saskaras ar uzdevumu paststt savu dzvesststu, kas, protams, ietekm pau ststanas veidu aubas par kdu atmiu svargumu, prststjums, izlaidums , tas viss raksturgs jebkurai intervijai un ir labi dzirdams audioierakstos. Lgums paststt dzvesststu k secgu vstjumu, nevis atseviu epizou virknjumu var likties dvains ar tpc, ka t nav ikdienia, pierasta pareprezentcija. Cilvki visu savu dzvesststu pastvgi atmi neglab .

Gatavojoties intervijai, iepazans laik ar autoriem ncs saskarties ar izbrnu un neizpratni par to, ka kdu var interest persongs dzves detaas. Tomr jatzm, ka Latvijas krievu iedzvotjiem zintniskas institcijas un Latvijas Universittes autoritte bija pietiekama, lai piekristu sadarbbai .

Lai gan msdienu Latvijas sabiedrb nav konkrtu atmiu aizlieguma, kultras un politisk vide akcent vienas un slp citas tmas, veido pieprasjumu pc noteiktas nozmes atmim (Dzvesststs un paapzia, 2012, 46). Kur td gadjum ir vieta dzvesststiem, kuri neatbilst oficilajai atmiai? Mutvrdu vsture sniedz balsstiesbas iepriek klusjum grupm, tomr ne vienmr o grupu prstvji ir gatavi atklti ststt par sevi, neprkpjot pieemts atkltbas robeas .

Emocionli neitrlas attiecbas intervijas laik ir gandrz neiespjamas. Intervijs pards divas tendences vai nu intervtjs gribot negribot ieem vadoo lomu, vai ar autors novrt klaustju un uzemas iniciatvu. Intervijm ar Annu Gruzdevu, Jliju Treikali, Jaroslavu Kozlovu, Maiju Golubevu vairk raksturgs jautjumu un atbilu stils, autors gaidja no intervtjas sarunas pavedienu un labprt tam pakrtoja ststjumu. Turpretim Tatjana Amosova, Jeena Matjakubova patstvgi virza ststjumu, tpc autora balss ajos dzvesststos skan spilgtk. Ststtjas interesjs ar par intervtju, un vairki jautjumi bija adresti viai. Citu vid izceas intervija ar Annu Stroju, kura ir pazstama ar intervtju, turklt via labi przin dzvesststa anru un pati mrtiecgi virza savu ststjumu .

Atirgi risinjs intervija ar Jekaterinu Daicevu. Via bija iepriek gatavojusies un atnca uz tikanos, pamusi ldzi rokdarbu paraugus, avu izgriezumus, kuros bijis mints vias vrds. Taj pa reiz ansamba Slavjanoka dziedtji suminja viu, atzmjot desmit gadu ilgo kop dziedanu. Intervtjm izdevs ne tikai dzirdt autores dzvesststu, bet ar savm acm redzt apkrtjo cieas pilno attieksmi .

Tomr ne vienmr savstarpja uzticans starp intervtju un ststtju intervijas laik garant rezulttu. Zmgs ir gadjums, kad autors pris dienas pc intervijas ne tikai liedza publict atmias, bet ar negribja, lai ts saglabtos krjum. Vi paskaidroja, ka baids, lai intervija vlk netiek vrsta pret viu. Kaut gan intervtja viam piedvja izmantot iespju palikt anonmam un atteikties no publikcijas, kompromisu pankt neizdevs .

Latvijas krievu iedzvotju ststi nav noslgts grupas portrets .

Lastja vrtjumam nodoti dada vecuma, socil stvoka un profesiju cilvku ststi par dzvi. Tas ir minjums paplaint priekstatu par to, k pasauli redz cilvki mums ldzs, k veidojuies viu liktei, ar ko saisttas viu cerbas un vilans. Visbeidzot, t ir ptnieku piedvt iespja pavrt atkltbai dau no msu kopjs socils atmias .

Marija Assereckova Tulkojusi Maruta Pranka Literatra

Bela-Krmia, Baiba. Dzvesststi mutvrdu vstures skatjum. No:

Cilvks. Dzve. Ststjums: rakstu krjums. Sastdtja un redaktore Agita Lse .

Rga: Latvijas Antropologu biedrba, Latvijas Universittes Literatras, folkloras un mkslas institts, 2002, 30.36. lpp .

Bula, Dace. Ievadam. No: Cilvks. Dzve. Ststjums: rakstu krjums .

Sastdtja un redaktore Agita Lse. Rga: Latvijas Antropologu biedrba, Latvijas Universittes Literatras, folkloras un mkslas institts, 2002, 7.9. lpp .

Dzvesststs un paapzia: mutvrdu vsture Latvij. Zintnisk redaktore Ieva Garda-Rozenberga. Rga: LU Filozofijas un socioloijas institts, Latvijas Mutvrdu vstures ptnieku asocicija Dzvesststs, 2012 .

Edwards, Delith. Id rather you ask me because I dont really know, you know: The Dilemma of (Auto)Biographical Interviewing in Biographical Research. In: SAGE Research Methods Cases, 2014. Pieejams: http://dx.doi.org/ 10.4135/978144627305013500014 Plummer, Ken. Documents of Life: An Invitation to a Critical Humanism. 2nd ed. SAGE Publications Ltd, 2001 .

Portelli, Allessandro. The Death of Luigi Trastulli, and Other Stories: Form and Meaning in Oral History. Albany, NY: State University of New York Press, 1991 .

Thompson, Paul. The Voice of the Past: Oral History. 3rd ed. Oxford: Oxford University Press, 2000 .

, . B . B: :, , , . : Rdzene-1, 2012, c. 97116 .

JEKATERINA DAICEVA

Dzimusi 1934. gad Vitebskas apgabal, Baltkrievij. Nacistu okupcijas laik zaud veckus, no brnunama Baltkrievij viu prsta uz Rgu .

1952. gad pabeidz amatniecbas skolu Rg, iegst virpotjas specialitti .

Strdjusi manbves rpncs Jelgav. Pensijas gados dzied Jelgavas krievu biedrbas Istok (Izteka) kor Slavjanoka. Strd rokdarbus, darina rotas, lai piepelntos pie pensijas .

MANI MCJA NEKAD NEPADOTIES

Savu mju pazinu pc apdegus ievas Mans liktenis ir oti smags. Pati esmu no brnunama, no Baltkrievijas .

Bija tda sda Timohi Vitebskas apgabal. Kad sks kar, man bija septii gadi. Ms bijm mtei sei brni, liela imene. Kad sks kar un sd ienca vciei, visus dzina r no mjm. Brni ska kliegt: Vciei nk! Ms izskrjm no mjas tdi, k stvjm. Veckais brlis, viam bija ap divdesmit gadu, saka mtei baltkrievu valod: Ieskrieu mj, paemu maizi, bs ceam. Un t vi ar neatgriezs, sadega mj. Vciei visu dedzinja .

Tvs un vecaistvs gja boj pirmajs diens, ms ar mti noncm koncentrcijas nometn Baltkrievij .

Nezinu, vai barakas bija specili celtas vai saglabjus no agrkiem laikiem. Izskatjs tiei tdas, k redzamas films. Betona lvas, tur visus sadzina iek un apsargja ar suiem. Tikko paiesi mal, vai nu noaus, vai suus uzrds .

Kad ienca padomju karavri un ms atbrvoja, nakt bija bumbvedju uzlidojums, daudz cilvku gja boj. Barakas spridzinja, ieskrja karavri un lika glbties, jo vciei var atgriezties. Izkldm, kur nu kurais .

Mte bija kop ar mums, via gribja iet atpaka uz dzimteni. Ms gjm, mekljm ceu, jo nezinjm, kur atrodamies. Mjs nokuvu es viena pati .

Un savu mju pazinu tikai pc apdegus ievas zem loga, nekas nebija pri palicis .

Bezpajumtnieku komna Man bija mazs brltis, aptuveni trs gadus vecs. Un es ar brlti izgju visu karu. Kad mte nomira, es pamu savu brlti Viktoru un gju. Ms ilgi gjm, izsalkui un nosalui, un pievienojmies bezpajumtnieku komnai. Varbt esat redzjui films tdas bandas, es ar td biju .

Reizm baisi un kauns atcerties. Ms klaiojm, ldz ms aplenca. Ms tau bijm bezpajumtnieki bez matiem, apaugui ar augoiem .

oti daudz bija tdu brnu. Dzvojm zemncs, guljm uz diem, apak dens, odi. Staigjm ubagodami. Mums bija tda k aukle, kas pieskatja mazos brnus, tur es atstju Viktoru. Lielie staigjm diedeldami. Vienu dienu, divas, pc tam atgriezmies ar tarbm, salikm visu kaudz un dm, kamr pietika, tad gjm atkal .

Un reiz nakt zemncs ms aplenca. Ms tau visiem bijm apnikui, jo aptrjm drzus. Bankas neaplaupjm, bet drzi no mums cieta .

Kolhoza prieksdtjs lika visus aizturt, iedeva trs zirgus ar lieliem ratiem, iedeva dienu un lika pavadoiem visus aizvest. Pavadoi nedrkstja atgriezties, kamr nebijm izvietoti. Ms veda un veda, jo pc kara visas vietas bija aizemtas. Aizveda ldz Vitebskai, tur ms, kdus trsdesmit brnus, nodeva sadales punkt, es paliku ar brlti. Vi bija oti slims, viu aizstja uz slimncu opercijai. Piecu gadu vecum viam bija sirds opercija. Kad Viktors atgriezs no slimncas, ms nostja uz brnunamu .

Dzve brnunam Brnunam vispirms nokuvm izolator, kamr ieguvm cilvcisku izskatu. Ms ar Viktoru bijm vien brnunam, divdesmit kilometrus no Vitebskas, tas bija specils brnunams kar cietuajiem. Tur pabeidzu skolu, mums bija oti laba direktore, dareiz pat mtes tdas nav, k via mums bija. Kad gju prom no brnunama, direktore man uzdvinja lielu savu fotogrfiju .

Brnunam nodarbojmies ar visu ko dziedjm, dejojm, dzejous skaitjm, iestudjm izrdes. Ms uvm, izuvm, mums bija diegi un dadi materili. Braucm uzstties, kur ms aicinja. Pie mums ar brauca ciemos. Ms lasjm ogas, snes, riekstus, gatavojm skbenes ziemai .

Gjm pulcios pa divdesmit cilvkiem, vispr tur bija ap simts brnu .

Vasars izbraucm laukos, dzvojm telts. Ar mums kop bija audzintji, medmsa, rsts, pavrs, viss, k pienkas. Viena audzintja gribja mani pieemt par meitu. Bet man jau bija vienpadsmit, divpadsmit gadu, un es negribju teicu, ka vairs nevienu par mammu nesauku .

si pirms izlaiduma brnunam, kad ms jau skaitjmies pieaugui, bija kds gadjums. Guamistab guljm katra sav gult. rpus koridor deurja nakts aukle, jo mums bija ne tikai meitenes, bet ar zni. Un, lk, kdu vakaru jau aizejam gult, bet blakus skolas pagalm deju vakars, skan akordeons. Visi dejo, skola nav tlu. Ms, piecas meitenes, nolmm iet uz dejm. Atvrm logu, palodzes nav augstas, aprbmies, basm kjm izkpm r un uz dejm prom. Direktore Antoina Sergejevna dzvoja netlu ezera krast. Via biei vakaros nca prbaudt nakts aukles, vai ts negu. Ar toreiz via gja garm deju placim, bet neko neteica .

Dejas beidzs, gjm mjs. Rtos mums bija lnija. Pacla karogu, katrai grupai deva uzdevumu vieni iet ravt drzu, citi slaukt govis, gant zosis, izvest r zirgus. Mums bija sava saimniecba. Ar taj rt pamodmies, paclm karogu, nodziedjm dziesmu. Pc tam paziojums .

Antoina Sergejevna nosauc piecus uzvrdus un izsauc ms priek. Ms visas bijm no vienas istabas un viena pulcia. Vai zint, ko s meias nostrdja? Eju garm, skatos deju laukum pazib pazstami stvi. Basm kjm dzen putekus. Vias aizgjuas uz dejm! Un ms samm uzdevumu ravt ntres un rkogas. Tas bija sods. Kamr tur dzvoju, tikai vienreiz tiku sodta .

Tagad jsu mjas un dzimtene ir tur...

1950. gad es pabeidzu skolu, no Rgas atbrauca cilvki un ms, piecas meitenes, pama ldzi uz arodskolu. Pama tiei meitenes, jo gribja prliecinties, vai meitenes var izmct par virpotjm .

Kad ms veda prom no brnunama, braucm ar vilcienu caur Dvinsku tagadjo Daugavpili. Iebraucm nakt un dzirdam nerun krieviski. Pavado audzintja gulja, un ms visas aizbgm no vilciena .

Domjm, ka ms ved pie vcieiem. Nu, ilgi ms nebguojm. Nkamaj stacij audzintja pamods un ska ms meklt. Tad ms nogdja atpaka. Otrreiz ms aizveda tiei uz Rgu. Tur visi uzraksti sve valod, ar skol nerun krieviski. Un atkal saprotam, ka esam nokuvuas pie vcieiem!

Noskaidrojm, cik maks biete ldz brnunamam, prdevm visas brnunama lietas, mums bija skaisti formas trpi. Par iegto naudu aizbraucm atpaka uz brnunamu. Ms sagaidja Antoina Sergejevna: Meitenes, no kurienes? Kpc js ms atkal stjt pie vcieiem? Kdi vciei, tur tau ir krievi! Un tad via teica: Ms meitenes, eit bija vienas jsu mjas un dzimtene, bet tagad jsu mjas un dzimtene ir tur. Via paskaidroja, kas tur dzvo. Un, lk, kop 1950. gada dzvoju otraj dzimten .

Traudu pazst pc skaas Arodskola atrads Kurbada iel 2a. Pirm arodskola1. Mcjos tur divus gadus. Man bija sepadsmit gadu, kad sku, bet, kad beidzu skolu, astopadsmit. Izmcjos par virpotju, ieguvu piekto, augstko, kategoriju .

Atceros savus skolotjus. Ms apmcja divi veci, ms vius saucm par Zaru un Geraniusu. Vii bija oti prasgi, oti labi vecie meistari!

Ms apguvm gan teoriju, gan praksi. Pirmo pusgadu mcjmies tikai par metliem. Palaik varbt es neatceros, bet toreiz katram metlam bija sava marka, sarkans, za, pelks, pc tm noteica tas ir trauds-3, trauds-45 vai trauds-5. Un, ja iedeva strdt ar metlu bez markas, ms iemcja pazt traudu pc skaas un dzirksteles. oti labi iemcja .

Mana fotogrfija bija uz goda plksnes, un mani, kad es jau strdju, biei aicinja dalties pieredz ar jaunajm arodskolniecm, kas ar nca no brnunamiem. Es labi mcjos, jo brnunam ms oti labi audzinja. Tur es beidzu piecas klases, izgltba man nav liela, skaits vidj, jo mcjos vl divus gadus. Tau uzskatu, ka zinu ne mazk k tie, kas tagad beigui divpadsmit klases .

Ms, visas piecas brnunama meitenes, turjmies kop. Tagad gan esam parus un nezinm, kur nu kur. Agrk satikmies, brni bija kop pionieru nometns. Bet tagad... cita mirusi, cita aizbraukusi. Nav sakaru. Es no vism ldz astodesmit esmu nodzvojusi .

Bijus Rgas Valsts arodskola .

Nekad neuzticieties puiiem... Tikans parasti sarunjm Rg pie kanla. Kdreiz sarun tikanos, bet neatnc. Pie Laimas pulkstea tikmies. Ej garm, bet vi gaida, skats pulksten .

Citreiz tramvaj norunjm. Kopmtne bija Maskavas iel, uz skolu Kurbada iel braucm ar tramvaju. Pie mums skolas lielaj zl rkoja dejas. Nca ar no citm skolm. Ne visus laida iek, puii kvs, kad nca no citm skolm un pievrsa uzmanbu msu meitenm. Pie mums nca no 5. dzelzcenieku arodskolas. Viiem bija tikai zni, nav ar ko dejot .

Brnunama audzintjas man uz skolu reizm atstja pacias, kdu blzti, uz dejm tau vajadzja ko skaistu .

Ar zniem draudzjmies, vii ms pavadja uz mjm, bet nekas nopietns nebija. Jo brnunama direktore mums mcja: Nekad neuzticieties puiiem! Piemns, kur tad liksities? Bija viena skolotja, kolhoza prieksdtja meita, via bija neprecta ar brnu. Tas bija liels kauns toreiz, etrdesmitajos un piecdesmitajos gados. Audzintji mums deva padomus un savu dzves pieredzi ststja. T ka dzve mani gan mcja, gan sita .

Gju uz tetri, koncertiem, skolas laik neizlaidm nevienu izrdi. Ar latvieu tetr. Mums bija komsorgs2 latvietis, kur tulkoja. Pati iespaidgk izrde, ko atceros, bija Uguns un nakts. Mums deva brvbietes, sasdmies aplt, un komsorgs tulkoja. Kur tik bija kds tetris, ms klt! Ar dziesmu dienm3 arodskol gatavojmies. Ak, k ms dresja! Bija interesanti .

Visur gribju bt klt Kad pabeidzu arodskolu, no Jelgavas manbves rpncas pienca pieprasjums pc virpotjiem, un ms, piecas meitenes, nostja uz turieni .

Nokuvm Jelgav, tur es strdju, apprecjos, vlk pc dekrta atvainjuma noncu cit rpnc Jelgavas lauksaimniecbas manu rpnc, kur nostrdju trsdesmit divus gadus, kopjais darba sts man ir etrdesmit divi gadi .

Rpnc strdja ar sievietes virpotjas, frztjas, urbjas, diezgan smags darbs, bet ms tikm gal. Dzelus vajadzja pacelt, atvest, nolikt uz darbgalda, grts darbs, bet patkams, interesants. Katru reizi No krievu komjaunieu organizators .

Iespjams, ir domti Dziesmu svtki. 1950. gad notika Padomju Latvijas II Dziesmu svtki (XI Visprjie Dziesmu svtki), tajos piedaljs Latvijas arodskolu apvienotais koris ar dziesmm krievu valod .

jauni uzdevumi. Piemram, izvirpot simts zmuus. Izvirpoji, nodevi, sami algu. Kontrolieris izraksta norkojumu, mnea beigs saskaita. Gadjs ar bris, reizm nepaveics. Ja materils palicis, taisi no jauna. Bet man nekad neatvilka no algas, tdu skumu 2030 kapeikas piedeva .

K es tik nestaipju tos smagos dzelus! Piekrauj pilnu erru, kdreiz t apgas, bet gribas vairk nopelnt, lai vartu iet uz dejm. Dzve bija grta. Bet es strdju un labi nopelnju. Kaut gan darbs bija ar metliem, rokas man joprojm mkstas, man nekad nebija raupjas rokas. Tagad nagus esmu apgriezusi, bet toreiz nagi man bija gari .

Alga bija pc izpeas. Es biju pieradusi prk taupt, k ms mcja brnunam. Trju anai, bet krju aprbam, negribjs staigt brnunama inel. Pirmo nopirku rudens mteli. Pakpeniski sakrju kurpm .

Pamazm iemcjos apieties ar naudu .

Tagad gan nav pieemts par to runt, biju PSKP4 biedre trsdesmit vienu gadu. Biju partijas sekretre, arodbiedrbas priekniece. Man bija daudz skolnieku, apmcju gan virpotjus, gan urbjus. Vienmr biju uz goda plksnes .

Piedaljos padarbb, dzvoku komisij darbojos. Visur gribju bt klt. T ms mcja brnunam: Nekad nepadodieties, nevienam nepakaujieties, esiet vienmr priekgal un nevienu neklausiet! Es oti ilgi neteicu, ka esmu no brnunama, jo valdja uzskats, ka tie, no brnunama, nav vr emami .

Pirmais skolnieks Ar vru iepazinos, kad strdju manbves rpnc. Es tikko biju beigusi skolu, bet vi atnca no armijas. Man uzdeva apmct viu amat. Izmcju par virpotju, vlk apprecjmies. Viu sauca Sergejs Semjonovis Daicevs, t es kuvu Daiceva. Tas bija 1953. gad. Vi bija vecks, dzimis 1928. gad Kirgzij, bet krievs. Vi bija no prvietotajiem .

Via vectvu nostja uz turieni cnties pret basmaiem5, atjaunot padomju varu. Pc armijas Sergejs atbrauca urp, jo te dzvoja via brlis. Brlis pasauca, un vi atbrauca strdt rpnc, t ms iepazinmies. Tas bija mans pirmais skolnieks. Kirgzij viam neviena vairs nebija, tvs gjis boj. Tur Padomju Savienbas komunistisk partija .

Viduszijas vietjo iedzvotju partiznu reliiski politisk kustba, kas sks ar pretoanos mobilizcijai cara armij Pirm pasaules kara laik un turpinjs k ca pret padomju varu pc lielinieku apvrsuma 1917. gad .

ir liels piemineklis, un vi tur ir ierakstts kritis kar .

Tdu kzu mums nebija, vienkri vakarias. Es no kopmtnes, vi tikko no armijas. paas kleitas man nebija, pat gredzenus nevarjm nopirkt. Ms tikko bijm sagjui kop, un mums nek nebija. Aizgju uz komisijas veikalu un nopirku skaistu gaizilu kleitu ar baltiem iztiem gulbjiem .

Apprecjmies un dzvojm pie via bra. Gaisotne tur bija ne visai... vii negribja mani. Viam pirms tam bija cita meitene ar veckiem, ar dzvokli, bet es no kopmtnes. Bet vi vienalga: Abi esam brei, ttad mums jbt kop! Iegt savu dzvokli, protams, bija grti. Cik ms nestaigjm gan uz pasu galdu, gan citur. Pat ncs rakstt iesniegumu, ka iramies, ja nedod dzvokli. Ms tur pamcja, lai rakstot, pamatojoties uz to, ka jaunie specilisti tikko skui dzvi, bet dzvoka nav .

Rpnc stvjm rind6 no 1953. ldz 1961. gadam. Ms ilgi mocjmies, ldz tikm pie sava dzvoka Hruova laika mj7. Labs dzvoklis, jau piecdesmit gadus taj dzvojam. No visas mjas divdesmit dzvokiem tikai ms divi esam palikui no pirmienkuiem. Man no darba ldz mjai bija 1281 solis. Vairkas reizes specili skaitju, lai zintu, cik sou nostaigju katru dienu. Darbs bija trs mais, vajadzja strdt no vieniem nakt ldz astoiem rt .

Dzve iemcja pretoties Dzv gja visdi. Nodzvojm ar vru etrdesmit gadus. Visdi gja gan strdjmies, gan kvmies, gan rmies. Kvmies! Es dauzju viu, vi mani. Nu un, nav kur iet! Kopgi brni, kopgs dzvoklis. T ar dzvojm. Ms nespriedm, cik mums bs brnu. Pc trs mneiem paliku stvokl, bet nkam meita pc pieciem gadiem. Nolmm, ka pietiek ar diviem .

Plsmies galvenokrt brnu d. Te vi netaisni kdu nosoda, es aizstvu, tad vi man uzbrk, es viam pret. Man dzve iemcja pretoties .

Brnus prsvar audzinju es, jo vrs aizgja strdt milicij. Viam nepatika rpnc .

T sarunvalod sauca dzvoku uzskaiti darbaviets, kas deva iespju dzvojams platbas trkuma gadjum (dados laikposmos vidji ne vairk par 6 m2 vienai personai) pretendt uz valsts pieiramo atsevio dzvoki .

ieeu vai paneu trs ldz piecu stvu mjas ar nelielas platbas vienistabas, divistabu un trsistabu dzvokiem; to masveida celtniecba sks 50. gadu otraj pus, lai atrisintu dzvoku trkuma problmu .

Mcju brnus t, lai btu taisngi. Vakaros lasjm grmatas, apspriedmies. Kad meita nomira, ncs audzint divus mazbrnus. Meita bija kareivga, mazmeita ar, mans raksturs. Kad meita mcjs sestaj klas, kda mte atveda savu dlu ar zilumu zem acs. Skatieties, ko jsu meita izdarja! Es saku: Pareizi. Lai nerausta aiz bizm! Skolotja raksta viai piezmi, es uzstju, lai raksta ar znam. Tikm skaidrb .

Man ar brniem nebija tik grti k ar mazbrniem. Naudas maz, tikai pensija. Tik grti, vienam vajag, otram vajag. Mani paglbj, ja izdodas ko prdot, ko noadt, citdi nezintu, k izdzvot. Ldzu socilo pabalstu, bet man pensija par diviem eiro prsniedz noteikto, t ka neko nesaemu .

Tagad mani mazbrni mcs. Reiz mazmeita televizor ierauga un prasa: Kas tas tds? Es saku: eins8. Bet kas vi tds? Via pat nezina, kas tie ir. Via tau mcs latvieu skol. Nezina ne Gorkiju9, ne ehovu10, ne Gogoli11... Es ststu gan par einu, gan Stainu12 un par karu .

Mazmeita prasa: Vecmmi, vai tiem ar tevi t notika? J, saku .

Ar dlam un meitai ststju. Reizm kino rda bezpajumtniekus, saku:

Skatieties, kda es biju! Bet vii... pat grti pateikt, ko vii par to dom .

Es saku: Lk, izdzvoju. Bet js vispr neko neredzat un nezint, kas notika kdreiz. Izaugsiet, un jums nebs nek, ko paststt saviem brniem .

Pabeidzi skolu, pabeidzi tehnikumu, un viss. Reiz biji ekskursij. Jums nav par ko ststt! Devidesmitie. Jpierod Grti bija, jo uzreiz prtrka visi sakari, tur nedrkst, te nedrkst, vstules rakstt nedrkst. Es tau sarakstjos ar vra msm, via radiniekiem .

Aizstju telegrammu, ka Sergejs miris, lai atbrauc uz brm. Neatbrauca .

Vlk, pc vairkiem mneiem, atnca vstule. Raksta, ka neatbrauca uz brm, jo domjui, ka pie mums ir kar un Sergejs nogalints. Devidesmit pirmaj! Vii runjui, ka te, pie mums, ir kar, kaut gan nek tda nebija .

Bet gaisotne bija smaga .

Vladimirs Ujanovs (eins, 18701924) Krievijas revolucionrs, lielinieku (komunistu) partijas lderis, pirmais Padomju valdbas vadtjs .

Aleksejs Pekovs (pseidonms Maksims Gorkijs, 18681936) krievu rakstnieks, prozaiis, dramaturgs .

Antons ehovs (18601904) krievu rakstnieks, prozaiis, dramaturgs .

Nikolajs Gogolis (18091852) krievu prozaiis, dramaturgs, dzejnieks, kritiis, publicists .

Josifs Dugavili (Stains, 1878/18791953) Krievijas revolucionrs, no 1922. ldz 1953. gadam bija komunistisks partijas Centrls komitejas enerlsekretrs .

Es latviski kaut ko saprotu. Ja nesaprotu, ldzu pateikt krieviski .

Veikal visu saprotu, bet par politiku ne visu. K esmu pieradusi krieviski runt, t ar runju .

Brnunam mcjos baltkrievu valod. Kad ierados arodskol, mani daudzi nesaprata, jo es runju baltkrievu valod. Nu, nekas, tagad tikai reizm kds baltkrievu vrds izsprk. Arodskol piecdesmitajos gados nebija latvieu programmas, viss bija krieviski. Arodskol bija latvieu puii, vii mums samcja tdus vrdus, ka no veikala nokuvm milicij. Ms tau nesapratm. Varbt tpc latvieu valodu nemcjos. Tas palicis prt. Varu runt, pat eksmenu noliku13, un tlt no galvas r .

Tik daudz ncies prdzvot. Pie visa jpierod. Bet agrk nebija k tagad. Tad bija brvba, ne t k tagad. Kaut gan mani neviens neapvaino un nav apvainojis. Es pierodu. Dareiz domju nu kd tas viss? Tas par jauno laiku, par devidesmitajiem. It k jau viss bija norimis, tagad atkal krievus nevajag, un t tlk. Dareiz oti smagi un spgi ko esmu izdarjusi sliktu tpc, ka krieviete?

Pdjos desmit gadus mans lielkais prieks ir minjumi, otrdiens un piektdiens gatavojamies, pc tam uzstans, trpi, viss mums ir. Tagad Siltais nams14 palicis. Visas sievietes sapulcjas, vrieu gandrz nav. Nu, t ir tda... satikans. Ms pulcjamies reizi mnes, apsveicam dzimanas diens, padziedam, dzejous skaitm, kljam galdus. Mums eit ir lksmi. Cik sevi atceros, vienmr ar kaut ko nodarbojos adu, uju, divus gadus mcjos anas kursos .

Viens mans mazdls Kirjua jau treo gadu Anglij, izmcjs man specialitt. Tikai es ar rokm virpoju, bet vi elektroniski. Uzdod pavli, un detaa izvirpojas. Vi ir Anglij, bet mcjs eit, Amatu skol. Ar Angliju ir oti apmierints. Latvij nav tda darba via specialitt. Vii izmcjs astopadsmit cilvku, un neviens nestrd, nav virpotjiem darba. Manbves rpnc ir daas vakances, bet tur nelai, saka, ka jauniei salau visu tehniku. Kaut gan skola rpncai nopirka iekrtas par savu naudu. Vi aizgja tur strdt, par diviem darba mneiem samaksja 10 latus. Dzvo nu! Tpc ar caur pazanos sameklja darbu Anglij. Skum bija divi izminjuma mnei, tagad pc gada iemcjies un pilnveidojis Ir domts valsts valodas prbaudes eksmens .

Jelgavas pensionru kluba nosaukums .

savu profesionlo prasmi, viam bs augstk kategorija. Tu, vecmmi, ar rokm strdji, es tikai pogas spieu! Es domju, ka vi neatgriezsies .

Tulkojusi Baiba Burtniece Intervija NMV4243 Kompozciju veidoja un intervja Marija Assereckova un Mra Zirnte, Jelgav, 2014

ANNA GRUZDEVA

Dzimusi 1935. gad Krasnojarskas apgabal, Krievij. 1959. gad beigusi Krasnojarskas Pedagoisko universitti, ieguvusi vsturnieces un filoloes specialitti. Apprecjs un prcls uz Latviju. Drz pc tam kuva atraitne un palika vra dzvesviet. Strdjusi par skolotju .

ESMU IEKVUSIES AJ PILST

Latvij nokuvu nejaui Esmu dzimusi un augusi Krasnojarsk. 1956. gada beigs pavisam negaidti iepazinos ar savu nkamo vru Juriju Gruzdevu. Vi atbrauca uz Krasnojarsku pc eingradas institta. Pc sadales te viam vajadzja nostrdt trs gadus. 1960. gad, kad vi jau strdja treo gadu, samm vstuli no Rgas, no via tva. Rg sedesmitajos gados bija skusies dzvoku platbu prskatana un samazinana. T k Gruzdeviem bija liels dzvoklis, vra tvs ldza, lai dls ar sievu, tas ir, ar mani, un msu dlu steidzami brauc uz Rgu .

Vecki, tvs un mte, bija karaklausbai pakauti rsti un kara laik nonca Latvij. Tvs, Gruzdevs Serafims Vasijevis, bija medicnas dienesta apakpulkvedis, mte Marija Sergejevna majore. 1944. gad vii palika dzvot Rg, Suvorova iel15. Te vra vecki dzvoja un strdja. Dzves pdj laik, piecdesmitajos sedesmitajos gados, Gruzdevs Serafims Vasijevis bija galvenais rsts emeru sanatorij, mte rste sanatorij Dzintaros. Viu veck meita, kas beigusi Latvijas Universitti16 un aspirantru, strdja par katedras vadtju Liepjas Pedagoiskaj institt .

Tagad A. aka iela .

Tolaik Latvijas Valsts universitte .

T viu dls Jurijs Gruzdevs atveda mani urp, bet pats atgriezs, lai krtotu atbrvoanos no darba. Viam vl obligti vajadzja nostrdt 12 dienas. Pdj darba dien rpnc notika avrija, un vi gja boj. Es paliku eit. T es nejaui biju nokuvusi Latvij .

Drz vien atradu darbu. 1960. gada augusta beigs, pc brm Sibrij, es atgriezos un septembr jau strdju skol. Man ita, ka spu tri iemcties latvieu valodu. Kpc? Tpc, ka uzreiz skol man neatrads darbs specialitt un es strdju pagarints dienas grup, kur vajadzja prbaudt mjas darbus. T es saskros ar latvieu valodu. Brni skumskol nosprieda, ka es to protu. Man ar liks, ka tri iemcos. Dieml apstki iegrozjs t, ka latvieu valoda man nebija vajadzga darbam, jo es pc tam sku strdt vidusskol par krievu valodas un literatras skolotju. Vlk, devidesmit treaj devidesmit ceturtaj gad, nokrtoju latvieu valodas eksmenu, lai iegtu treo kategoriju17 (t toreiz bija augstk). Man atmi tomr valoda nesaglabjs, kaut gan vrdu krjums bija oti liels .

Visu o laiku man nebija problmu attiecbs ar cilvkiem. Mani nemaz neuztrauca, kdas tautbas cilvks ar mani sarunjas. Un attieksme ir gandrz saglabjusies. Kd es saku gandrz? Lk, man ir darba biedrene latviete. oti, oti labs cilvks. Tau, k lai to pasaka, viai piemt paba k daudziem latvieiem saukt krievus par okupantiem, un viss. Labk tam nepievrst uzmanbu, jo via ir krietns cilvks. Kdu laiku via strdja latvieu skol, pc tam atgriezs pie mums krievu skol. Vispr es par to neraizjos. Tomr man liekas, ka pasaul vajadztu dzvot bez kdas politikas, dzvo un normli strd .

Man ska iepatikties ielas, vienkri ielas Lai labk iepaztu pilstu, kur dzvoju, 1971. vai 1972. gad es iestjos ekskursiju vadtju kursos. Vienpadsmit gadu jau esmu nodzvojusi Rg, protams, biju iedzvojusies darbavietas kolektv, veidojs pirms iepazans. Tau laikam vl nebiju pieradusi un ar par to sev nejautju, esmu vai neesmu pieradusi. Bet kaut kas man ska patikt. Piemram, ds gadjums. Eju ap astoiem no rta uz darbu. Suvorova un Engelsa ielas str gja 3. tramvajs18. Tas brauca uz Keramikas fabrikas pusi. aj ielas str bija Ir domts valsts valodas prasmju lmenis, par ko tika izdota Valsts valodas prasmes apliecba, kas va strdt likum noteiktajs profesijs .

Tagad A. aka un Stabu ielas stris. Ldz 1965. gadam tur kursja 3. tramvajs .

piena veikals, kas strdja no astoiem. Astoi vl nebija, bet, lk, uz trotura pie veikala noliktas pudeles piens, kefrs, krjums un citi piena produkti. Nav ne sarga, ne manas. Neviens nepievr uzmanbu, un neviens ar neko neem. Tas man oti patika .

Sku ielkoties. Vlk man iepatiks ielas, vienkri ielas. Kdas? Kad nakt bijis vss un mitrs, no rta ietve un bruakmei mirdz ras. Sibrij nek tda man nebija. Un t es gju uz darbu un priecjos par iem rasas kltajiem akmeiem, par klusumu. Vlk devos iepazt Vecrgu. Mcbu grmats bija gotisks arhitektras attli, un nu es tos redzu savm acm. Tas mani sajsminja. T es iestjos ekskursiju vadtju kursos un tos pabeidzu .

Pirmajos mneos baidjos no ekskursijm. Un tomr gju. Ekskursija ilga trs stundas, gan ar autobusu, gan kjm pa Vecrgu. Ar kdu prieku es sku strdt! Es ststu un it k pati sev atklju ko jaunu, bet tas priet uz klaustjiem, un visi bija apmierinti. Man labk patika vadt ekskursijas, ejot kjm, nevis braucot autobus. Autobusu ekskursijs vajadzja rdt ne tikai msdienu pilstu, bet ar kapstas. Un kapstas man ne visai patk viena iemesla d es biju sentimentla, man grti savaldt emocijas. Lai tik oti neuztrauktos, skatjmies skaistus galvenokrt dzejnieku pieminekus. Toties Vecrg varjm apskatt arhitektru, mazs ielias. Un vislielk bauda bija Doma baznc, jo man vajadzja ststt gan par relm, gan epitfijm un apbedjumiem. Es daudz lasju par Doma vsturi, par Doma relm un par relm vispr. Nebija tik vienkri nokrtot eksmenu par Doma bazncas vsturi .

Es tik oti pieradu pie s pilstas, ka, dzirdot kdu sakm: ja nepatk msu Latvija, brauc uz savu dzimteni (par laimi, man neviens neko tdu nav teicis), aizdomjos: ja man t pateiktu, uz kurieni gan es brauktu? No turienes aizbraucu, man nebija dzvoka, jo es tikko biju beigusi instittu, pc gada ierados eit. Tau galvenais nav dzvoklis. Ar radinieku man tur vairs nav. Bet svargkais ir kas cits esmu t iesakojusies aj dzv, aj pilst, ka nevaru iedomties aizbraukt dzvot kur citur .

Padomju Savienbas sabrukumu es uztvru normli Padomju Savienbas sabrukumu uztvru normli. Kpc? Tpc, ka 1991. gad daudzi to uzskatja par normu. Bija oti daudz ierobeojumu un aizliegumu. Ar man. Tagad var, ko vien vlies, rakstt, runt, apspriest paldies Dievam! Ttad neatkarg Latvija, Padomju Savienbas sabrukums, ttad nebs vairs o slepeno iestu, iet, tas bija visu vienkro iedzvotju prtos. Manuprt, oti daudzi to uztvra dabiski. Jo bijus Padomju Savienba jau ar kuva citda. Devidesmitie gadi bija briesmgi visur gan eit, gan Krievij .

Manu paziu lok PSRS sabrukumu uztvra bez problmm. Varbt daiem tas bija spgi, bet ne man un maniem draugiem .

2010. gad es beidzu strdt. Neteiku, ka msdienu skolni pai atiras no tiem, kas bija padomju laik. Man pat iet, ka neatiras. Viengie, kas atiras, ir tie, kas dzimui astodesmitajos gados, vii nezina vsturi .

Un vispr vsturi slikti zina. Lk, literatras stunda. Skaidroju ehova biogrfiju. Vi dodas uz Sahalnu. Kur ir Sahalna? Brni nezina. l, ka man nebija kartes, es uz tfeles uzzmju PSRS karti un rdju, k vi brauca .

Divdesmit pirm gadsimta skolni jau sliktk zina o vsturi. Piemram, ststu par septidesmito gadu dzeju, un reti kur ir dzirdjis par Visocki19 .

Labi, devipadsmitais gadsimts ir skolas programm, bet msdienu, septidesmito gadu, dzejnieku nav. Vajadztu paskaidrot, kd dzejnieki par to raksta, kda dzve bija PSRS laik, kda ideoloisk nostja, vai par visu varja rakstt. Kd dzejniekus vajja. Lk, to divdesmit pirmaj gadsimt, kad PSRS vairs nebija, vajadztu kaut k paskaidrot. Padomju laik skolni tomr par to dzirdja no veckiem, pa radio, bet pcpadomju laik vajadztu stunds skaidrot .

Mans draugs runcis Reiz bija ds gadjums. Ir devidesmito gadu beigas vai, iespjams, jau gadsimta skums, kad stundas laik pie durvm klauv direktora sekretre un mj ar roku. Es saku: Tlt nku! Bet skolni man jaut: Vai js zint, uz kurieni js sauc? Saku: N. odien ir atncis prstvis, vi ir direktora kabinet un izsauc visus skolotjus, noskaidro, k vii prot latvieu valodu. Skolni to ststa un smejas. Kpc? Jo vii zina, ka es neprotu runt latviski. Un dom: Ko nu darsiet? Tau man bija oti liels vrdu krjums. Es lasju grmatas jau agrk, astodesmitajos gados, pati mcjos latvieu valodu, bet gramatiku nezinju. Un t nu es gju uz prbaudi. Vispirms man lika uzrakstt klases Vladimirs Visockis (19381980) krievu aktieris, dzejnieks, dziesmu autors un izpildtjs .

raksturojumu. Darb atrada oti daudz pareizrakstbas kdu. Man nca smiekli, jo prbaudtjs laboja ar sarkanu zmuli. Es smejos un saku, ka pie mums skolni katru dikttu t raksta ar kdm. Vlk man uzdeva daudz jautjumu. Es uz tiem visiem gari un plai atbildju. Vi smjs, direktore smjs, bet direktore labi runja latviski. Ilgi apsprieds .

Aiz durvm stvja ldzjutji. Un, kad es beidzot izncu, vii teica:

Paldies Dievam, vismaz uzjautrinjmies. Citdi vienu skolotju odien jau ar divdesmit pieciem latiem sodja, citu vl ar desmit vai piecpadsmit .

Ms ar smjmies. Par ko? Js visu saprotami runjt, tau visi lietvrdi bija nominatv. Ja es btu mcjusi citu priekmetu eogrfiju vai fizkultru, es, protams, runtu latviski, tad tas nebtu aizvainojoi. Mani aizvainoja, ka man nebija iespju latvieu valodu izmantot stunds, jo pasniedzu krievu valodu un literatru .

Kad pirmoreiz gju likt eksmenu par treo kategoriju Kirova rajon, kas toreiz bija Centra rajons, komisijas prieksdtjs bija vrietis. Nu, es tur kaut ko rakstju, kaut ko atbildju. Un vi man teica: Jums bs jatnk vlreiz! Vajag latviski ne tikai runt, bet ar domt! Es toreiz nospriedu: Tas nu ir par traku, jpadzvo vl, lai domtu t, nevis dzimtaj valod. Biju oti neapmierinta un vairs uz to rajonu negju. Aizgju uz citu rajonu un tur nokrtoju. Bija normli. Mani pat uzslavja, jo es labi aprakstju drauga portretu. Bet nenosaucu, kas vi ir. Beigs pierakstju Mans draugs runcis. Vii t smjs, jo iepriek domja, ka es rakstu par kdu jaunu cilvku. Pasmjs un nomierinjs, vairk jautjumu nebija. Teica: Paldies, nokrtots! Tau prbaude stundu laik, kad skolni to visu redz un kds jau ir samis sodu, tas rada spriedzi. Nu kaut k citdi vajadzja dart, ja gribja prbaudt. Nezinu. Bet ne t. Tas bija rupji. N, neviens nepiekljgi neuzveds, bet tas izskatjs t parupji un pazemojoi .

Tulkojusi Baiba Burtniece Intervija NMV4258 Kompozciju veidoja, atifrja un intervja Marija Assereckova, Rg, 2014

BORISS LOBKOVS

Dzimis 1931. gad Smoenskas apgabala Siovkas pilst, Krievij. Agri zaudjis veckus. Mcjies Odesas jras flotes inenieru institt, norkots darb uz Nahodkas pilstu Piejras novad, pc tam uz Ventspils ostu .

VISI ESAM SAVA LAIKA BRNI

Brni ir pai nevaingkie kara upuri Es piedzimu maz pilsti Smoenskas apgabal, rajona centr, kura saucas Siovka. Tur pagja mana agr brnba. Tvs Vasilijs Mihailovis pc izgltbas militrpersona, Pirm pasaules kara dalbnieks, virsnieks tba kapteinis. Pilsou kar nepiedaljs, pc tam prkvalificjs par agronomu, par ko ar strdja ldz pat 1941. gadam. Mte Jeizaveta Fjodorovna mjsaimniece un uvja, via bija no vienkras imenes. Mans vectvs, mtes tvs, bija kurpnieks. Viam piederja darbnca Pterburg, Petrogradas pus. Pc tam notika nelaime darbnca nodega, un vi aizgja strdt uz rpncu Metlists. Bija 1905.gada notikumu, k tagad saka, revolucionr dumpja, dalbnieks. Un tur vi guva traumu. sk sakot, viam noma roku, un vi apdroinanas kompenscijas rezultt sama mjiu pie Sanktpterburgas un strdja par deurantu-prmijnieku. Un tur mans vectvs, pildot darba pienkumus, aizgja boj. imene liela pamat meitenes. Viens zns un... vienpadsmit meitenes. Iztikai visi pelnja ar anu .

Bet mana mte bija pati jaunk imen un sievieu bataljona20 sastv bija iesaistta t laika notikumos, par kuriem nesen uzemta filDomts 1917. gada vasar Krievijas pagaidu valdbas izveidotais sievieu nves bataljons. Bataljons tika izveidots

propagandas nolkos, lai celtu armijas kaujas sparu .

ma21. Bataljons, kur karoja krievuvcu front, tika gandrz izncints .

Bataljona komandieris ar sieviete karoja Kolaka armijas sastv, un tur, Krasnojarsk, viu nova boeviki22. Mte ar tvu satiks netlu no Sanktpterburgas, Kolpino, tur bija izmitinta armijas daa, kur tvs dienja. Un no represijm, kurs virsniekus gandrz pilnb izncinja, vi ar mti bga uz Dorogobuas pilstu Smoenskas apkaim, un tur vii ska pilngi jaunu dzvi. Tur piedzima divas vecks msas un jsu padevgais kalps. Tvs strdja par agronomu un pamazm krja naudu mjoka celtniecbai. Un par vietu vi izvljs o rajona centru Siovku, kur ar uzcla mju. Tur, neizbvtaj mj, ar pagja mana agr brnba .

Kad man bija desmit gadu, sks kar, un visi ie notikumi ieguva pavisam citu ievirzi tvs vecuma d iesaukumam vairs neatbilda, un ms nokuvm okupcij. Pc vcu dau prrvuma pie Vjazmas, kad tanki no Jeas izrvs uz Maskavu23, ms centmies aiziet no uzbrkoajm vcu dam. Bet vcu tanki tika mums priek, un ms atgriezmies sav mj, sav pilsti, kur bija jau pavisam cita vara .

Man bija divas veckas msas, vienai bija divpadsmit, otrai etrpadsmit gadu. Un notika nelgas kaujas tlk un tuvk no Maskavas. Tad neviens negribja piekpties pat par sprdi, bet cieta civiliedzvotji, pirmm krtm brni. Kop tiem laikiem man zemapzi izveidojs dzia prliecba, ka brni ir pai nevaingkie kara upuri. Tpc, ka visu redz, visu saprot, vii cie kop ar visiem, bet vii nav spjgi sav vecum kaut k ietekmt notiekoo. Un tpc vii cie vairk par visiem .

Blakus frontes lnija, ms okuptaj teritorij, nav kur palikt, katru nakti bombardana. Naktis garas, tumas, padomju armijai noteikts uzdevums novrdzint pretinieka spkus. Bet k novrdzinana notiek?

Vienkri bombard, satumst, un lido bumbvedji atlidoja, parioja virs pilstas, virs tiltiem, kuriem bija stratiska nozme, nometa bumbas un aizlidoja, un nkamaj nakt lido jau atkal. Un t ldz paai rtausmai .

Bet kur lai paliek iedzvotji? Vciei priekj lnij, viiem ar vajag atvilkt Domta reisora Dmitrija Meshijeva ( ) filma Bataljons () (2015) .

Marija Bokarjova ( ) (18891920), pirm sieviete virsniece Krievijas armij, 1917. gad kuva par pirm sievieu bataljona komandieri. 1920. gad padomju valdba par kontrrevolucionro darbbu M.Bokarjovai piesprieda nves sodu .

Domta t. s. opercija Taifns (1941. gada 2.13. oktobris), kuras gait Vrmahta karaspks prrva frontes lniju un pietuvojs Moaiskas Maskavas aizsardzbas lnijai. Sarkan armija zaudja 380 tkstous karavru, gst nonca 600 tkstoi. Padomju historiogrfija to dvja par Vjazmas operciju .

elpu. Vii nk uz mjm, izdzen vietjos vai ar iekausta vius kaut kur pa striem. Bet bumbas krt, trpa mj un nogalina. Gan vcieus, gan savjos .

Tda, lk, gaasmana. Bet pa dienu artilrija auj, mnmetji, rbina tlvju artilrija. Vci blie uz padomju spkiem, padomju armija uz mums .

Un t dienu no dienas, mnesi pc mnea. Pienk rtausma, no sagrautajm mjm izvelk lus, ved uz bru kapiem, un pajgi ar izkropotajiem liem man atmi, man zemapzi palikui k pati spilgtk brnbas atmia .

Uz pavasara pusi vcieiem vajadzja dzvojamo fondu, vajadzja kaut k to atbrvot daa iedzvotju bija kaut kur jliek. Sasdinja eelonos, saldja lopu vagonos un aizveda uz Rietumiem. Veda cauri Baltkrievijai, cauri Polijai, un imeni divas msas, mani un mti aizveda uz Vciju. Kaut kur Diseldorfas rajon ir pilstia Oberhauzena24, kur bija koncentrcijas nometne ar visiem ts atribtiem. Visapkrt pa perimetru dzelostieples, barakas, starp toriem skraida aitu sui, uzraugi ar meiseriem25 viss, k nkas. Tur jau pirms mums bija pilns ar iemtniekiem .

Blakus bija kaut kda mijas rpnca. Vecks msas gja uz to mijas rpncu strdt. Es slaistjos pa nometni. Bet nakts anguameriku avicijas bombardanas. Viiem pavisam cita cilvku izncinanas metode vii lido uzreiz daudzi kop, piecpadsmit divdesmit bumbvedji, uzg savu kravu objektam un visi kop aizlido. Un ldz rtam ir miers. Grti pateikt, k labk .

K mums izdevs izkt no koncentrcijas nometnes? o noslpumu mte aiznesa ldzi kap. Un tomr vien jauk vai ar ne tik jauk dien mums iedeva atbilstou dokumentu un aizstja uz staciju. Un ms atgriezmies sav dzimtaj Siovk, ko Sarkan armija vl nebija atbrvojusi. Tur nekas nebija mainjies, tikai vairk izposttu ku, vairk bru kapu un vcu kapu. Tvs ms aizveda uz rpilstas sdu, divdesmit kilometrus no pilstas. Tur mte nomira no izsitumu tfa. Via bija sirds slimniece, bet sirds slimnieki o slimbu slikti prcie. Ar tfu prslimoja visi, tad okuptaj teritorij plosjs epidmija. Es pirmais imen saslimu ar tfu, kaut k prcietu. Meitenes ar prslimoja. Slimba kaut kd mr ms trs ar izglba, jo No 1939. gada ldz 1945. gadam Oberhauzen atrads vairkas piespiedu darba nometnes (Zwangsarbeiterlager) .

Vcu bruotajos spkos lietot manpistole MP 38/40, kuru padomju karavri kdaini sauca par meiseri (vcu manpistole MP28) td, ka uz magaznas bija patenta zme Patent Schmeisser .

aizejot vciei iedzvotjus raidja r no mjm un dzina pa ceu nezin kur .

Kad vcietis ar karabni ienca bd, kur slpmies, ms, visi trs, guljm uz krsns, visi ar kailm, nosktm galvm ar tfu slimos noskuva, lai inficts utis neizplattos un vieglk ar slimbu cnties. Viena no msm viam uzkliedza: Tfs! Vi mets uz durvm, un neviens ms vairs neaiztika .

1943.gada 8.mart pc Staingradas kaujm o apvidu atbrvoja. T ms atkal nokuvm padomju teritorij .

Ar Kaina zmi Aizkuvm ldz mjm, tur, msu pussabrukuaj nami, jau dzvo citi cilvki, bet bija palikui prtikas krjumi... Tvs nodarbojs ar bikopbu, bites vl dzvas, saku krjumi nav apsti, bet tvu arestja. Par ko viu arestja, es nezinu vl joprojm... Vi bija cara armijas virsnieks, Brusilova prrvuma26 dalbnieks, bet ie virsnieki Savienb vienmr ir bijui nemlami, pret viiem izturjs ar aizdomm. Vi bija cara armijas virsnieks .

tba kapteinis. Starp citu, ar to ir saistti savdabgi apstki kad mans dls mcjs eingradas topogrfijas mcbu iestd un bija jau treaj

kurs, viu izsauca pie specils daas prieknieka osobista27 un jautja:

Lobkov, kpc tu anket neesi ierakstjis, ka tavs tvs bija okupcij? Dls atbil: Bet tvam tau bija devii gadi un vi bija brns, kda tam nozme? Nu, labi, tad atbildi uz jautjumu kpc tu neierakstji anket, ka tavs vectvs bijis tba kapteinis cara armij? Es to nezinju, jo par m tmm neviens nekad imen nerunja. Zinju tikai, ka karojis Pilsou kar, ka piedaljies Brusilova prrvum, bet, kda viam armijas pakpe, man nebija priekstata. Bet tur visu par mums zinja. Turklt zinja pamatgi, pat to, ko ms pai par sevi nezinjm. Visu savu dzvi, pai jaunb, man savu uzvedbu vajadzja korit, ievrojot statusu tautas ienaidnieka dls .

Tvam kaut ko tdu pieuva, par ko es un msas uz visu mu ieguvm Kaina zmi tautas ienaidnieka brni, 58. pants28. Tvs nomira 1954 .

gad, pc tam viu amnestja, reabilitja un iekva stainisma nevaingo upuru piemias grmat. Pc tam jau detaas vairs nevienu neinteresja, bet Brusilova prrvums ( [ ]) Pirm pasaules kara laik (1916. gada 22. maijs 7.septembris) Krievijas armijas Dienvidrietumu frontes uzbrukuma opercija, ko komandja enerlis AleksejsBrusilovs .

PSRS Valsts drobas komitejas kara pretizlkoanas apaknodaas specils daas darbinieks .

T ikdien dvja 1922. gada KPFSR Kriminlkodeksa 58-1, 58-1a-1 , 58-258-14 pantu 1926. gada un vlkajs redakcijs, kuri noteica atbildbas pakpi par kontrrevolucionru darbbu .

zme palika. Palika ierakstts, ka jsu pazemgais kalps tautas ienaidnieka dls, ar tva 58. pantu. Un no Kaina zmes man neizdevs atbrvoties, t galu gal ietekmja visu manu biogrfiju. Uz kartim mums piencs 300 gramu maizes, tik un tik sls, bet visu prjo mums vajadzja sagdt paiem. Uz brnunamu ms negjm, t, lk, trijat sancm un nolmm, ka ms dzvosim autonom rem, bet uz brnunamu neiesim .

Msu mj ldzs msu imenei dzvoja vl trs imenes, kurs kop bija septii skolni. Visa informcija tad pienca no meln vja reproduktora. Tas viss tagad jau ir muzejos, senatnes eksponts. Bet tad visa informcija pienca pa melno vi, Sovinformbiroja29 zias, dadas reportas, viss, ko varas orgni uzskatja par vajadzgu aizvadt ldz iedzvotju zinanai .

Ms bijm dadu klau skolni, es viens no mazkajiem. Bet skolas metodika tad prasja, lai skolnieks var atststt izlastu tekstu. Un viss mcbu stunds, izemot rakstanu, aritmtiku un eometriju, notika teksta lasana un atststana. T k prjie visi, izemot mani, bija vecko klau skolni, man bija iespja klausties, un tdjdi, prejot no klases uz klasi, es gandrz jau zinju nkams klases programmu, kaut ar okupcijas d divus gadus nemcjos. Pc atbrvoanas skolu atjaunoja, tdus k es iesaistja par strdniekiem; tie, kuri bija vecki, formja brigdes, lai aizvktu lus no kauju laukiem. ds liktenis man gja secen, man bija vienpadsmit gadu, bet tie, kuriem palika divpadsmit etrpadsmit, tie nodarbojs ar Sarkans armijas karavru un virsnieku meklanu, atpazanu un apglabanu .

Mums paldzja izdzvot reliisk atribtika Mani audzinja padomju skola... Un kop ar citiem slimgi un mokoi prdzvoju Staina nvi, personbas kulta atmaskoanu un visus ar to saisttos notikumus visi ms esam sava laika brni. Run, ka mani kristjui drz pc manas piedzimanas, bet es to, protams, neatceros. Ja ar kristja, tad pareizticb. Bet pc prliecbas es esmu ateists. Tomr esmu augstk mr tolerants pret ticbu. Un vecku attieksme pret reliiju bija atirga .

Tvs bija oti dievbijgs, viam tdam piencs bt saistb ar savu skotnj dienesta raksturu, jo cara armija karoja par Ticbu, Caru un Tvzemi .

Ja vi bija komandjumos, tad vienmr virs galvas karjs svtbildte un Padomju informcijas birojs informcijas un propagandas dienests PSRS (19411961) .

lampia dega. Es biei viu redzju ldzamies un prkrustmies. Bet, kas attiecas uz mti, via uzskatja ja btu Dievs, vi nepieautu, ka cilvki t cie. Viai tam bija savs pamatojums, jo via persongi izgja Pirm pasaules kara fronti. Un tomr reliisk atribtika paldzja mums izdzvot .

1943. gad, kad reliija vairs nebija aizliegta un visi ticgie ska iet uz bazncm un lgties, bija liels pieprasjums pc ikonm. Ms prdevm visus savus reliiskos atribtus, un ar Bbeli prdevm. Nu, Dievs nesodja. Tas apliecina to, ka via ar nav, citdi btu sodjis ms. Bet varbt ar sodja, jo palikm bez veckiem.. .

Samu uzaicinjumu no Latvijas Jras kuniecbas Pc astots klases aizgju uz msu pilst atvrto celtniecbas kau raoanas rpncu kaut k bija jdzvo. Pc astots klases piecpadsmit gados aizgju uz o rpncu un tur strdju kop ar vakardienas frontiniekiem k ldzgs ar ldzgiem gandrz ldz desmits klases eksmenu krtoanai .

Eksmenus nokrtoju kop ar savu klasi, ar visiem puiiem, ar kuriem kop mcjos. Un darba laik man dzv notika krasas prmaias. Nekda jdzga aprba nebija, bet strdt vajadzja snieg, ziem, sal, sasalum .

Apsaldju kjas, aizgju pie rstiem, atklja slimbu, kura jrst ar radiklm metodm. Rpnca piederja Transporta celtniecbas ministrijai, un no s ministrijas man iedeva ceazmi uz Eipatoriju. Kjas rstt. 1950 .

gada vasar uz turieni ar aizbraucu. Brvbiete un bezmaksas ceazme k balva par manu darbu un par dalbu kolektva sabiedriskaj dzv es biju komjaunatnes organizcijas sekretrs. Braucu cauri Maskavai, gja vilciens MaskavaEipatorija, un kaut kur Sarabuzas30 stacij iet atzars uz Eipatoriju un virzs gar jru. Es stvu pie vagona loga un acumirkl nesaprotu, kas ir tas, kas paveras man priek. Uzreiz neapjdzu, ka t ir jra. Meln jra, bija tds skaists saulriets. Atstja iespaidu. Un tad es nolmu lai kas ar ar mani nenotiktu, es dzvou un strdu pie jras .

Pc tam vl dau no piecdesmit un piecdesmit pirm gada nostrdju rpnc, kop ar klasesbiedriem nokrtoju desmits klases eksmenus un aizbraucu uz Odesu. Iepriek noskaidroju tur ir Odesas Jras flotes inenieru institts31. Un iestjos Hidrotehnikas fakultt, turklt eksmenus nokrtoju labk nek sav dzimtaj skol. Un tur pagja manas studentu Msdienu stacijas Ostrjakovo (ukr. val. ) vsturiskais nosaukums, t ir Krimas dzelzcea mezgla stacija .

Tagad Odesas Valsts jras universitte ( ) .

dzves pieci gadi. Nebija viegli, vispirms jau materil zi stipendija neliela, ms t laika naud pirmaj kurs samm 294 rubus, piektaj kurs ap 400 rubu. Strdju, pelnju, nekad ar pliku stipendiju vien neiztiku .

Strdju gan par krvju ost, gan miltu rpnc, gan konservu rpnc, gan par skatuves strdnieku Odesas opertetr kur tikai nestrdju. Tas deva kaut kdas iespjas, lai nodrointu savu eksistenci. Strdju ar zintniski ptnieciskaj sektor tur bija celtniecbas darbi, un par sardzes matrozi vau medbu flotil, kas atrads remont .

Samu nostjumu uz Primorskas novada Nahodkas pilstas trestu Damorgidrostroi meistara amat, uz turieni ar devos. Trest es nostrdju divus gadus, pc tam notika tatu samazinana. Kursabiedri, kuri strdja ost, pazina mani, kontakti bija labi, un mani aicinja uz Nahodkas tirdzniecbas ostas tehnisko dau, kur es ar nostrdju vairk nek astous gadus .

Pdjos trs gadus jau k tehnisks daas prieknieks. Ts ir funkcijas, ko uztic cilvkiem ar pietiekami plam zinanm un spjm komunict ar citiem. Jzina gan tehnika, gan dzelzce un hidrotehnika. Jspj noformult vajadzgs prasbas, jprot veidot kontaktus ar dienestiem .

Kopum es nostrdju tur vairk nek desmit gadus. Samu uzaicinjumu doties uz Latvijas Jras kuniecbu. Tur jau brieda notikumi saistb ar Baltijas republiku jras ostu rekonstrukciju. Es piekritu un nokuvu Liepjas ost. Un drz pienca valdbas rkojums par ostas nodoanu kara resoram. Kdu atlaida, kdu prcla uz citm ostm, daam paveics vairk, daam mazk. Man piedvja pieticgku amatu, bet ar dzvokli Ventspils jras tirdzniecbas ost. Lk, kur jsu padevgais kalps uzturas ldz ai dienai. 1991. gad es noformju pensiju, bet joprojm no darba praktiski neesmu aizgjis .

Privtaj dzv Kad braucu prom no Maskavas, uz Kazaas stacijas perona es satiku meiteni, kura raudja, jo bija rusies no draugiem. Pc tam izrdjs, ka esam vien vagon un vien kupej, ttad tt--tt. Es uz augj plaukta, via uz apakj. Via jau gadu bija nostrdjusi un pc atptas brauca uz esozavodskas pilstiu, eingradas institta absolvente, studjusi angu valodu. Apmram gadu sarakstjmies, pc tam es aizbraucu pie vias uz esozavodsku sepadsmit stundu brauciens, Tlo Austrumu mrog tas nav nekds attlums. Aizbraucu pie vias ciemos. 1957.gada jnij viai bija izlaiduma balle. Pc tam aizvedu viu uz Nahodku. Kop t laika jau piecdesmit septius gadus ms esam kop. Divi dli, abi piedzima Nahodk. Viss ir normli. T, lk, privtaj dzv .

Veckais dls eit, ost, strd, augstko izgltbu neieguva, bet strd par maias prieknieku graudu terminl. Kur tie skbbarbas tori stv, blakus graudu terminls, kura celtniecb es piedaljos, bet dls tagad te strd. Via ce pa karjeras kpnm: strdja transporta flotes apkalpoan

gan par dokeru, gan par dokeru brigadieri, par stividoru tas ir, iekrauanas un izkrauanas procesa organizatoru. Kad pabeidza celt graudu terminlu, viu tur aicinja darb par maias prieknieku .

Jaunkais dls pabeidza eingradas Kara topogrfisko augstskolu, sama norkojumu uz Tlajiem Austrumiem. J, kur piedzima, tur ar nokuva. Tikai ms dzvojm Nahodk, bet vi Suan, tagadj Partizansk32 .

Tur bija dislocta kara daa. Nu, un vi tur trspadsmit gadus ms. Ar Afganistn bija. Afganistn vi darbojs pusgadu, gatavoja karaspka izveanu. enera Gromova33 uzdevum gatavoja topogrfiskos materilus padomju armijas izveanai no Afganistnas34. Pat ordeni par to sama, pareizk nesama, bet roks paturja apbalvojuma lapu, kuru pc tam aizstja augstk, tur t ar pazuda. Pc tam viu nostja uz Steritamaku35, uz kdu dvainu kara dau, bet ldz tam vi vl strdja pie Krievijasnas robeas demarkcijas, posm no Usri upes deltas ldz Korejai. Tur vi nostrdja etrus gadus. Vii gatavoja materilus Krievijasnas robeas galgajai saskaoanai .

Vi aizgja no armijas, jo nebija vairs spka paciest atlika vai nu nodzerties, vai pakrties, tpc, ka armija jau bija marasma stvokl. Vi iesniedza ziojumu par atkpanos no amata, atkpans tika pieemta, vi aizgja, bdams majors. Nu, iedeva ar pensiju, kaut kdu niecgu, bet ne dzvokli, ne darbu neko. Un, re, vi ma un ar imeni aizbrauca uz Izralu. Kpc viu tur piema? Tas ir atsevis jautjums. Mana sieva ir Partizanska Primorskas novada pilsta Krievij .

Boriss Gromovs (dzimis 1943.) enerlpulkvedis, 40. Padomju armijas komandieris (19871989), bija atbildgs par padomju karaspka izveanu no Afganistnas .

Kara konflikta izbeigana Afganistnas teritorij (Afganistnas kar: 1979.1989. gad). Padomju karaspka izveana no Afganistnas tika pabeigta 1989. gada 15. februr. PSRS VDK robeapsardzes karaspks Afganistnas teritorij uzdevumus pildja ldz 1989. gada aprlim .

Steritamaka iedzvotju skaita zi otr lielk pilsta Bakortostnas Republik (KF) .

ebrejiete, bet pie viiem tur, Izralas emigrantu resoros, vrt pc mtes tautbas. Mte ebrejiete, ttad tu esi ebrejs. T, lk, ar brniem. Sieva pensij, jau astopadsmit gadi, k via aizgja pensij .

Piedaljos visu iekrauanas kompleksu bvan Nestrdju vadoos, bet tata amatos, kur aicinja pc vajadzbas .

Darba sts man ir no 1967.gada, un te visu zinu. Zinu, kas esmu un ko spju, un, ko nespju, ar zinu. Esmu piedaljies bvniecb un faktiski visu iekrauanas kompleksu tehniskaj ekspluatcij, kas te notika pcpadomju period. Darbuzmumu organizcijas un pasttji mani aicinja k tehnisko uzraugu, k konsultantu, k darbu vadtju, t ka ldz im esmu pieprasts. Lk, burtiski pirms mnea es beidzu savu darbu k konsultants ogu terminl. Tur ogu prvadanai ir slgta tehnoloija, td is terminls rentabli atiras no cita terminla, kur ogles prkrauj atvrt veid, ar greiferiem36 .

Msu stingrajai Ventspils domei pret du tehnoloiju nav nekdu iebildumu. Bet citi par tdu lietu dab pamatgi ciest pastvgi draud slgt, te pagarina licenci, te nepagarina, kaut kd veid ierobeo vius .

Ekoloisks organizcijas vienojas, bet ar grtbm. Tdas, lk, bezgalgas sadursmes .

Es neskaitos patreizjs pilstas varas pretinieks, tas ir, Lemberga kunga un via aprindu, lai gan persongas simptijas pret viu man nav. Bet es viam uzceltu pieminekli vl dzves laik kaut vai par to, ka vi uzcla pilstai jaunu poliklniku, vi spja piesaistt, un tas nav viegli, no Eiropas fondu papildu naudu. Turklt to izdarja gudrk nek via koli, kuri darbojas analoiskos amatos cits Latvijas pilsts. Tur to visu vajag asprtgi noformt un pardt, ka tas ir nepiecieams, tad to naudu pieir. Ar brvostas vai pilstas valdes lietiu ldzdalbu atkarb no objekta nozmbas. Vi spja o naudu piesaistt, un eit daudzas ielas ir no jauna labiekrtotas tiei uz o fondu rina. Turklt ts labiekrtotas kompleksi, ne t, k to dara parasti densvadu prlika, siltumtrasi aizmirsa, par kabeiem neatcerjs, bet pc gada siltumtrase sasprga, kabelis izgja no ierindas, un tikko uzlikto asfaltu lau, lai atjaunotu blakus komunikcijas. T ir oti plai izplatta prakse. Msjie t nedara. Par katru ielu ir izstrdts projekts aha, tur tdi Greifers krn iekrta kravu satveroa ierce, kas auj pilnb mehanizt iekrauanu, tiek izmantots darbam ost .

tkli ieguldti, tie jnomaina mainm! Prsegumi nolietojuies mainm!

Visu darm vienlaikus un kompleksi. Un es neesmu redzjis tdu gadjumu, kur vakar remonttu, bet rt izraktu. Msu gadjum tas ir izslgts. Nu, te ar redzama Lemberga roka! Vi ir savcis un izveidojis tdu komandu, kura spjga plak domt un jautjumus risint kompleksi .

Ja Dievs dos, tad velns neraus!37 Bet! Ir dai jautjumi, kuros, ja ieskats dzik, skaidri pamanmi populisma elementi, ka tie ir pilstas tla un vienlaikus Lemberga tla spodrinana. Pie tdiem jautjumiem es, bdams specilists hidrotehniis, pieskaitu aizsargbvju rekonstrukciju, tpc, ka ts ir ostas inenierijas pamats .

Kanls, dienvidu un ziemeu moli, viu aizsargsiena, krasta stiprinjumi un piesttnes tas viss ir inenierkompleksa pamats. Tur daudz kas ir izdarts, bet daudz kas ar nolaists. Lk, jo pai aizsardzbas struktru atjaunoana .

Tie ir objekti, kas pakauti spcgam viu noslogojumam. Ik gadu. Un zem s viu slodzes iedarbbas tie sabrk. Un, dabiski, prasa atjaunoanu .

Rels apdraudjums rodas no transporta kuiem, kuri atrodas apstrd. Bet tie ir autocisternas, tankkui, kurus piekrauj ar naftu, benznu un citm indgm, sprdzienbstamm un uzliesmojom kravm. Un tdi precedenti ostas praks bijui, kad tur nogrima zemessmljs iva-4, tas bija kd 1968. gad. Tas apgzs un nogrima bvbedr, ko pats sev bija izracis. Var domt, ka no tdm lietm vajadztu izdart kdu secinjumu .

Pat ne tuvu! Tiesa, ogad, k zio prese, atkal uz Eiropas fondu rina kaut kdi darbi ir saistb ar vilauzi. Un tas pc divdesmit viena gada, kop pastv Ventspils brvosta! J, dada ranga krjuma nosmlji bijui visos remos... padomju varas laik vii ar bija. Varbt kaut k viss sanks. Ja Dievs dos, tad velns neraus! Bet var ar nesankt, ko tad?

Ms piemm prmaias Prmaias... Par to ar es gatavojos runt. Prmaias ms, tiei ostinieki, piemm. Es strdju un dzvoju starp ostiniekiem, nu, un visi piema, k ir. Pasludinja Latvijas neatkarbu nu, pasludinja. Solja visiem pilsonbu, kad balsojm, ar krievvalodgajiem ms to uztvrm k pasaprotamu, ka bsim jauns neatkargs valsts pilsoi. Apmnja ms aj jautjum? J, apmnja, saprotiet!

, ! Krievu sakmvrds, latv. tulk.: Ja Dievs dos, tad velns neraus! Gan jau paveiksies!

Es esmu pilsonis. Kad aizgju pensij, bija jautjums par pensijas nodroinjumu. Ldz tam pensiju te maksja, te nemaksja strdniekiem, te maksja pusi, visu laiku tas mainjs. Bet man tau bija desmit gadu darba sts Tlajos Austrumos. Darba grmati viss, k pienkas... Valodu ms iemcjmies kursos, es uz otro kategoriju nokrtoju kop ar visiem .

Es brvi lasu, ar avzi Ventas Balss latvieu valod, lasu izkrtnes, bet brvi runt man dieml neizdodas. Laikam tpc, ka gadi, bet, otrkrt nav ar ko sarunties, vide tomr krievvalodga. Turklt mani latvieu draugi krieviski run tikpat labi k es. Un kpc man vii jmoka ar savu latvieu valodu? Ms sazinmies krieviski. Bet, kas attiecas uz mjm dabiski, saprotiet.. .

Latviju k citu valsti neizjutu Pirmajos gados, eit atbraucis, Latviju k citu valsti kaut k neizjutu. Daudz sveas valodas, bet osta tas ir Vissavienbas ministrijas, jras flotes ministrijas uzmums. Sarakste un atskaitans viengi krievu valod. Bet, kad mums lika mcties latvieu valodu, ska organizt pulcius, es apmeklju tos pulcius un nokrtoju, k jau visi, otro kategoriju, un atbilstoa apliecba38 ir. Bet, kad es pretendju uz pilsonbu, tpc, ka desmit darba sta gadi ir pazaudti, k pilsonis saemtu lielku pensiju, es nolmu iesniegt pieteikumu un gju uz atbilstou komisiju. Man k pensionram uzdeva vienkrus jautjumius, es uz tiem veiksmgi atbildju un samu attiecgu apliecbu, ar ko aizgju uz pasu dau, un tur man prformja jaunu pilsoa pasi. Pajautja vai negribu bt latvietis. Es saku kds es latvietis!

Es esmu krievs, piedzimu k krievs un nomiru. Viengi taj zi ir nepatkami, ka autobusu pieturs mdz izlmt lapias Koferis stacija Krievija!

Krievu ckas, lasieties! un tamldzgas lietas. Paciemojties vcieties prom!

Krievu valod, latvieu valod, te uz vienas pieturas, te uz otras pieturas salmts. Tas, protams, ir nepatkami. Turklt es jau te esmu ar nagiem un zobiem ieaudzis, ka ne atraut. Un tdu ir daudz .

Saka, nojauksim visu, kas te padomju gados ir uzcelts! Un tdi aicinjumi skan, pai no Saeimas tribnes. Un, ja t abstrakti iedomjas, kas te paliks! Vieni lielveikali paliks. Nek cita nav. Re, visi ie dzvojamie masvi ja hipottiski tiktu nojaukti tpc, ka celti padomju laik... Tdi spriedumi Tekst lietots latvieu val. vrds, kas krievu val. nozm .

ir bijui. Ir ncies last! Vl nepatkamk ir, ja iznk tda veida grmatia vai avz lasi publikciju kas, ko un kad eit ir uzclis. Nepatkami ir katram s celtniecbas dalbniekam. Tas, kas notiek tagad, nav nekas vairk k t procesa, no 1945. ldz 1990. gadam, turpinjums. Vii dom, it k t visa nebtu bijis .

Kds gadu griezum ir sausais atlikums? Pirmais: draudzga un pietiekami laimga imene. Otrs: bijuo darba kolu ciea un piederbas sajta ostai. Treais: sabeigta veselba. gada skum noformju II grupas invaliditti. Ceturtais: neizteikts prmetums Ventspils brvostas administrcijai, kura nav spjusi izcelt galveno saretaj, savstarpji saisttaj ostas iekrtu rekonstrukcijas un inenierijas kompleksa tehnisks ekspluatcijas problmu kopum .

Tulkojusi Gunta Darbia Intervija NMV4241 Intervja Dagmra Beitnere-Le Galla, Ventspil, 2014 Kompozciju veidojis Kaspars Zellis

TAMRA PETROVA

Dzimusi 1927. gad Tambovas apgabal, Hrapovas ciem. imeni piespiedu krt izveda uz Vciju. Prcls uz Latviju, kad, atgriezusies Krievij, dzimto vietu atrada noposttu. Intervija notika 2014. gad Tj, kur nodzvojusi lielko dau ma, apprecjusies, izaudzinjusi brnus, 35 gadus nostrdjusi Tjas ieeu rpnc .

TDA IR MANA DZVE

Ms savca vciei Esmu no Tambovas apgabala. Pie mums tur toreiz bija lieli ciemi .

Dai brauca prom, k tagad, uz rzemm, citi uz pilstm. Msu ciem palika seas mjas, bija trsdesmit palika seas. Pienca tds rkojums mazs sdias jprce uz lielo ciematu, lai nebtu vienstu. Kam bija koka mja, to varja prcelt. Bet mums bija ieeu mja. K to var prcelt? Bet teritorija jatbrvo. Ciema padome t pavljusi .

Paps strdja par ciema padomes prieksdtju. Viu negribja no kolhoza atlaist, bet vi saka: Dodiet tad man mitekli! Js mani dzenat prom, dodiet tad man citu mju! Viu ilgi nelaida prom. Pc tam tomr atlaida. Via msas dzvoja eingrad, un vi aizbrauca uz eingradu meklt darbu. Tas bija 1940. gada skum. Ms aizbraucm turp. To es labi atceros, man bija jau devii vai desmit gadi. Kad ms aizbraucm uz eingradu, stacija Tosna, t bija 50 kilometru no eingradas. Paps sev atrada darbu trs kilometrus no s stacijas. Tur dzelzcea strdnieki skaitjs militraj dienest. Vii deurja uz cea, skatjs, lai nebtu nekdu avriju. Paps izgltots cilvks strdja par celtniecbas darbu vadtju. Bet mamma nevienu ziemu nebija skol gjusi, ne last, ne rakstt neprata. Kad bija jparaksts, via lika krustius .

Es jums nevaru pateikt, k ms audzinja. Paps atnesa naudu. Ms vl nestrdjm. Vi atnesa mammai un teica: Nu, em. Rkojies pati ar savu naudu! Ttad savu, ne via. Ms reizm smjmies: Bet kur ir tava nauda? Man savas naudas nav. Es to tikai nopelnu. Un t vi atdeva viai visu naudu. Un via saimniekoja. Rkojs ar savu naudu. Via bija neizgltota, bet visu izskaitoja. Es reizm sacju: Mamm, k tu to visu...? Bet ko man t jsu skola? Es bez skolas visu zinu. Tdi bija vias vrdi, lai viai debesu valstba .

No msu ciema skola bija tuvu pusotru kilometru. Tau es skol gju tikai... pat nepilnus divus gadus. Mamma teica, ka govs jdzen, jo gana nebija. K mamma teica, t ar darjm. Lk, t es divus gadus tur pagju .

Vai nu gju, vai negju, bet, kad prbraucm uz eingradas pievrti, kur Tosnas stacija, tur es paguvu tikai vienu gadu pamcties, jo sks kar. Un viss. Bet kara laik kur iesi? Nekur. T es vairs nevarju. Tur bija jstrd, bija bads. Viss, bads, aukstums. Kar .

Msu paps bija kalpotjs, militrais, vai k tas tur skaitjs. Viam visas ts zias tika nodotas kur tie vciei, ienaidnieki, faisti, k vius dvja, kur vii atrodas. Kad vi visu to uzzinja, vi teica: Jbv ierakumi, citdi aiziesim boj. Vi ska veidot ierakumus. Ms, brni, paldzjm .

Tad bija vasara. Pa diviem mneiem ierakumus uztaisja. Netlu bija mes .

Paps nomaskja, it k tur btu krmi. Kad ms pama gst, ms bijm tajos ierakumos. Ms vciei savca. Bombardja eingradu. Mjia bija visa sasista k siets. Porhova39 no turienes ms izstja, aizdzina uz nometnm Lietuv. Bet no Lietuvas uz Vciju. Tad no Vcijas uz ejieni. Tds bija tas ce .

Vai nu tu paliksi dzvs, vai ne Nu ko, dzvojm. Un bombardja... Bet no mums aptuveni 400 metru attlum bija dzelzcea tilts. Tad vl tilts bija vesels, transports gja turp un atpaka. Kad tiltu sabombardja, tad jau viss, iestjs klusums. Nekas nekur vairs nebrauca. Kaujas eit pastiprinjs. Pc tam, kad vciei ska atkpties, tad ar ms dzina prom. K ms dzina? Ms gjm kjm, k bgi. J, es labi Porhova (Krievija) pilsta, atrodas Pleskavas apgabal .

to visu atceros. Kad ms dzina, laikam pusotru mnesi vai ilgk, atdzina ms uz Rostovas apgabalu. Bijm Rostov. Pc tam prdzina uz Porhovas rajonu. Porhova un Uzas ciems tur ms dzvojm. Tas ir, ms dzvojm ldz 1943. gadam. 1943. gada februr ms atkal... gandrz nodedzinja .

Ciems nebija liels, bet tur bija partizni. Nca partizni. Vii cilvkus neaplaupja, vii ldza past. Visiem bija lopi: govis, ckas, vistas, viss .

Tur kar gandrz nebija redzts. Partizni nca un prasja kaut ko damu .

Nu, viiem neviens neatteica, kam kas bija, to ar deva. Vciei to uzzinja .

Vii atbrauca uz msu ciemu, visus audis savca divs mjs. Ts divas mjas bija lielas, divstvu, kantoris tur atrads vai vl kaut kas. Kad partizni nca uz ciemu, vciei visu pameta un devs sist partiznus. Partizni gja tlk, td ms palikm dzvi .

Viens vcietis palika, vi diezgan labi runja krieviski. Vi bija austrietis. Nemeloju, es jau esmu vecs cilvks! Vi izma no kabatas fotogrfiju un pulksteni. imene sieva un divi brni. Saka: Palkojieties, kdi man brni! Es uz jums skatos man jsu oti l. Kds jums ar to sakars?

Man viss vienalga varbt odien dzvou, bet varbt ne. Ejiet, ejiet, kur jums vajag, kur kds vl dzvo! Vi teica, ka viam pavlts ciemu nodedzint. T ms palikm dzvi .

Nu, tad ms ne dedzinja, neko. Paldies dievam! Nodzvojm kdu mnesi, tad ms aizdzina uz Porhovu, t pilstia bija kilometrus 15 no Uzas. Ms tur ielika nometn. Sdjm nometn. st deva reizi diennakt .

Nu, laikam gramus 200 katram maizi, bet varbt ar mazk. Un glzi, ne glzi, bet tdu baltu metla krzi, kur tja vai kas bija. Nu, vienkri tds duains dens. Tas uz visu diennakti. Bet, ja izej... Tur bija norobeots ar dzelodrti. Vl tur bija samazgas. Samazgas iznes. Lk, ja ej tajs samazgs parakties, kaut ko meklt, vciei varja ieraudzt. Nu, un labk bija neiet, vai nu paliksi dzvs, vai ne .

Iesdinja preu vilcien un aizveda Nometn bija daudz auu pustkstotis. Liela nometne. Sks slimba kais. T slimba nca ar tdm lm, ts niez, pc tam augoi uz das pa visu ermeni. Vciei baidjs no ts slimbas, un tad vii ska visus cilvkus irot: slimos uz vienu pusi, veselos uz otru. Atra ms, veselos, un aizdzina uz staciju. Kur veds, k veds, ms nezinjm .

Iesdinja preu vilcien, eelon un veda prom. Bet slimos, es nezinu, kur tos rstja vai nova, nevaru neko par to pateikt. Saku tikai to, ko zinu .

Atdzina ms uz Lietuvu. Bet nezinm, k Lietuv palikm dzvi. Laikam tds liktenis. Ms bijm vilciena priekgal, bet aizmugur to vilcienu sabombardja. Pusi eelona sabombardja, puse aizbrauca. Tas t ar brauca, neapstjs nekur. Visi vaimant vaimanja, bet ko dart?

Paldies dievam, ka dzvi palikui. Lietuv ms nodzvojm etrus mneus .

Saimniekiem pavlja ms pieemt. Tos, kam bija mazas imenes trs, etri cilvki, tos tri pama, bet ms bijm septii cilvki, vl brlis bija .

J, tvs, mte un pieci brni. Veckais brlis bija padomju armij .

Ms pama saimnieks, bet saimniece nebija apmierinta. Labi, ka vispr ms piema. Mums bija neliela istabia. Ar par to bijm priecgi .

Tuma, ne logu, nek. Strdjm ckas, zirgus barojm, trjm, kopm govis. Saimniecba bija liela. Strdjm tikai par to, ka ms pabaro, un tikai .

Bet bijm apmierinti. Saimnieks labi runja krieviski, bet dls ar meitu un sieva nerunja. Vii lietuviski. Pa etriem mneiem runt nerunju, bet saprast visu jau sapratu. Es centos iemcties lietuviski runt .

Nodzvojm etrus mneus, un tad ms atkal visus sapulcinja stacij. Atkal dzina. Kurp? Nezinm. Uz Vciju. Civilie iedzvotji no ciema padomes teica, lai visus krievus savc stacij, bet, kur veds, nezinot. T teica kaut kds viu prieksdtjs. Msu bija daudz, varbt 300 cilvku. Daudz bija, oti daudz. Pc tam ms atdzina uz Vciju. varcenberga tda pilsta, kur bija nometne. Lk, tur uz to nometni ms aizstja. No turienes gjm mea darbos. Pie mums nca vcu prieknieks. Tolaik mju sadalja ar starpsienm, lai imenes btu atsevii. T bija oti liela divstvu dzvojam mja. Ar dzelodrtm apjozta, un priek milzga atslga. Kur ms aiziesim? Dzvojm tur ldz galam, kamr beidzs kar .

Brlis skum strdja pie saimnieka. Un saimnieks oti labs gadjs. Protams, viu tagad nav. Lai viiem, k saka, debesu valstba un vieglas smiltis, kaut ar vii vciei. Viu d ms palikm dzvi. Strdjm ms pie viiem. Vii ms nekad nepalaida atpaka uz nometni, mjs, ja nebija kaut ko ldzi iedevui. Vienmr vii produktus deva. Tikai pasakiet, papam un mammai kartupeus iedosim. Vediet kartupeus, vediet turp visu. To es saku ir visdi cilvki, ar vciei i labi, i slikti .

Prjie palika me strdt. Msa uba, visveck msa, pc tam Borja, es, Mina un ura. Mamma un paps ar bija. Mammu sauca Malaja Semjonovna, papu Mihails Dmitrijevis. Msu uzvrds bija Kakirski .

Saimniekiem bija dls un meita. Vii dzvoja visi kop pie veckiem .

Vii dzvoja oti labi. Viiem bija veikals, sava ceptuve. Saimnieka mte ar dlu dzvoja augstv, bet ie lej dzvoja. Viena meita, bet dls... Viu pama armij. Vi aizgja boj. Saimniece atnk, raud dlu nogalinjui .

Bet, kad ms braucm prom, ms pai mui bijm. Pats saimnieks teica:

Ja jums tur viss nodedzints, kur js brauksiet? Mums dla nav. Palieciet eit, Borja pie mums nks. Tamra nks, via bs Magdalnai msa. Vii oti, oti gribja. Bet paps ar mammu n, vii gribja uz dzimteni. Bet ko mums dzimtene deva? Kur ms dzimten? Kur tad ms nokuvm dzimten? Latvij .

Kad kar beidzs Kar beidzs. Tdi salti bija, kad kar beidzs, to ausmgi teikt. Visi bija priecgi, ka kar beidzies, gan vciei, gan visi... Un tur atbrauca krievi .

Krievu armija tiei bija Berln. To msjie, krievi, iema. Tur laikam ilgi kaujas bija. Pc tam, kad jau kar beidzs, Berln krievi uzvarja. Tad tur gan krievu zaldti un visi tie, k saka, majori, apakpulkvei, visa priekniecba sabrauca. Bet saimnieki, pie kuriem ms strdjm, vii jautja: Bet krievi ja atnks, jauts, k ms pret jums izturjmies, ko js teiksiet? Bet k ms teiksim par jums sliktu? Ja js ms dinjt, dzirdinjt? Msu prieknieks, kas ar mums me strdja, oti labs bija. Vi kaut ar slikti runja krieviski, kaut kad vciski, kaut kad krieviski, ms tpat. Ar saimniekiem skum ar rokm sarunjmies. Bet vlk es jau vciski iemcjos .

Nu, varbt ar nepareizi, bet vii mani vienalga saprata. Ja bija labi, tad:

Gut, Tamara, gut!40 Ms ar viu kltbtn teicm, sdja saimnieki un krievi. Tulks jautja, ms tulkojm. Un, lk, ms, krievi, to visu teicm, bet vii visu to pierakstja. Visu rakstja. Un ms ststjm, k vii pret mums izturjs, ka mums paldzja. Nu vi teica uz to saimnieku: Labi, ka js pret krievu cilvkiem t izturjties, nebaidieties, dzvojiet, jums krievi neko sliktu Labi, Tamra, labi! Vcu val .

nedars! Tikai ms bijm mui, ka aizbraucm. Pusotru gadu nodzvojm .

1945. gad devmies prom .

Tau kurp devmies? Nevaru pateikt, kam tvs rakstja iesniegumu, ka vi grib ar visu imeni uz Krieviju. Vii atstja to atauju. Ldzu, brauc, kurp gribi! Nu, un braucm. Bet braucm kaut kur jau aizbrauksim. Braucm ar vilcienu. Stacij stvi nedu vai ar vairk. Cei visi bija sabombardti. Visur bija sagrauts. Ms trs mneus braucm ldz Porhovai .

Porhov atbraucm ruden, vasar bijm izbraukui. Nu, ziemu prlaidm .

Tur, ciem, tikai divas mjas viss ciems nodedzints. Bet divas mjas tur bija uzceltas. Manas msas vra msa ms piema uz ziemu, viai liela imene, vrs miris. Bet kur ms tur, aurb? Paps aizbrauca uz Pleskavu, viu savervja uz sagdes darbiem. Tur ms strdjm. Kur dzvot nebija. Sak, pagaidiet, pagaidiet... Dzvojm ar zemncs. T ldz rudenim nodzvojm .

Tad atbrauca divi vriei, kas vervja darbam Latvij. Ldz tam te, rpncs, bija strdjui karagsteki. Kad vius atbrvoja, nebija vairs, kas strd. T ms te nokuvm. eit bija palikui cilvku divdesmit. Nu, lk, tie, kuri eit dzvoja. T sakot, latviei. Rpncai to bija par maz. Vien mai strdja 16 cilvku .

Nokuvu Latvij devipadsmit gadu vecum Es nokuvu Latvij, man tiei bija 19 gadu. Es nezinju neko par Latviju. Tvs varbt zinja. Nezinju es neko kur ved, k ved? Ar visu imeni atbraucm: paps, mamma, divi bri un trs msas. Brlis, kur bija armij bijis, atbrauca urp un ms atrada. Kad vi gja armij, tiei no ts Uzas... Lai gan vi neaizgja armij, bet pie partizniem. Kad kar beidzs, vi aizstja vstuli uz Uzu. Tur vstuli sama, bet ms jau bijm Latvij .

Neviens nezinja, kurp ms esam aizbraukui. Nu, vii tikai izlasjui: Ah, Nikolajs dzvs. Vi palika vl dienest. Gadu vai pusotru, kaut k t vi nodienja vl. Kuriu sals, tur vi dienja. Nu, bet pc tam, kad vi atgriezs Uz, viam pateica, kur esam. Vi ms atrada un atbrauca te, uz Latviju. Bet vi Latvij maz nodzvoja, pc tam aizbrauca uz Soiem. Tur via sievasmsa, via tur bija ieprecjusies Soos. eit bija zaldti, un viens zaldts msu apprecja un aizveda sev ldzi .

Ms te nokuvm 1946. gad. K atbraucm, tas bija laikam novembr, beigs vai skum, uzreiz ms aizdzina uz meu malkas sagd. Ja gribi strdt iemcsies. Iemcjos. Pc tam domju, ko tad es apdarinu, ko es emu. Nu, bet pc tam pamazm sku zt, vcu zarus. Nu, nekas, dod,

es pazu! Dod, es pazu! Bet tu uzpp! Ja vrietis, tad pp, stv:

Re, re, labi sank! Maizti mm ldzi uz meu. Reizm ugunskurs deg, es tak zarus dedzinu, kaaarsti! Bet pc tam visi sapulcjamies pusdienot. Kam nu kas ldzi. Bet visvairk maizte. Nu, ar kaut ko, nezinu, spei, ja pie saimnieka nopelnts, bet ja ne, tad tpat .

Skum bija oti grti. Ar nebija nek laba. Kas bija? Kartupei. Un reizm brvdiens gju pie saimniekiem. Kad jau iepazinmies, vii aicinja kartupeus ravt vai ar pavasar palg stdt. K no skolas atnkam, pastrdjam, paldzam. Mums naudu nevajadzja, mums vajadzja produktus, bet produkti viiem itik: kartupei, gaa, kdi tur putraimi, ziri, vai ar, nu, ko gribi, to ar em. Vii deva. Produkti, kad gjm pie saimniekiem strdt, tad jau mums bija, bet, kad rpnc strdjm, mums deva prtiku. Par to ar strdjm. Maizi deva strdniekiem 600 gramu, bet nestrdjoiem

400. T ms skum dzvojm .

No apra ms skm strdt rpnc. Sei vriei raka mlus, uz vagonetes divi cilvki. Lk, vii pieved uz ria, aplis tds, apg vagoneti. T estakde apmram 50 metru gara, bet varbt ar vairk .

Ms, sievietes, formjm ieeus. Pieemsim, ir forma. Bet no ejienes t brusa. Nu, un tds rmis eit, tam rmim trs stgas, drtis novilktas. Ms stvam, tds rmis, ar drtm, un ar labo roku to pacel, bet eit, pie galda, no kurienes nk ieei, tur skritui, un pa tiem skrituiem iet brusa, kura kustas turpu urpu. Kad to aizstum ldz atdurei, lai tlk t neietu, sc griezt. No ts puses stv cilvks, noem, es, piemram, stvu un grieu. Bija norma izgatavot 25 tkstous ieeu. Caurules bija piecas seas td, ka mli bija jprdzen pa caurulm .

T ms strdjm visu laiku stvot. Astoas stundas uz kjm. Pc tam, kad beidzas maia, novc savu darba vietu, pie darba stjas otr maia .

Pusstunda pusdienas. Gjm mjs. Bet pc tam jau ierkoja dncu .

Rpncu uzbvja 1936. gad. Te jau formja produkciju. Bija podniecbas cehs. Dadus traukus izgatavoja no alus krzm ldz kausiiem .

Podus taisja. Nekdas tehnikas nebija, tas bija roku darbs. Pc tam veidoja ieeus. Tas bija, kad es jau eit nokuvu. Vlk, pc kdiem diviem trim gadiem, ms skm izgatavot 50 mm caurules meliorcijai. Ms ts saucm par mucim. ieeus vja vasar. Skum ms raojm tikai sezonas laik no apra ldz oktobrim. Gaismas nebija, nek nebija. Gaisma bija tikai tad, kad strdjm rpnc. Formjm, visu darjm. Piemram, divas maias strdja, 16 stundas, 17 stundas vii deva gaismu. Kad atnkam mjs, kdu stundu deg, un viss dziest, jo to gaismu raoja ar lokomotvi .

Ziem braucm me, gdjm malku, bet no apra eit tika atklta sezona. Pai kurinjm krsni. Vasar vjm lauk, bet ziem nav, kur vt. Pc tam sagatavojm to mitro ieeli, lai vartu apdedzint, lai nestv pa tuko. Visu gadu strdjm. T ms dzvojm .

oti gribju latviski iemcties Nu, tur, vasarnc, man ir kaimi. Vii kop ar sievu atnk. Apciemot, varbt kaut k paldzt. Ms krievi, vii latviei. Mums vasarncas bija blakus. Mans vrs ar vasarnc, vi tur visu laiku raka, kaut ko darja. Un vii sadraudzjs. Viiem bija mana un viss. Mums nek nebija. Vi reizm sauca vru tva vrd: Petrovi, ko tev atvest? Vii vienmr apsprieds par kaut kdiem darbiem. Divat. T vii sadraudzjs. Gan krievi, gan latviei, gan vciei katr ncij ir visdi audis: i labie, i sliktie .

Mans vrs, vi ar celtniecbas darbus prata, strdja par metintju, lk, viam bija laba specialitte, vi visu prata. Tikai, lk... iedzerana.. .

Vi nostrdja 40 gadus rpnc. Es nostrdju 35 gadus, vl piecus sdju mjs ar brniem. Brnus nebija kur atstt. Mazi, kur es vius liku?

Js zint, es jums teiku, latvieu valodu es oti gribju... To es no sirds atzstu. Bet man nebija, ar ko mcties. Mans vrs labi runja latviski. Reizm saku: oa, nu pasaki, k tas vrds? Vi negribja teikt. Pie mums darb, kad ms skm, kad uz ejieni atbraucm, eit gandrz visi bija krievi. Latviei, kuri bija, vii ar krieviski runja .

Kur es strdju ticiet vai ne mai visi bija krievi. Pc tam mani uz kdras izkrauanu aizstja, manu izkrauanai aizstja, es gan kdru izkrvu, gan briketes ieeu apdedzinanai. Es viena. Ar ko man sarunties?

Ar ieeiem? [Smejas.] oferi, kad atbrauc, novieto manu, iet uz kantori, kantoris noform dokumentus. Mana tuka. Es gaidu citu. Lk, viss mans darbs, visi mani latviei. Ar ko mcties un k mcties? Kur? Ne latvieu skolas... Nek .

Jaunieu te diezgan daudz bija Jaunieu te bija diezgan daudz. Tau nebija zles dejoanai. Tur, kur mums palaik pirts, tur bija tds, k saka, ielpi. Tur dejojm. Biei atbrauca ermoiku spltjs, kas oti skaisti splja. Vasar splja uz ielas .

eit, kur mums tagad veikals, tur bija kopmtne. Kopmtn, iet, dzvoja divas latvietes un etras krievietes. Sei cilvki. Ziem ms tur pulcjmies .

K brvdiena, meias aicina: Nu, atnciet, atnciet! Tiesa gan, ldz divpadsmitiem, ilgk neballjmies. Meitenes bija labas, jaunatne bija oti laba .

Krievi, latviei, ms visi tur pulcjmies .

Manjais bija latvietis Vladimirs Balako. Manuprt, vi bija latgalietis. Gjm uz dejm ciema padom. Tur, aiz krustojuma, agrk bija Tjas ciema padome. Tur bija klubs, gjm uz klubu dejot. Vladimirs oti labi dejoja. Notika t: Iesim uz dejm? Nu, iesim! Gjm kjm. Nkam no dejm, smejamies, jokojam. Vi mani jau bija aizvedis pie veckiem, bildinjis: Precsimies! Iepazstinja ar msm, briem un mti. Es tda mute biju, domju, ai, pagaidsim, ko tur steigties. Td, ka mums nek nebija. Drusku pagaidsim. Ms sapelnsim kaut ko, kad bs tad. Bet te gadjs direktora sievas msa. Rpncas direktors eit strdja, un via sievai msa via bija sdjusi cietum. Par ko nezinu. Kad viu atbrvoja, apmets te dzvot. Iepazins ar viu. 15 gadus vecka. Nu, ko, ncs mums irties. Bija l .

Via, k krieviski saka, gjusi caur uguni un deni. Bet es to nepratu dart. Nekur es nebiju bijusi. Vi man bija pirmais. Es varbt viam nebiju pirm, nezinu, vi bija desmit gadu vecks par mani. Nu, un vii aizbrauca kaut kur uz eingradas pievrti, ar uz ieeu rpncu. Via msa dzvoja eit, pki ska ar mani draudzties. Reizm via teica: Tamra, es tevi t mlu. Kpc vi neapprecja tevi? Es viai: Jaut viam, ko tu man prasi? Visi mani loja .

Es viu oti mlju. Kad vi pardjs, vi pats prdzvoja .

Atvainjum vi brauca viens pats. Ar imeni nebrauca. Brauca pie msas Viktorijas. Vi ar viu runjs, visu izststja. Ar via par mani zinja visu un viam izststja k es dzvoju, kds mans vrs, cik man brnu. Vi visu zinja. Tad via man ststja: Volodja ststa, ka dzvo slikti ar sievu. Divi brni, bet brni viu netur ne par ko. T k vi uz turieni prclies, viai visa vara, via komand. Tda via jau bija, ja cietum sdjusi, pc tam jau cilvks ir mainjies. Lai brauc urp uz Latviju. Ko vi tur dzvo? es saku .

Nu tur, sak, brni, brnu l. Bet dzvo slikti. Viam ar tevis oti l. Es saku: Ja btu lojis, nepamestu. Tdas ts lietas .

Viktorija ststja: Vi katru tavu soli atcerjs, kur js ar viu gjt, kur bijt. Un k js uz Tju gjt, dancojt. Visu atcerjs, sdja, raudja. Bet es teicu, ka raudt par vlu. Tds liktenis .

Es biju Kairska, tagad Petrova. Man bija 25 gadi. Bet vram... Vi bija divarpus gadu jaunks par mani. Dzvoja kolhoz apajevs41. Vi urp brauca, manuprt, 10 km pie mums uz balltm. Mums te gja jautri. T iepazinmies. Man ncs viu gaidt no armijas .

Vii bija dzvojui kaut kur pie Staraja Rusas, es sti nezinu, tikai aptuveni. Kad tur krievi ska uzbrukt, bet vciei atkpties, vius dzina uzreiz uz Latviju. Vii karu gandrz nebija redzjui. Msu ciemu nodedzinja, vi teica, bet ms gjm, kur nu kur vljs... Un nokuvm eit, Latvij. Bija vcu laiks. Vii tad staigja pa saimniekiem. Vlk, kad sks kolhozs, iestjs taj. Vi te kaut kur strdja par ganu .

Ms nodzvojm reistrjuies 55 gadus. Neskaitot etrus gadus, kad bijm civillaulb. T 59 gadus. Viens gads pietrka .

Darbs bija oti smags Darbs man bija oti smags. Bet es vienalga nevarju aiziet gult, ja man bija nekrtba. Es mlju krtbu. Brni gja skol, viiem aprbs nebija drgs, vienkrs, bet vienmr trs un nesaplsts .

Reizm, kad vakar vairs nebija gaismas, gju gult vienos, pusdivos .

Nu, pai, kad mazgju. Manas jau nebija. Ar rokm. Reizumis kaimii no s puses redzja Tamra jau gaismu iedegusi. Drz jceas uz maiu. No rt astoiem ldz pieciem vakar. Citreiz, kad kdras izkrauan strdju, ja ir mana, tad ldz seiem. K kuro reizi. Ncu mjs, likos gult vlu, clos agri. Piecos vlkais. Reizm puspiecos. Man bija jpagatavo st, jpagst uz darbu. Lai pusdienlaik atliktu tikai uzsildt un past. Un atkal uz darbu .

Ko tad pa stundu var paspt pagatavot!

Kolhozs Limbau rajona Liepupes ciem .

Veu mazgju pirmdiens. Td, ka piektdiens sievietes iet uz pirti .

Sestdiens vrieu pirts. Svtdienas vakar es veu iemrcu. Bet pirmdienas rtos es clos, pamazgju, pc tam liku katl un uz plts vrties. Kad uzvrs, stvja man ldz vakaram. Pusdienlaik nebija vaas mazgt. Bet vakar atncu un mazgju. Reizm, kad brnii mjs, negja uz skolu, paldzu viiem. Vii man gja uz veikalu. Brni man bija labi, neizlutinti, paklausgi .

Ko teicu, to atnesa. Dls aiziet uz veikalu, meitenes kaut ko pagatavo uz tru roku vakarim, nomazg traukus, bet prjo es pati visu darju. Kad vii gja skol, es viiem vairs neliku dart. Es parasti varju atpsties trs etras stundas diennakt. Lielkais piecas .

Viss man acu priek izaudzis Dzvokli samm 1961. gad. Ldz tam dzvojm barak. Dzvokli samu, kad man jau bija imene. Paps ar mammu vl palika dzvot barak, bet mums iedeva dzvokli eit. Ms ar brniem pieci cilvki: trs brni un ms ar vru .

Viss te man acu priek izaudzis. Te dzvo prdevja. Ruta tda. Lk, mums deni ievilka ovasar. Tur tas tornis bija pavisam sarsjis, un ar caurules. Ska remontt. Un Ruta man jautja... domja, domja, kam pajautt, kas to vartu zint. Kad to urbumu taisja, avots vai urbums bijis? Zvana man: Saki, ldzu, tikai tu vari pateikt, tu zini, kur to te taisja? Varbt tas ir avots? N, te nav avota, te ir urbums. Te urba. 70 metrus izraka. Urbis salza. Pc tam uztaisja it k pagaidm. Ievilka cauruli, dens tur tek un tek, nekad neapstjas. Jau cik gadu tek. Gadus piecdesmit jau. Un tik tek. Lk, o bdu uzlika, motoru, un tas tik skn. Bet aizvrt nevar, td, ja vienreiz aizver, tad atvrt var tikai ar krnu. dens kuva pretgi smirdgs. T ar viss palika. Biei sdjm bez dens. Beidzot nolma izveidot jaunu urbumu, cit viet. Lk, pie katras mjas pievadja caurules, un ts jau pieslgtas. T ka tagad mums ir jauns dens .

Man bija smagi irties Varat uz mani apvainoties vai ne, bet es teiku t Padomju Savienbas laik bija darbs. Nevajadzja nekur braukt. Darbs bija blakus. Naudu vismaz kaut kdu samm. Pdj laik stvjm rinds, bet t produktu bija daudz. Tas Hruovs42 tur Dievs, aplojies, Dievs, Debesu tvs viu tur pierunja, lai no tiem zirgiem prmetas uz kukurzu. Viss aizgja agrni .

Bet t produkti bija. Un nebija, uz ko apvainoties. Bet, kad tas viss prgrozjs, aizgja viss citdi. Cita nauda rads, nebija vairs produktu, nek. Vlk, kad iedeva latus, mums skum deva pa pieci lati. Tda nauda mums bija .

Es no 1982. gada mocjos ar acm .

Strdju nesaliekusies, k saliecos, man viss migl. Balt migl. Es nostrdju ldz augustam, man no 1. augusta bija atvainjums. Pc tam gribju atskt strdt. Nedu pastrdju, un man vienalga vl sliktk. Aizbraucu Limbaos pie rsta. Via mani uzreiz aizstja uz Valmieras slimncu. Nogulju tur mnesi. Tas slikti padodas rstanai, mocjs, mocjs, pc tam lika atgriezties mjs un pc mnea uz operciju. No 1982. gada ldz 1995. gadam biei dzvoju pa slimncm .

Glaukoma. Man izrakstja acenes, sku ar tm staigt. Nekas, normli redzju. Pc tam kuva sliktk un sliktk .

Bda pc bdas. Jaunks meitas dli aizgja boj avrij. Pc tam vias vri, bija moldvs, pakrs. Brni izbijs, kad ieraudzja viu mjs .

Meita pc tam izgja pie cita. Latvietis nevaru nek slikta teikt, 20 gadu nodzvoja saticgi. Dli piedzima. Viam tagad 26 gadi. Pc tam meita saslima. Via nomira. Viai no pirm vra divi brni tas mazdls, kur gja boj avrij, un meita. Via tagad Vcij. Viai jau 41 gads. Via to brlti pama pie sevis. Bet znots dzvo Limbaos, dzvs .

Vasar visi brni atbrauc, visi atvainjum. Bet tas jaunks meitas mazdli atlidoja ar draudzeni. Nu, viam eit vajadzja saemt pasi .

Sama pasi, vii tau ar ir pilsoi. Bet tomr vii skaits dubultpilsoi .

Via dls ir latvietis, otrs ar latvietis. Vi pilsonis. Draudzene viam ar

pilsone. Tai, es nezinu, kas viai latvietis mte vai tvs. Bet mans mazdli ir Anglij. Un vii visu vasaru bija tur. Un mani gribja emt ldzi:

Vecmmi, brauksim turp, k tu te paliksi viena. Vecmmi, brauksim, brauksim! Un, lk, vecmmiu vilka. Nu, vii aizbrauca. Bija smagi irties. Es raudju... Viena. Bet veck meita, viai ar bija divu nedu atvainjums. Via pama ts divas nedas un bija kop ar mani. Mammu, tev tomr bs vieglk. Nu, tiesa. Un es iedomjos, k vii atbrauktu, padzvotu un aizbrauktu .

ikita Hruovs (18941971) Padomju Savienbas Komunistisks partijas Centrls komitejas pirmais sekretrs (19531964), PSRS Ministru Padomes prieksdtjs (19581964) .

Ms esam pareizticgie. Kur es tagad baznc ieu? Mana meita ina, via Rg biei aiziet. Reizm man atved svtto dentiu .

Lk, tda ir mana dzve .

Tulkojusi Zoja Sle Intervija NMV4206 Kompozciju veidoja un intervja Mra Zirnte, Tj, 2014

VALENTNA UKOVA

Dzimusi 1936.gad Pleskavas apgabal, Krievij. Tvs traktorists, apcietints 1937.gad, kad meita bija tikko gadu veca. Piedzvojusi vcu okupciju, slpusies pie partizniem, ar lidmanu nogdta frontes aizmugur. Pc kara nonkusi brnunam Latvij. Pabeigusi tehnikumu, strdjusi par ekonomisti .

MS NOSTJA UZ LATVIJU

Bija oti daudz ceriu Es dzvoju laukos. Tagad tas ir Pleskavas apgabals, nu, un ar sda, t saucam Poinki. Kda bija msu mja? Mja bija laba, drzs bija brnigs. Mja bija tda liela, bija kts, ccias bija, vistias bija. Bija oti daudz ceriu, un sda bija mea vid. Msu sd bija astoas zemnieku mjas .

Ttad vasar visi ara un sja, ziem vrpa, dziesmas dziedja, uz akordeona splja. Msu mj bija tdas svtbildes, ikonas, tad tds liels sols, vrpjamais rati, un vecmte vrpa. Un oti daudz cilvku sanca. Rkoja kaut kdas dejas .

Pc tam vecks msas un manas tantes aizbrauca uz eingradu, kds apprecjs, aizgja uz citu sdu, un aj mj palikm ms vecmte, vecaistvs, mamma un es. Mans tvs 1937.gad tika ieslodzts, saemts ciet, vai k tur... Vi bija traktorists. Vi vienkri mazliet sastrdjs ar prieksdtju, bet tad, js jau zint, bija oti stingri. Viu arestja. Nu, par nepaklausbu, t teikt. Un nostja uz Sebeu. Un vi to kaut k uzma k joku, un ms ar to uztvrm k tdu joku. Bet tad notika tiesa. Es jau viu

nepazstu, neatceros, jo piedzimu 1936.gad. Un, kad notika tiesa, mamma atnca uz to tiesu. Vi iznk, jau rokas uz muguras, pagrieas un saka:

10gadi! Js varat iedomties, ka manai mtei nebija viegli ar brnu, un vrs uz 10gadiem notiestais. Notiests bija ar mans onkulis. Par ko notiesja? Nezinu, kpc mammai nepajautju. Bet es zinu, ka vi atstja fotogrfijas vi bija brvi nometints, t oti slikti rbies. K smags akmens msu imenei bija s nepatkams atmias .

Tuvojs kar Un pki vien jauk dien pa lielceu ar motocikliem, ivers un apmetos, iebrauca vciei un iegriezs sd. Un pieprasja olas, ves pienu, o to... Bet tad ar pai nekaungi visur loja. Un atkal aizbrauca .

Toreiz tas viss laikam bija kdas daas dienas. Pc tam klusums, un viss .

Dzvojm, normli dzvojm un dzvojm. Vciei ieviess pie mums .

Kaut kdi ciema veckie, kaut ko vii sds ststja: k uzvesties, k pakauties vcieiem, k vius godt. Pc tam ska periodiski jaunieus savkt uz centru, uz vcu garnizonu, uz kaut kdiem darbiem. Centrs bija Sebe, un tur ar mamma strdja. Un t viss klustim gadus divus ar bija. Ms sjm, ievcm rudzus .

Es nejutu, ka tuvojas kar. Viengais, kad man kuva baisi, jau vlk, kad sks pretdarbba. Partizniem pret vcieiem. Skum nakts partizni marodierja, man jums jsaka viiem nebija ko st. Pat mte mani mcja, lai es kstu. Vii meklja sli, srkocius. Bet pa dienu tad jau vciei .

Vciei atnca un meklja partiznus. Un, kamr bija da konfrontcija, mums ncs iet uz meu, citdi btu nodedzintas visas msu mjas. Tiesa, me, tur kaut kd mr paldzja partizni, raka zemncas... Vectvs bija jau vecs, vecmte mirusi. Mums nebija, kas izrok zemncu. Mana mte, zint, bija simptiska sieviete, un viai tur viens partizns pielmjs. Un via, patiesbu sakot, ar to apprecjs. Vlk .

T es viu saucu par tvu, jo vi man bija no septiu gadu vecuma .

Vi, patiesbu sakot, izglba mums dzvbu. Tpc, ka, pateicoties viam, ms nokuvm, es nokuvu aiz frontes lnijas. Vai ststt jums par to, cik tas bija baisi, kad ms dzvojm me, kad vciei ms tvarstja? Vii meklja partiznus, bet uzbruka mums, ttad miergajiem iedzvotjiem. Tur, kur es biju, taj viet vciei nekad nevienu nenogalinja. Pat pretji partizni pakra kdu nodevju vai kaut ko tur. Tas ar ausmgi bija. Es negribu ststt par to visu karu, zint, tik sen tas bijis .

Ska tuvoties frontes lnija, un vciei ms rkot tdas ekspedcijas ar suiem. Vienu reizi ms nora, tas bija aprl. Nora ar suiem, atveda uz kaut kdu klajumiu me. Pai, redzams, nogurui, kamr ms ra .

Ska st, tad ar ska skaitt veus, cik tur ir brnu, bet tad viens kaut kur aizbrauca. Izrds, bija Hitlera dzimanas diena43. Un tad vi atbrauca un krieviski teica, ka, lk, odien ir Hitlera dzimanas diena, un, ldzu, ms js visus atlaiam, ejiet visi r no mea, lai neviena no jums me nebtu .

Ms dodam jums trs nedas, ja pc trim nedm js nebsit aizgjui, ms atnksim un visus nogalinsim k partiznus. Nu, tad mums vajadzja iet mjs. Mums tikai kts bija palikusi. Un tur, kt, ms ar sdjm. Bet mja nodega. Mana mte, un vl tur bija vias jaun radiniece no eingradas, vias aizbga uz meu. Ms visi ejam pa meu, pa tdu taciu. Es skatos cilvki nezin kpc uz krmiem bg. Es ar krmos. Ntrs. Bet mte jau tur skraidja, nabadzte, juka prt. K tad t, kur ms esam?! Bet pc tam ms visi satikmies, un tur ar tas partizns, tas mans otrais tvs. Vi ms aizveda kaut kur me, katram ieuva dokumentiu aprb un tad nakt ar lidmanm nostja ms aiz frontes lnijas. Tikai brnus. Js nevarat iedomties, kdi ms bijm! To grti jums izststt! Pirmm krtm es neatceros, ko es du. Man iet, ka es vispr nekad neko nedu. Ms visi bijm, rupji izsakoties, man bija tdas kreveles galv, tdi puumi, un tur utis. Un cik vji! Ms tur nomazgja, padinja, aprba... nu vienkri brnums! Un ttad pc tam ms prstja uz Latviju. Bet Latvij es nokuvu 8.brnunam, tas bija Jugl .

Kas mainjs pc kara Pc tam no t Juglas brnunama es prgju uz 5.brnunamu. Es atceros griu putru 8.brnunam, kur tagad ir Neredzgo biedrba44. Tur bija tda mja. Zint, t ir ar tagad. Ja es braucu garm, vienmr skatos. T bija kungu mja45. T tur nebija parasta mja. Un tur bija tds pagrabs un bija savs saku drzs. Nu, sava saimniecba. Un ms tur strdjm, es atceros, ms ravjm, novcm bietes. Un mums bija oti labi audzintji. Uztaisja mums Jauno gadu, un atminos, ka es tur biju Sniegbaltte. Un dejojm .

Bija oti labs brnunams. Es klaioju pa visu brnunama apkrtni, tur

20. aprl .

ka atrodas Rg, Ples iel 14 .

ku komplekss ir bijus Strazdumuia (Strasdenhof) .

blakus bija mes Jugl. Tur bija sava saimniecba, tur bija savi audzintji, tur bija skola, bet uz pilstu ms nekur neviens tolaik neveda. Turja stingri sav tuvum. No skolas atnc, tur kalni, vizinjmies uz kaut kdiem dzeliem .

Pc tam mani pie sevis pama mte, jo, kad atgriezs tvs, viu vl uz japu karu46 savca, bet mte dzemdja brniu, un via mani pama pie sevis. Tas nebija labkais variants, labk es btu bijusi brnunam, nek dzvojusi pie viiem... Tvs iekrtojs mbeu kombint, tur ar mte strdja. Blakus tur bija avicijas rpnca, tda 52.armijas daa, vii remontja avicijas dzinjus .

Kas mainjs pc kara? Nekas nemainjs! oti smagi bija, varu pateikt tikai to, ka viss bija oti smagi. Man nekas nebija mainjies, lai ktu vieglk. Kad es pc brnunama gju uz skolu, msu klas, t. i., 20.skol, Prdaugav mcjos, msu klas nezin kpc bija oti daudz ebreju un virsnieku brnu. Un vii bija tik labi rbuies, vienkri lieliski rbuies. Es ncu no brnunama, man nebija nek tda, bija brnunama kleita, tda primitva, bet kjs man bija tdi zbaki, k vius sauca, tdi ausmgi kirzas zbaki. K jau brnunama meitene. Un vii visi sdja pirmajos solos un vienmr da tdas bulcias, bet man nebija nek.. .

Izklaiu nebija. Tda smaga izdzvoana, vai k. Es nekur, patiesbu sakot, nebiju bijusi. Vienu reizi eingrad, pris reiu Maskav. Man visu laiku kaut k bija smagi. Mte slima. Bet tvs, vi tomr baltkrievs .

Baltkrievi visu laiku bija partiznos, j. Un vi, protams, ar, kar viu sabojja. Mtei smagi, mazs brns, kuru kopu es, ar kuru es nomos, jo mums starpba vienpadsmit gadi. Tas nozm, ka es viu visur stiepu sev ldzi .

Kda man tur brnba bija! Viengais, kad mte jau bija veca, visu laiku teica: Vau nepamet! Un vi vienmr kaut k tagad mani sarg. Bet vi ar ir slims, vi ir 1947.gad dzimis, viam bija opercija. Vi ir pilsonis, vi piedzima te, viam ir firma, darbaholiis. Vi man, var teikt, ir latvietis. Un sieva viam ir latviete, un divi brni. Bet es tomr esmu citda. Saprotiet, es esmu krieviete. Un dzimtene man ir sava, t ir Krievija. Bet te ir manas mjas. Man dvsel. Kad ms ar viu aizbraucam uz turieni, vairkas reizes esam braukui, man tur ir kaut k... viegli. Starp tiem laukiem, starp kokiem .

Ir domts t. s. padomjujapu kar, militrais konflikts starp PSRS un Mongoliju, no vienas puses, un Japnu un

Mandriju, no otras puses, kas turpinjs no 1945. gada 9. augusta ldz 2. septembrim .

Tur, es visu laiku skatos apkrt un domju: pki kds iznks mans pazia, mans tvs varbt. T, lk, prtoju aizieu pensij, tad prbrauku uz turieni. Neesmu tau nekur bijusi. Bet, kad sks t perestrojka47, tad vispr notika vienas viengas mubas.. .

Nemitga ca Vai js zint, k ir brnunam? Ja kas, ar iebelzsi kdam, jo vajadzja tau izdzvot. Vispr pc dabas esmu tda kaujinieciska meitene. Un, lk, t Valentna Ivanovna epeva uzrakstja man tdu raksturojumu, oti, oti atbilstou man, ka esmu oti dzva, kustga meitene, sapainas dabas, bet oti neuzmanga. Nu, tiei t k es! Un es labi dejoju un labi dziedju. Un mums skol agrk bija tds pulci, kaut kdas dejas, un via mani nolika pr ar kaut kdu meiteni. Es pamu viu aiz rokas, bet via manu roku atgrda .

K es sadusmojos! K atvzjos un pa seju iesitu! Un skolotja mani izdzina no klases. Un es uz skolu vairs neeju. Mte mjs nezina, bet es neeju .

Tpc, ka skol mani nepieem, bet, ja es pateiku mtei, via mani mjs iekausts, pat t tas bija. Viss nemitga ca. Pat kop brnbas .

Nu, pabeidzu es septias klases un aizgju strdt. Skum es savos sepadsmit gados, kas tur, tda pusaudze, mani iekrtoja td tehniskaj bibliotk, es tur skatjos grmatias, iroju, krtoju, bet galvenais gatavoju stundas. Ar grmatim staigju. Divpadsmit gadus tur sabiju. Bet pc tam mani pama uz bija tda izminjumu stacija un tur vajadzja gatavot dzinjiem raksturojumus. Kad dzinji jau iziet no ierindas, tos ved remont un vajag visus sairot tur bija visdi parametri. Ar katru dzinju kaut ko darja, man vajadzja saskatt, vai tas ir pareizi vai ne. Ja tas uzkarst vai vl kaut kas tds, tad jlabo. Darbs bija nopietns. Tas bija diennakts darbs, oti smagi, diena un nakts, diena un nakts, es nevarju izturt. Es tomr biju pc kara tda novjjusi. Es domju ieu uz tehnikumu. Tikko pabeigu tehnikumu, ieu prom no rpncas. Un t ar izdarju. Es iestjos politehnikum .

T k man bija vidusskola, tad nomcjos tikai divus gadus pa vakariem. Bet pc tam ar pazanos es izmcjos par ekonomisti. Vajadzja iet uz rpncu, bet mani iekrtoja celtniecb. Celtniecba, plnu daa. Es visu oti krtgi, apzingi mcjos, mcjos, mcjos un kuvu par vecko ekonomistu. Un Visprjs jdziens, ar kuru apzm 80. gadu otraj pus PSRS veikts reformas, kas bija vrstas uz sabiedrbas

demokratizciju un valsts socili ekonomisks attstbas patrinjumu .

strdju es visu laiku celtniecb, ceiniekos strdju, Latvijas PSR Ieklietu ministrij strdju .

Tad, lk, kad strdju celtniecb, bet pai tajos piecpadsmit gados, kad valdja Breevs48, tad es padzvoju. Lk, tajos piecpadsmit gados, es gribu teikt, bija prieks ms visur braukjm gan uz Kaukzu, gan uz ziemeiem, gan dienvidiem. Nu visur! Ceazmes. Kaut ko esi padarjis, gribi atpsties brauc. Ar sanatorijs biju, Baldon un visur. Lk, to es atceros ar labpatiku. Un kolektvi bija labi. Tomr gribu teikt, ka latvieu bija maz .

Varbt bija kds meistars, kds bvdarbu vadtjs, bet maz .

Nostrdju tur 13 gadus, visus starp krieviem. Ieguvu, t teikt, ceazmi dzvei tpc, ka tur es pabeidzu 10 klases vakarskol, tur pabeidzu tehnikumu. Mcjos - -49. Tad es ar apprecjos. Mums k komjaunieiem dzvokli iedeva, nu, viam k komjaunietim, tpc, ka man biogrfij mazliet bija traips, pai saprotat... Bet ms drz izrmies. Tpc, ka es, zint, vl nebiju piemrota imenes dzvei .

Atstja man izziu par tva reabilitciju K tikko pardjs kda iespja tvu reabilitt, es tik daudz papru rakstju. Es uzreiz sku rakstt, prasju mtei, atradu kaut kdu adresi, velns viu zina, kdu. It k vi bvja Belomorkanal50. Toreiz vajadzja jaunus vrieus, un viam 27 gadi, lauku puisis. Ak dievs, cik man vajadzja dokumentu. Mjs man ir tda kaudze, tad vi kaut kur tur, tad tur, tad vi aizbraucis uz Sibriju, tad vl kaut kur. Un man uznca tdas dusmas! Velns parvis, kad js viu tiesjt, savct, js tau sapratt, ka viam mjs ir imene, ka viam ir meita, ka viam ir sava dzimtene, sava sda. Ko vi tur Sibrij? Tikai Gorbaova51 laik man atbildja nopietni, kur vi ir bijis, jo es rakstju oti asas vstules. Tas viss vienkri radja man sautumu, un tikai tad atrada, kur vi bijis. Pdj vieta, kur vi atradies, bijusi Komi Autonomaj PSR, kaut kd cietum pie denskrtuves. denskrtuve appludinja o cietumu. Cietuma vairs nav, un via kapa nav. Nomira vi Leonds Breevs (1906/19071982) Padomju Savienbas Komunistisks partijas Centrls komitejas enerlsekretrs (19661982) .

Burtisks tulkojums no krievu val.: Ms visi apguvm pa druskai kaut ko nebt un k nebt. Preczs citts no Aleksandra Pukina romna dzej Jevgijs Oegins .

BaltsBaltijas jras kanls savieno Balto jru ar Oeas ezeru, ir izeja pie Baltijas jras, to bvja Gulaga ieslodztie no 1931. ldz 1933. gadam .

Mihails Gorbaovs (1931) pdjais Padomju Savienbas Komunistisks partijas Centrls komitejas enerlsekretrs (19851991), viengais PSRS prezidents (19901991) .

1942. gad no podagras, no vrguma, no bada. Un atstja man izziu par reabilitciju. eit, Rg, es samu jau izziu par tva nvi .

Bet komjaunatn mani neuzma, vajadzja tau rakstt biogrfiju .

T ka es varju dusmoties un dumpoties pret o varu. Varbt es ar kaut kd mr dumpojos... Tagad viss ir pri, esmu jau veca. Bet, protams, man bija naids. Ka mamma nekad neko nesama. Tpc, ka es zinju, turklt via man ststja, un ms ar viu vairkkrt par to runjm... Nu, k tad t?!

Neizgltots zemnieks. Bet galvenais, tas 58.panta 10.punkts propaganda .

Propagandists atradies, analfabts! Smieklgi! J, netaisngi, bet ko dart?

Visos laikos atkrtojas tda vsture. Tagad esmu tik daudz salasjusies, tik daudz saskatjusies.. .

Par Breevu man nospauties. Par viu smjs un irgjs. Darb vai tad ms vispr strdjm? Sprieu pc sevis. Atnc, kaut ko izdari, nu t .

Katr zi t, lai oh! tur kaut ko censties, t nebija. Tpc ar nek nebija .

Tpc ar deficts bija visur. Tpc, ka nestrdja. Veuki sdja tur Kreml, kstjs. Rija, dzra, lksmojs, k tagad dzirdu, vairk neko citu nedarja .

Par kaut kdu progresu nav ko runt, pat to nelaimgo zebiku sieviiem nebija, ieliktnu nebija. Vai nav smieklgi? Smieklgi!

Nu, ja reiz es savu tvu reabilitju, tad jau ir izmaias. Protams, ms cerjm uz ko labku. Ja ms nebtu cerjui uz ko labku, un tad is sabrukums... Ms tau ar bijm priecgi, es ar parakstju, ka negribu visu o .

Ms ar gribjm labu dzvi, es ar gribtu aizbraukt, pieemsim, kad biju vl jauna, varju aizbraukt uz Dienvidslviju. Es visu laiku sapoju uz Adrijas jru vai vl kaut kur. Ko tur runt, protams, gaidjm, ka viss bs labk. Varbt kda paaudze ar dzvos labk.. .

Tagad saprotu, ka Krievija tas ir viens, bet Latvija kas cits Nu, kas tad tur bija! Es nekur nekd front52 neesmu bijusi. T vienkr iemesla d, ka mana mte oti slimoja. Es strdju, auklju brnu. Strdju es Pavnieku taras punkt, un pie mtes vajadzja katru reizi braukt, produktus aizvest. Un via vl teica: Tagad pietiek! Diezgan esi izskraidjusies, tagad aprp mani! Tdi bija vias vrdi. Nu, man ar ncs to dart, via bija slims cilvks. 1995.gad via nomira, un vienkri nebija laika priek sevis. Kaut k man dzv iznca t, ka man vienmr nebija laika .

Ir domtas socilpolitisks kustbas Latvijas Tautas fronte (19881993) un Interfronte (19891991) .

Jecins53 mazliet nepareizi izdarja to visu. Tomr Latvijas naidu pret Krieviju es ar nesaprotu. Skum es dzvoju Jugl, kooperatv mj. Tur mums bija tikai latviei. Es tri kaut ko tdu parakstju54, tiei par Latviju, lai ms t k dzvotu atsevii. Lai ms visi dzvotu laimgi un labi. Bet ms nezin kpc neskm dzvot laimgi un labi. Nu, kda es esmu okupante?

Kpc tas visu laiku ir jmet acs? Tagad jau es vairs to nedzirdu: Brauciet prom, vcieties prom! Nu, vai tad es vainga? Btu es dzvojusi savs mjs. Kpc, autobus braucot, kad kaut ko paprasju jau neatceros, ko, Sabraukui te, vcieties prom! pai aunas ir sievas. Jaunie n, nevaru teikt, jaunie n. Negribu liekuot, bet patiem ne socilaj aprp, ne poliklnik, ne ar kd iestd nekad neesmu dzirdjusi apvainojous vrdus. Es pajautju, vai var krieviski, un viss. Un, ja pensija btu lielka, t, k piekltos, es btu laimga. Vienkri ir grti, ja maz naudas, oti maz. T ar dzvotu. Tpc, ka man, vienkram iedzvotjam, t politika nav vajadzga .

Gju uz naturalizcijas kursiem, gju. Nezin kpc baidjos rakstt iesniegumu. Nu, vispr kaut k nebiju par saviem spkiem prliecinta. Brlis mani oti lamja: Ej tau, ko tu, galu gal! Pats aizgja un nokrtoja, un viss. Bet vi dzimis 1947. gad, vi ar puiiem, ar latvieiem draudzjs, vi ar viiem tur, uz ielas, splja futbolu, sarunjs. Bet es nekdi neiemcos .

Tagad eju uz klubu, ms tur ar latvieu valodu nodarbojamies. Bet man viss iznk t neveikli. Aizeju uz veikalu, pajautju, ko es tur gribu, atmia man jau kaut kur zd. T ka dieml, n. Un nevis tpc, ka esmu kaitniece; es nekaitju, es vienkri baidos.. .

Es tikai tagad saprotu, ka Krievija tas ir viens, bet Latvija kas cits .

Toreiz es to nesapratu, man tas bija vienalga. Man ita, ka viss bija Padomju Savienba. Kaut k ms ar vru aizbraucm uz Tambovas apgabalu, tur ir via lauki. Un muu! Un muu, un t visa! Ak dievs! No tdm graonkm55 visi dzer. Mjs, mjs, mjs! Mums tomr viss ir kulturli. Patiem gan trk, gan kulturlk, un ms, Latvijas krievi, atiramies no krieviem, kuri dzvo Krievij. Un, k ms tikai aizbraucam uz Krieviju, visi tlt saka: Bet js neesat no Krievijas! Mums uzvedba ir citda, sarunans atirga, Boriss Jecins (19312007) Krievijas Federcijas pirmais prezidents (19911999) .

Iespjams, ir domta 1991. gada 3. marta Latvijas iedzvotju aptauja, kur tika uzdots jautjums: Vai js esat par demokrtisku un neatkargu Latviju? 200 ml tilpuma slptas, bieza stikla glzes ar skaldnm. No krievu val .

citi vrdi. Tur ms esam sveie. Ms esam rzemnieki. Un atirba ir, j! Un ms ar to lepojamies. Lk, ms tdi esam. Es ar patiku, ar lepnumu saku, ka es esmu no Rgas .

Tulkojusi Gunta Darbia Intervija NMV4213 Kompozciju veidoja un intervja Edmunds pulis, Rg, 2014

MAIJA GOLUBEVA

Vecki izceojui no Latvijas uz Krieviju, lai iegtu zemi. Dzimusi

1938. gad erkesij, Ziemekaukz. Pc kara, kad mte ar meitu atgriezs Latvij, uzzinja, ka mtes msca un tante 1949. gada 25. mart izsttas .

Strdjusi par skumskolas skolotju un dzvo Viak. Pensionru biedrbas prieksdtja .

NEESMU RADUSI SDZTIES

Latvija tdu karu nav redzjusi Esmu dzimusi Karaajas-erkesijas apgabal. Mte latviete, vecmmia ar latviete, dzimusi Jaungulben, bet 1922. gad zemi sagribjs .

Uzzinja, ka Krievij dod zemi, un skrja uz turieni. Vlk robeu sldza un visi palika. Pabeidza Veikije Luki Pedagoisko instittu. Latvieus toreiz Krievija atzina, jo vii bija izgltoti. Mtes tvoci nostja darb uz Pjatigorsku. Mte tur apprecjs, mans tvs bija prokurors. Agrk prokuroriem neva ilgi palikt vien viet, un viu prcla uz pilstu Mikojanu aharu56, Karaajas-erkesijas apgabal. Tur es dzvoju ldz trim gadiem, pc tam tvu prcla uz Armaviru, un tad sks kar .

Visu kara laiku man ncs daudz ceot. Mte brauca ciemos pie sava tva uz Veikije Luki, bet Maskav visus izsdina no vilciena, jo scies kar. Mte tau ved brnu vectvam pardt, braucm uz Veikije Luki, tur nakti nosdjm pagrab, vlk vajadzja doties prom, jo sks sts kar .

Aizbgm no visa t un atgriezmies Armavir, pc nedas atkal vajadzja bgt tlk. Atceros, k sdjam zem tilta, bet virs tilta spindzja lodes .

Tagad Karaajevska .

Pc tam dzvojm Budjonovsk57, mamma strdja skol, via daudz nodarbojs ar jaunieiem, brauca uz olimpidm. Tur prcietm briesmgu badu. Mamma nekad nevienam neko neldza, laikam izpauds latvietes lepnums. Viu nostja strdt uz skumskolu etrus kilometrus no pilstas. Tur bija vnkopbas sovhozs. Tas bija 1944. gads, vcieu vairs nebija, bet bads bija ausmgs. Vecmmia salasja boliu, izkaltja, samala kop ar klijm, sajauca ar deni un cepa plceus. Un es dalju: Tas tev, tas tev, bet tas man! Kas paliek pri, ar man .

Tur nodzvojm ldz 1946. gadam, tad ms pirmo reizi aizbraucm pie radiem uz Maskavu, un mums atstja atauju braukt uz Latviju .

Vecaistvs bija zirgu nomas punkta direktors, viam bija divas msas Martas tante un Emmas tante. Kad ms pie viiem atbraucm, man bija kauli un da, vias mani dzirdja ar pienu un teica, ka Latvij tda kara nebija, kdu es piedzvoju .

Jkabpil mamma sama ministrijas norkojumu. 1949. gad atbraucm uz ejieni. Bija sarunts apmesties pie mscas netlu no Jkabpils .

Braucm 5. jlij, bet jau vilcien uzzinm, ka mammas msca un tante

25. mart izsttas uz Sibriju. Bijis t, ka vias aizvestas citu viet. Vlk atgriezs mammas msca viena pati, tante apglabta Sibrij. Vias reabilitja laikam 1956. gad, un msca te paspja nodzvot astous gadus .

Ir vl viena msca, pie kuras tad braucm. Iznca t, ka viu atbrvoja no darba, kad mamma atnca strdt uz skolu. Msca bija klases audzintja un bija aizvedusi brnus baznc uz iesvtbm, ir tda luteru tradcija .

Man iet, ka msu dzimt tikai viai ir izteikta tda nacionla izpausme .

Bet es viu saprotu, jo via Ulmalaikos ar lielm grtbm beidza instittu, vasars strdja pie radiniekiem, radi apmaksja vias izgltbu. Via ieguva literatras skolotjas specialitti, bija oti laba skolotja. Viu oti aizvainoja tas, ka tika atbrvota no darba skol. Vlk va atgriezties skol, bet via visu mu nostrdja Jkabpils bieu laukos. Neatgriezs, bija lepna .

Ar mana mte sadusmojs un teica, ka nestrds taj skol .

Aizrakstja uz ministriju, un viu prcla uz Madonu, pc kda laika atbrauca atpaka uz Viaku tpc, ka 15 kilometrus no pilstas bija krievu skola un es taj mcjos. No 1952. gada via strdja Viak par pamatskolas skolotju. Un ar es kop 1952. gada dzvoju Viak .

Pilsta Stavropoles novad (KF) .

Atklti runjot, msu Viaku nodeva. Mana tante strdja Kultras ministrij un apsveica mani. Ar ko? Likvidts Viakas rajons, jo nav pietiekamu resursu pastvanai. Balviem ir. Bet viiem nav nek, izemot gaas kombintu un greizas ielas. Bet mums bija linu rpnca, piena kombints, Sarkanais Rts58, PMK59, te daudz kas bija. Skol mcjs 960 brni .

Slimnca, kaut neliela, bet ar normliem rstiem, pat irurisk nodaa .

Koldz ms apvienoja ar Balviem, Balvi vilka visu priek sevis, un Viaka tda, k bijusi, palika uz ilgiem gadiem .

Ms neprtgi kvmies Skola mums bija lieliska, darbojs paralls krievu un latvieu klases .

Gja jautri. Vienmr skaitjmies starp piecm labkajm skolm republik .

Pie mums atnca jauns direktors, viam bija 24 gadi. Kolektvs bija briesmgs. Latviei un krievi kvs neprtgi. Sankam, puii atdod komjaunieu biedru kartes glabanai un iet kauties ar njm, ar mietiem. Ar skolotji .

Kautii vienmr izcls starp skolniekiem, jo latvieiem patika dejot, kad spl klavieres, bet krieviem pie radiolas. Sarkojums beidzas, un visi iet uz autobusa pieturu kauties. Reiz skolotji sarunjs, ka direktors teicis, kas negrib dzvot td kolektv, lai pirmdien atnes atlgumu. Atlgumu neviens neatnesa, kolektvs saprata, ka jdzvo normli. T ar ms apvienoja. Gribat strdt strdjiet, ja ne ejiet prom! Ar skolniekiem tpat .

Direktors sasauca skolas sapulci un teica: Es ar mcjos skol, ms kvmies, bet nevis k latvietis ar krievu, bet k Janka ar Vaku. Pabeidzu devto klasi, 16. oktobr mani atskaita no skolas un iece par skolas vecko pionieru vadtju, jo iepriekjo vadtju prcla uz rajona komiteju. Direktors ldza atauju, un mani iecla par vecko pionieru vadtju. Skol bija 960 brnu. Brnos, ka vii mani klausja. Direktors nekad nestja man ldzi skolotjus, kad braucm uz nometnm vai ar sportistiem uz sacensbm. Gjm prgjienos, vii mani klausja. Pc tam mani prcla uz interntskolu par audzintju. Biju beigusi pionieru vadtju skolu, izgltba bija k skumskolas skolotjai. Nekltien mcjos Krievu valodas un literatras fakultt. Kltien nesanca, ldzeku trka, vajadzja strdt un mcties. Vlk piedzima meitia, ncs mcbas pamest. Tau, atklti Ir domta trikotas fabrikas Sarkanais Rts Viakas filile .

Prvietojam mehanizt kolonna .

runjot, ja btu bijis skolas pirmais direktors, vi piespiestu mani pabeigt .

Jaunb jvar!

Kad sku strdt, bija interesanti. K tad es varu neiet uz stundm!

Direktors atnk uz pionieru istabu un jaut: Biedrene veck pionieru vadtja, kda jums ir stunda? Pasaku, kda stunda, bet vi: Es stu skolotjus uz seminriem, lai via vartu apmeklt stundas, nokrtot eksmenus, bet via, lk, s te un izklaidjas. Mar, uz stundu! Kzas svinjm divas dienas, tau kur dzvot nebija Es labi atceros padomju laikus, oti labi atceros. Kad sankam savjie, vii ar atceras. Agrk ms gjm viens pie otra ciemos, dziedjm, lksmojmies. Tagad t nav. Pas pie galda, parun, izststa kdu anekdoti. Daudzi pametui dzimts vietas un negrib atgriezties. Vii saka: Kur ms te dzvosim? Par kdiem ldzekiem? Kur strdsim? Bet tur bija viss. Nodroints darbs. Zini, ka tev ir alga. Nepatk is darbs, ej uz citu. Bezmaksas medicna. Un krorti! Man nepatika braukt uz krortiem, bet vrs brauca. Un uz Bulgriju par velti aizbrauca. Viu no darbavietas aizstja. Ja esi labs darbinieks brauc!

Mans vrs bija oferis. Dzvoja man kaimios pie saviem radiem .

Gjm uz dejm, aicinja dejot, pavadja mjs. Ms pie via radiem pirkm pienu, viiem bija govs. Un es ieraudzju, ka vi ziem atnk no darba nosalis, bet vii pat zupu viam nepiedv. Saka: Tlt noemsim no plts, tad tu varsi sev gatavot! Es teicu: Toik, nc ldzi, man kaut kas ir izvrts, es tevi pabarou! Nemaz nesc te vrt! Kop t bra ms drz vien apprecjmies. Nodzvojm kop gandrz 40 gadus, divu mneu pietrka .

Kzas mums bija oti vienkras. Man jau bija 24 gadi, vecmeita .

Atnca skolotji no interntskolas, draugi. Svinjm divas dienas, bet dzvot nav kur. Mammai bija tikai viena istaba. Mani piema pazstama skolotja, viai bija divas istabas, ielaida ms vien. Pc tam piera dzvokli, kas nu tas par dzvokli virtuve un istaba, tagad tur ir nis. Bet ms dzvojm .

Pirms tam tur bija dzvojis rajona komitejas darbinieks, t ka bija visas rtbas. Vlk ms izlika, kad uzrads mjas saimnieks, bet iedeva citu dzvokli .

Vrs jaunaj dzvokl pabija tikai divus gadus, nomira .

Divdesmit septiu gadu vecum man piedzima meita. Vl paldzju breni izaudzint. Kda skolotja nomira, palika meitia, kas paemta no brnunama. Vajadzja viu pieemt. Skolotjas msa gribja viu atdot atpaka brnunam. Es teicu, ka nedrkst otrreiz traumt brnu. Mani via labi pazina, mana imene neiebilda. Paldzjm izgltoties, via beidza tehnikumu. Audzinju vienpadsmit gadus .

Mte mani stingri audzinja Mte mani oti stingri audzinja. T sanca, ka mte jau no brnbas viena ar mani tika gal. Man bija stingrs dienas rems. Bez piecpadsmit mintm divpadsmitos jbt mjs, pat tad, kad jau biju pieaugusi. Vienalga, kdi svtki, jauniei pastaigjas park, bet man bez piecpadsmit divpadsmitos. Un, ja kaut ko nepareizi izdarju, nelaida uz skolas sarkojumu. Izdom man visdus darbus, malku sakrmt vai ko citu. Zni mani aizstvja, atnca, sakrmja malku un saka mtei, ka viss izdarts. Nu, labi, laidu, bet lai btu bez piecpadsmit divpadsmitos! Vienreiz neatncu bez piecpadsmit divpadsmitos, atncu divpadsmitos, tas bija devtaj klas. Puisis mani pavada, bet via jau stv ar agaru un, nekaunoties no puia, sadod man .

Nabaga puisis vlk baidjs kinotetr man blakus sdt. Es teicu, lai nebaids, via mani tik stingri audzina, lai es pildtu vias nordjumus. Visi zinja, cik stingri mani audzinja. Es jau nemaz slikti neuzvedos .

Bija divi tdi gadjumi. Es vienmr visu sapratu, jo redzju, ka mte daudz strd un ir nogurusi. Un es sapratu, ko vajag. Reiz vecmmia gribja aiziet uz bazncu, viai jau bija oti slikta redze, un es viu aizvedu .

Baznc iek negju, pavadju ldz bazncai, un viss. Bet via izststja mtei, un mte ska man last morli, ka es nedrkstot iet uz bazncu, jo esmu pionieru vadtja. Skolas direktors zinja, ka es reizm pavadju vecmmiu, bet nekad neko neteica, jo es tau iek negju .

Vl bija gadjums sestaj klas. Ms atradmies dzvokl, pagalm vri cla ni un mtes vrdos nosauca kdu koku, cik tas skaists. Es atncu pie vecmmias, via man ielja zupu, un es nosaucu zupu taj vrd, jo nesapratu t nozmi. Mte atnk no darba, un vecmmia viai prmet, ka es runjot tdos vrdos. Mani, k vienmr, neaudzinja, bet uzreiz nopra ar agariem, un es uz visiem laikiem sapratu, ka tas ir slikti .

ma un izsvtroja pilsonbu Viak Atmoda60 norisinjs klusi un miergi. Te ir oti daudz krievu .

Man bija lielas problmas ar pilsonbu. Par mani nez no kurienes bija uzrakstta sdzba bez paraksta, ka man nav tiesbu uz pilsonbu, jo neesmu eit dzimusi. Kaut gan mana mte bija latviete, vecmte latviete un visi seni latviei. Man bija pilsonba. Un tagad mani izsauc uz emigrcijas vai kdu tur nodau un saka, ka man nav tiesbu bt pilsonei, jo neesmu eit dzimusi. Lai iedodu pasi. Es saku, ka nekad neesmu slpusi, ka piedzimu citur, bet man visi radinieki ir latviei, gan mte, gan vecaistvs un vecmte, trasiu latviei. Bet prieknieks vienalga pama un atma man pasi. Es saku: Varbt tad ar mtei atemsiet pilsonbu? Un vi: Vai jums ir ldzi mtes pase? Ir! T vi ma un izsvtroja pilsonbu ar mtei .

Tiesa, 23. decembr bija telefona zvans, kas aicinja atvest mti saemt pasi, jo viai nelikumgi atemta pilsonba. Es atbildju, ka mtei ir 85 gadi. Via raudja, kad es ststju. Krievij gan kara laik, gan pc kara neviens viai neprmeta, ka latviete, un te pki! Viai atvainojs. Bet man teica: ja gribu iegt pilsonbu, jvras ties un jpieem tautba latviete .

Pas esmu krieviete. Es neko neatbildju, atbraucu mjs, atvedu mtei pasi un ststu, ko man lika dart. Pc pris nedm mte man saka: Maija, gribu ar tevi parunt! Gribu, lai tu btu pilsone, jo pilsoi ir gan tvs, gan vrs, gan meita un es. K tad tu bsi nepilsone? Via teica: Mte ir nevis t, kas dzemdja, bet t, kas uzaudzinja. Un tevi uzaudzinja Latvija. Es naturalizjos, bet tautbu nemainju .

Nezini latvieu valodu, nosts atpaka!

Tur, kur ms dzvojm, latvieu nebija. Pirmoreiz runt latviski mani mcja Lcijas tante, kad atbraucm 1946. gad. Mamma ar vecmmiu runja latviski, bet, kad vecmmia gribja mani mct, es teicu, ka nemcos tdu ignu valodu. Via man saka: Pagaidi tik, m, kad brauksi ar mammu uz Latviju, uz robeas prbauds latvieu valodu! Mammu ielaids, bet tevi atsts atpaka. Man bija astoi gadi un oti bail, ka mani vienu sts atpaka. Vilcien visi uzreiz pieskrja pie loga un sauca, ka robea klt. Es uzkpu uz tre plaukta un noslpos. Mte mani meklja, via bija pieradusi

1980. gadu beigas, kad Latvijas sabiedrb notika demokratizcijas procesi un aktualizjs idejas par Latvijas valsts

neatkarbas atjaunoanu .

kara laik mani turt pie rokas un vienu nekur nelaist: Maija, Maija, kur tu esi? Bet es viai: Klusk, tlt valodu prbauds! Mamma mani ieraudzja un ststja visiem, ka es baidos no valodas prbaudes. Visi smjs .

Atbraucm pie Lcijas tantes, bet via krieviski neprot runt, tikai latviski. Via nk, es bgu krmos. Bet mnea laik, kamr te dzvojm, via man iemcja last latviski. Ms ar mammu staigjm pa Jkabpili, un es rdu, ko mku izlast. Brniem laikam tas ir vieglk. Dzimanas dien man nopirka lelli, pirmo lelli kara un pckara laik. Noslpa no manis un pai aizgja uz drzu. Bet es uzkpu uz krsns un paskatjos. Kad visi atnca mjs, es teicu, ka zinu, kdu lelli man dvins dzimanas dien. K zinu?

Dzirdju tau js runjam. Pc tam visi ska ar mani runt latviski. Un es jau drz brvi runju. Td vlk mani piema strdt skol, kur bija divas valodas. Direktors man uzreiz piekodinja, lai krievu klas runju krieviski, bet latvieu latviski. Brni pret mani labi izturjs, bet vienmr bija jpiedom, k ir pareizi. Reiz iegju klas un saminstinjos. Zni saka, lai runju krieviski, vii saprats. Bet es saku, ka vii pc tam mani nosdzs direktoram. Tad vii uzreiz: Lai pace roku, kas sdzs direktoram! Vii bija man pus, bet es vienmr runju latviski .

Man bija labi draugi Es strdju skol ldz 1995. gadam. Atbrauca no ministrijas un teica, lai neiesakm brniem iet mcties uz universitti. Mums Daugavpil un Rzekn esot paiem savi institti. Viiem pret Latgali tda paa attieksme .

Es nesapratu, kpc. Bija starp skolotjiem ar tdi, kam nepatika krievu valoda. Es nepievrsu tam uzmanbu, ar prjie krievu skolotji nereaja .

Bet no skolas man ncs aiziet. Man tiei toreiz atma pilsonbu, un mcbu daas vadtja man katru dienu prasja, vai man bs pilsonba vai ne. Es saku, ka man jau ir pilsonba. Tad man atstja tikai etras stundas. Kad to uzzinja rajona Izgltbas noda, vii man jautja, kpc es neko neteicu. Es tau vartu jebkuru citu priekmetu pasniegt latvieu valod. Es atbildju, ka neesmu radusi sdzties, tas nav man dab. Bet par etrm stundm maksja 25 latus. Toreiz man vajadzja atstt dzvokli, jo uzrads saimnieks .

Mte man nekad neko neprasja un toreiz ar ne. Seiem cilvkiem 49 lati .

K varja izdzvot? Strdju. Skol etras stundas, mtei pensija, vram algu maksja eblos un ldts, kuras vii gatavoja. T ar dzvojm. Bet man bija oti labi draugi, kas zinja, k es dzvoju. Es ar viiem paldzju, kad viiem bija grtbas .

Reiz domju, ko man odien gatavot? Pki zvans: Maija, vai tev ir liels spainis? Saku, ka ir. Sauc mani pie sevis. Domju, ka kaimiiem vajag spaini. Atncu, izrds, ka kaimiienes vrs bijis medbs un novis alni .

Ielika man pilnu spaini gaas, 12 litrus. Lk, atrisinjs manas problmas, ko gatavot. T ncs dzvot .

Tulkojusi Baiba Burtniece Intervija NMV4287 Kompozciju veidoja un intervja Marija Assereckova, Viak, 2015

TATJANA AMOSOVA

Dzimusi 1943. gad Rg, Latvij. Rdziniece ceturtaj paaudz. 1973 .

gad beigusi Latvijas Valsts universitti, specialitte filoloe. Strdjusi pres un izdevniecbs .

MANAS IMENES VSTURE T IR KUZECOVA

FABRIKAS VSTURE

Kuzecova porcelns Rgas zmols Manas imenes vsture t ir Kuzecova porcelna fabrikas vsture, jo mani priektei vairks paaudzs ir strdjui aj fabrik. Skotnji tas bija Krievij, bet vlk, kad Latvij atklja oti kvalitatva mla atradnes, bri Kuzecovi eit nolma atvrt raotni. Toreiz tas bija Stopiu pagasts, aiz Rgas robeas. Padomju laik rakstja, ka tolaik gandrz vai pa krogiem mekljui darbiniekus, bet bija tau pilngi pretji. Bri Kuzecovi sapulcinja viskvalifictkos cilvkus, labus meistarus, tos, kas zinja visus procesa smalkumus. 1812. gad ska apstrdt mlu un apgt raoanu. Un pirmie meistari atbrauca k strdnieki uz noteiktu laiku1. Skum cilvki dzvoja pagaidu mjis, cla cehus trauku raoanai. Viu imenes bija palikuas Piemaskavas porcelna raoanas centros Verbilkos, Duev. Nu, un cilvki dzvoja ar domu, ka vii atgriezsies mjs. Taisnba gan, ka toreiz visa teritorija bija Krievija, nebija tda krasa daljuma, bet visi tik un t gribja atgriezties mjs .

Bet reiz saimnieki atveda urp ar imenes sievas ar brniiem. Nu, Visticamk, ir domta porcelna fabrika Geas tuvum (Maskavas apgabal), kuru dibinja Jakovs Kuzecovs (17611816/1823), Krievijas rpnieku Kuzecovu dinastijas pamatlicjs. Rgas porcelna un fajansa izstrdjumu fabriku 1841. gad dibinja via mazdls Sidors Kuzecovs (18061864) .

devipadsmitaj gadsimt imenes nebija tdas k tagad tur bija piecas ldz septias galvias, un aizbraukt projm kuva vienkri nereli. T nu iznca, ka cilvki palika eit, un raoana ska attstties. Bet Rgas porcelns, tas kuva slavens ldz ar citm Kuzecova manufaktrm. Un jsaka, ka Kuzecovs bija mis vr Rietumu patrtju gaumi. Rgas porcelns, tas nedaudz atiras no krievu gan stila, gan dekora zi. Darbojs, protams, Lomonosova rpnca2, kas bija galven piegdtja cara galmam, bet tur bija pavisam cits stils .

Mans vectvs pie Kuzecoviem bija galvenais cepa meistars. Tas, kas tagad laikam msdienu uzmumos ir galvenais inenieris. Mamma un vias vecks msas ststja man, ka pc dmu krsas no cepa vi varjis noteikt, k notiek apdedzinanas process un to, kdi izstrdjumi tiek apdedzinti vji, krzes vai kas cits .

Apkrt rpncai izveidojs ciemats. Vecie iedzvotji joprojm to sauc par Kuzecovku. Iela gar rpncu, tagad t ir Slvu, bet tolaik to sauca par Kuzecova ielu. l, tagad s rpncas nav, tiek celts krtjais tirdzniecbas centrs, kaut gan padomju laik Rgas porcelns tas vispr bija Rgas lepnums. Tas bija Rgas zmols. Lk, td vid ms tikm audzinti. Tur bija ar mkslinieki, ar sievietes, kas apgleznoja porcelnu. Tur tiem vajadzja bt mkslinieciski apdvintam. T veidojs vide, gandrz mikro pasaule .

Un nevar teikt, ka saimnieki btu bijui ekspluatatori. To var ne ar vrdiem, bet ar darbiem pierdt. Pie Kuzecova fabrikas bija brnudrzs, bija bibliotka, padarbbas tetris darbojs. Rpncas teritorij tika uzcelta kapela, bet par strdnieku ldzekiem dievnams. Tas darbojas ldz pat ai dienai t ir Rgas Svt Ja Priektea baznca3. Un tagad lielk daa no tiem, kas strdja aj fabrik un piedaljs dievnama celtniecb, dus mier Ivana kapos. Ja pastaigjas pa iem kapiem, tad k uz delnas tur ir Latgales priekpilstas vsture. Svt Ja Priektea dievnams nekad nav ticis aizvrts .

Tas ir bijis uz aizvranas robeas, bet joprojm darbojas. Dievkalpojumi tur notiek ar tagad. Bet rpncas teritorij tika uzcelta kapela oti godtajai Kazaas Dievmtes ikonai .

Bijus Imperatora porcelna rpnca, dibinta 1744. gad Sanktpterburg, kop 1917. gada Valsts porcelna rpnca, kop 1925. gada nosaukta Mihaila Lomonosova vrd .

Baznca atrodas Rg, Kalna iel 21 .

Vecmmias un vecttii Mana mte ir dzimusi Barinova. Vecvectvs gja traiski boj, viu noslepkavoja. Mans vectvs palika, viam bija divpadsmit gadi, bet via jaunkajai msai septii mnei. Un vi no meistara palga izauga ldz cepa galvenajam meistaram. Viam bija bri Vasilijs, Nikolajs, Afanasijs, Mihails, vii visi ar strdja rpnc. Nikolajs nodarbojs ar finansm, Vasilijs un Mihails bija mkslinieki. Kds nodarbojs ar podniecbu. Visi izrdjs oti talantgi, turklt daudzpusgi. Viena imene, puikas, kas izaugui bez tva, bet no visiem iznca lietaskoki. Pc tam mtes brlns t k mantojum prma finanu lietas. Kamr vien rpnca pastvja, vi grmatvedb strdja. Lk, tdi ir Barinovi, tds ir Rgas porcelns. Tagad gan visi Ivana kapst .

Otr vecmmia un vectti Amosovi. Vectti ar ir vietjais, mcjs Tartu. Tur vispr bija tds oti romantisks ststs. Studentu nemieru laik viu izstja uz Pleskavas novadu. Bet Pleskavas guber, Mihailovskas ciem kalpoja veckais priesteris tvs Mihails Kamenskis .

Un viam bija vienpadsmit dlu un vieng meita, mana nkam vecmmia Marija Mihailovna, dzimusi Kamenska. Jaunavu garg seminra absolvente. Viai nkotne jau bija noteikta, bet dieml dzve iegrozjs citdi. Uzrads is izsttais students, un msu popiene aizbga. Ar izstto studentu! Uzturans vietas viam bija noteiktas, jo vi nebija pilngi uzticams. Tur piedzima mans tvs, vi bija pirmdzimtais. Un ar pirmdzimto jaunais pris ierads pie tva Mihaila, krita via priek uz ceiem un ldza piedoanu. Jauno pri salaulja vecmmias brlis Andrejs, kas taj laik ar jau bija mctjs. Visi mets ceos tva Mihaila priek. Vi, protams, piedeva. Vl Amosovu imen piedzima divas meitenes: manas tantes Irina un Ludmila. Un devipadsmitaj gad k Barinovu, t Amosovu imene, kad Krievij risinjs vsturiskie notikumi, visi atgriezs Latvij. Barinovi atgriezs kop ar Kuzecoviem, jo Kuzecoviem is bija palicis viengais paums, viss prjais ticis nacionalizts4. Amosovi atgriezs tpc, ka vecttiam ir ziemeu saknes, vi ir no ejienes, un vi acmredzot saprata, ka viam jaizstv sava imene .

Vectti ir beidzis medicnisko instittu, bet specialitt nekad nav

1918. gad visas Kuzecoviem piederos fabrikas Padomju Krievijas teritorij tika nacionaliztas .

strdjis. imeni vajadzja pabarot, tpc vi strdja par grmatvedi un rinvedi. Bet galvenais ir cits. Viam bija unikla balss bass profundo. Un tpc msu Kristus Piedzimanas pareizticgo katedrl veckie draudzes loceki viu vl atceras. Katedrl vi dziedja kop ar vecmmiu. Tikai pc tam vi dziedja oper. Vi vienmr teica: Man galvenais ir katedrle, pc tam koris un filharmonija. Msu imenes relikvija aapina5 fotogrfija ar uzraksttu veltjumu vectvam. Tpc, ka vi piedaljs operas izrds Rg, kad aapins ierads uz viesizrdm. Mums ir fotogrfija ar aapina parakstu: Simptiskajam Amosovam, Fjodors aapins. Egle k dvana un mierinjums Barinovu imene egli lika, tuvojoties Jaunajam gadam, un turja ldz Kunga Kristanas svtkiem6. Jauno gadu sagaidja diezgan atturgi, jo tas ir Ziemassvtku7 gava laiks. Bet, kamr dzva bija vecmmia, visa imene pulcjs pie galda. Sita pulkstenis, iestjs jaunais gads, vecmmia lasja lganu, visi cits citu apsveica, sds pie galda baudt mielastu. Mums, brniem, atva palikt pie galda. Te ir tda nianse, ka gan Barinovu, gan Amosovu mjs nekad nebija t, ka brni ir kaut kur atsevii, pie kda cita galda. Brni vienmr bija kop ar pieauguajiem. Un te nu ir divas nianses .

Brni prata uzvesties pie galda. Turklt pie svtku galda nebija sarunu, kas nebtu domtas brnu ausm .

Pc Jaun gada sks gatavoans Ziemassvtkiem. Ziemassvtki pckara gados tas bija sareti. Sautti kposti, sardeles. Bet visi sapulcjs, un tas ar ir svargkais tie ir svtki. Un izpuota eglte. Egli nesa Salatvs. Un diezgan ilgi vi nca pie mums. Tiesa gan, pc tam nesa vienkru egli, ms pai to puojm .

Man bija kdi pieci gadi. Pirms Jaun gada es saslimu un noslimoju ldz pat Ziemassvtkiem. K brnu iepriecint? Tagad es zinu, ko maniem veckiem tas maksja. Pardjs sapuota egle, un t bija izrotta ar mandarniem un boliem. Bet pat septidesmitajos astodesmitajos gados Fjodors aapins (18731938) krievu operdziedtjs un kamerdziedtjs (bass), aktieris un reisors. Rgu ar viesizrdm apmeklja 1910., 1921., 1930., 1931. un 1934. gad .

Dieva Pardans (Kunga Epifnija) jeb Kunga Kristana (krievu val.: / ) kristieu svtki, kuri veltti Kristus kristanai Jordnas upes deos. Pareizticgo Baznc pc jaun stila tiek svinti

19. janvr .

Ziemassvtkus jeb Kristus Piedzimanas svtkus krievu pareizticgo Baznc pc jaun stila svin 7. janvr .

tdas lietas k citrusaugus izmeta tikai ziem. Decembr stvja ausmgas rindas; tos izra, lai vartu likt gald, iepriecint brnus. Katr gadjum atnkt uz veikalu un nopirkt kilogramu vai daus mandarnus tas nebija iespjams. Un, lk, Ziemassvtkos man atva celties un iznkt viesistab .

Un tur mani gaidja egle, ldz griestiem. Liela! Un t bija izrotta. Taj nebija rotjumu bumbiu. Taj bija tikai mandarni un boli. Toreiz eit oti populra bija irne spolii. Tiem, mums parasti bija spolii, es pat nezinu krieviski pareizo botnisko nosaukumu. Mums tie bija tikai spolii, tdi mazii, stingri, sulgi boli. Tie bija oti dzelteni, ar sarkanu sniu, tos varja aiz ktia iekrt diedzi un pakrt egl. Un, lk, egle ar boliem un mandarniem bija man dvana mierinjumam .

Reiz man nopirka jaunus zbacius. Gatavoja uz eglti. Bet es saslimu. Un, kamr slimoju, kja izauga, t ar tos zbacius nesanca uzvilkt .

Atdeva vienas pazias meitiai. N, nebija skumji. Protams, bija bdgi, ka uz eglti netiku. Es biju slimgs brns, un mani rstja ar mjas ldzekiem.. .

ldz im man nepatk vrts piens, jo dzirdja mani ar lauku pienu un sodu.. .

bet, kad tur vl spei... ai, briesmgi! Nu, bet pc tam, piecdesmitajos gados, aprit ienca penicilns. Tas bija periods, kad pie katra klepus un audiena brniem tika paraksttas antibiotiku injekcijas. Nedomju gan, ka tas daudz ko ldzja. Organisms izveseojs tad, kad tam vajadzja .

Es imen viengais brns. Tas saprotams etrdesmit treais gads. Pc tam mammai ar veselbu bija problmas, un viai pateica, ka vairk [dzemdt] nedrkst. Un t sanca, ka ms visas esam viengs meitas .

Mammai ir trs msas, bet ms viengs meitas. Ms esam mscas, bet augm k viena imene. Neviens nedalja, kas st, kas msca. Tam pilngi nebija nozmes. Priek mums, brniem, tika darts viss, lai mums btu prieks, un par to es saviem tuviniekiem esmu pateicga. Tiesa gan, mums mcja gargo prieku. Jau toreiz cents izskaidrot, ka svtki ir ne tikai taj, lai apsstos pie galda, apstu kaut ko neierastu, bet gan prieks ir taj, ka ms visi sapulcjamies, ms visi esam sveiki un veseli, draudzgi, ms esam kop .

Atceros vecmmias vrdus pckara gados. Via teica: Es katru dienu pateicos Dievam, tam Kungam, par to, ka ms visi esam palikui dzvi un ka nevienu aj kar neesam zaudjui. Trs valodas no brnbas Man no brnbas bija stimuls uz divvalodbu. Paps ar mammu sarunjs latviski. Kaimiu puikas latvieu imene. Vii ar mani runja latviski, tas oti tri tika apgts. Bet pc tam vecki prgja uz vcu valodu. Tpc, ka pc pirmskara tradcijm eit bija trs valodas. Ja cilvks gribja dabt labu darbu, cilvks, kas bija beidzis imnziju, zinja trs valodas. Ja t bija relimnzija jeb klasisk imnzija, tad vl klt nca latu vai itlieu valoda. Un plus angu valoda. Man bija zintkre trk apgt, lai saprastu. Lai nebtu sajtas, ka tav kltbtn run, bet tu nesaproti .

Skol es sku iet septiu gadu vecum, dzvojm ms toreiz Torakaln, Prdaugav. Klase mums bija neliela, pckara gados nebija daudz brnu. Bet, redz, kas man sagdja grtbas skol, tdas smagas atmias. Lieta tda, ka es, cik vien sevi atceros, kaut kur no etru gadu vecuma, runju divs valods, turklt es ar lasju divs valods. Taisnba, ar rakstanu gan man bija t ne visai. Man nepadevs cipars divi. Su, raudu. Asaras birst burtnc. Atnk paps no darba. Kas par lietu? Nu t, divnieks nesank. Nekas! Redz, Irokai (Iroka ir mana msca) ar nesank. Nekas, sanks! Tda bija o cilvku paaudze, vii kaut k spja mums tuvoties .

Atbalstt, saprast. Ms nelutinja, ar dzve nedeva iespjas lutinanai. Ms sevi neizjutm k pasaules centru. Bet ms jutm, ka aiz mums ir siena. Bija uzticans. Ar jebkuru jautjumu varja iet pie papa, pie mammas. Gan es, gan msas, ms zinjm, ka ms uzklauss. Un ne tikai paps, mamma, ar tantes, tvoi. Ms jutm, ka vecki tas tiem ir balsts un aizsardzba, ka mums vienmr paldzs. N, nevis tas, ka attaisnos. Ja atzme bija sliktka, tad mani varja sodt ne par to, ka piecnieka viet dabju etri vai etrinieka viet trs. Bet tad, kad es sku taisnoties. Meklt clous citur. Ms mcja meklt clous vispirms sev. Un tas oti paldz dzv .

Pats lielkais sods bija, ja mamma raudja. Un mamma varja skt raudt, ja dienasgrmat bija trijnieks. Un tas bija briesmgi. Ms dzvojm pri Daugavai, bet vecmmia, mammas msas un brlis palika dzvot Kuzecovk. Bet cita vecmmia ar vectvu, Amosovi, dzvoja Vecrg. Un svtdiens braucm tur un tur. Un varja bt briesmgi: ja es sliktu atzmi atnesu dienasgrmat, ms nebraucm. Ms nebraucm uz Kuzecovku. Un tas jpasaka vecmmiai, bet vecmmia ir veca, vecmmia uztrauksies .

Tas bija briesmgi .

Rotalietu viet porcelns Vl tad, kad es negju skol, mani atstja nakot pie vecmmias. Un tad mammas msas vrs, mans mais tvocis Kostja, Konstantns Afanasjevis Kozuicins, uzcla mani uz taburetes. Tur bija liela ozolkoka bufete, uz ts augpus stvja porcelna figrias. Vispr jau vi pats sakrtoja un aprpja o porcelnu. Bet man vi atva, iedeva lupatiu, un man tas bija tds prieks, ka es varju emt roks s figrias, es varju ts noslauct .

Man nebija lelles, es spljos ar m figrim. Lelli man atveda no Maskavas msu Maskavas radi, kad es jau gju skol. Vl vienu lelli man nopirka mamma, t sakot, mierinjumam. Es slimoju ar plauu karsoni .

Un via mani atstja vienu, aizbrauca uz tirgu pc produktiem. Bet, kad atgriezs mjs, atveda lelli, nelielu, zilacainu, gaii zil kleiti. Un es viu nosaucu par Ilzti, ne Lzia, bet tiei Ilzte. lelle man bija oti ilgi. Bet paas svargks man bija porcelna figrias. Gja gadi. Kad mammas vairs nebija, tantte un tvoctis bija kuvui pavisam veci, es ncu pie viiem un slaucju s figrias .

Skola t bija cita pasaule Skola t bija cita pasaule. T bija cita pasaule... tur nebija tik mjgi k mjs. Bet tas bija vajadzgs. Uzma pionieros. Es nekad nebiju ne posmvede, ne pulcia padomes prieksdtja, bet tas viss bija oti interesanti. Es nebiju izteikti aktva. Es nevaru teikt, ka ms pai piespieda, k dai reizm ststa vius spiedui iestties. Stjmies lnij, devm svingos soljumus, uzsja kaklautus. Skaitjs: ja esi pioniere, tas uzliek pienkumus .

Tev labi jmcs, jrda piemrs. Man tas nesagdja grtbas, jo ie principi man bija noformjuies jau daudz agrk. Mcja labu. Mcja taisngumu .

Sodt varja tikai par meliem. Ja samelosi tad tiem stingri: nebrauksi pie vecmmias, neiesi pastaigties .

K tiei es iemcjos last, to man veck msa izststja. Ar veckajm mscm man ir desmit gadu starpba. Su, dcu: Palasiet, palasiet, palasiet! Vias s un mcs, bet es zem galda inkstu. Vias man pardja burtus, lai atsienos, salieku. Mums vl ir saglabjusies pirmskara mcbu grmata par Dieva likumu. Un es tur ar skatjos, no turienes kaut ko lasju. Bija viens tds oti interesants notikums. Kad man pardja burtus, es sku last bals. Lasu skai, msa man saka: Nu, tu tau mums trauc, lasi par sevi! Bet es saku: eit tau par mani nekas nav rakstts! Ldz asarm .

Kamr atnca vecmmia: Ko js viu mokt, nu, nc pie manis, odzi, es tev paststu! Pie sevis last tas nozm tikai ar actim last, skai nerunt. Lk, t es mcjos last .

Bet skol bija tds starpgadjums. Pirmaj klas. Es lasu tekoi divs valods. Lasanas stunda, es lasu. Man saka: Tu t lasi, pa zilbm! Bet es nesaprotu, ko no manis grib. Iesmrja man trijnieku. Vakar man etrdesmit temperatra. Skolotja satika mammu veikal. Mamma saka: J, tiem, via jau sen lasa, divs valods, via nesaprot, ko nozm last pa zilbm, via nekad nav lasjusi pa zilbm. T k es agri iemcjos last, t bija mana iemot nodarboans .

Ttad lassi o materilu, par kuru atnesi mjs trijnieku, bet nelassi to, ko tev gribas. Tas bija oti nopietns sods. Bet, lai teiktu, ka skol viss ir ne t, ka viss otrdi, n, t nebija. Pietika gudrbas atrast tdus vrdus, kurus mums mca Svtie Raksti. Tas tika teikts t, ka skanja msdiengi, tas bija saprotami un nelika apaubt skolotja autoritti. Netiesjiet, un js netiksiet tiesti, bet man teica mazk kritikas, vairk pakritikas. Mums bija tda krtba skolotjam vienmr taisnba. Mani varja sodt tikai par to, ka es teicu, ka skolotjam nav taisnba, ka skolotjs pret mani bijis netaisns .

Pirmo reizi no savas mammas es dzirdju to, kds ausms vii bijui par manas skolotjas zinanm tad, kad man bija ap trsdesmit. Bet toreiz septius, desmit, divpadsmit gadus vecam brnam skolotjam vienmr ir taisnba. Skolotjam vienmr ir taisnba, un par to es esmu pateicga nebija sajtas, ka mjs tiek runts viens, bet skol cits. Pc tam jau, kad biju pieaugusi, pazinu daas imenes, kur tradijas bija tpc, ka mjs runja vienu, bet skol mcja citu. Un, lk, dalana noveda pie t, ka cilvks vienkri apmaldjs dzv .

Katram savs ce uz dievnamu Mani kristja, mani veda uz bazncu, pie dievgalda. Tas viss notika aizvien retk tiei td, lai nebtu dalans, kad sks visas ts pionieru lietas. Ziemassvtki, Lieldienas tie bija vecmmias svtki, t bija ciea pret vecmmiu. Un neizbgami visi piemias dievkalpojumi, aizlgumi .

Bet tad jau es pieaugu. Kad nomira mani vecki, tad izrdjs, ka tas viss gulstas uz mani. Mani nekad nespieda un nekad neradja pret to riebumu .

Ar varu mani uz bazncu neveda. Bet es skaidri zinu, ka ce uz dievnamu ir katram savs. J, es augu reliioz imen, es zinju, ka vecmmia un vectvs dzied katedrl. Es zinju, ka otrs vectvs bija aizbildnis celtniecbas padom taj dievnam, uz kuru mani veda. Tas man nebija noslpums. Bet t, lai mani ar varu tur vilktu, stvi tur un cieties, kamr dievkalpojums beidzas, t tas nebija .

Vl ldz skolai ar vecmmiu gjm uz bazncu, bet tur, k vecmmia nometas ceos, jpaldz viai piecelties. Nezinu, cik es tur paldzju vai pavisam pretji, bet man bija pienkums vecmmiu pavadt un viai paldzt. Nu, kaut kas t nosds atmi. Gads, ka tagad stvu dievkalpojum un domju, no kurienes es to zinu. oti daudzas lietas nk no brnbas .

Tagad princip tas kuvis daudz vieglk, miergk. Ja padomju laik, pai piecdesmitajos gados, tas bija tiem sareti, tad tagad tas viss ir brnigi. J, pareizticba t ir btiska manas mentalittes sastvdaa, taj zi nekas nav mainjies, vienkri... es nekad neko nedemonstrju, jo es uzskatu, ka ticba t ir oti intma lieta, ne vienkri personga, bet intma. Tas nav, ar ko var dioties vai demonstrt k kaut kdu priekrocbu. T ir oti intma lieta, ts ir manas attiecbas ar Dievu. Ne vairk, ne mazk .

Divdesmit trijos gados visu sku no jauna Ne jau es izvljos kt par filologu, filoloija mani izvljs. Un ce uz filoloiju bija ilgs. Lai gan man skol bija izteiktas humanitrs spjas, matemtika vienmr padevs grti, ar visas preczs zintnes, bet, t k es mcjos labi, izvirzja mani par labo skolnieci. Bet tas bija la pakalpojums .

T k es brnb daudz slimoju, es vienmr biju gribjusi kt par rsti. Un pc skolas gju iestties medicniskaj institt. Bet skolu es pabeidzu sedesmitaj gad. Tas bija Hruova reformu laiks. T bija reforma par skolas un dzves tuvinanu8. Visiem, kas stjs, vajadzja darba stu9. Pc Iespjams, ir domts likums Par saiknes stiprinanu starp skolu un dzvi un par tautas izgltbas sistmas tlku attstbu PSRS (24.12.1958.) .

Runa ir par 1957. gada noteikumiem, kuri paredzja, ka, iestjoties augstskol, priekrocbas ir tm personm, kurm pc vidusskolas absolvanas ir divu gadu darba sts .

manm domm, Hruovs ne tikai mksliniekus dzenja un izstdes izdzenja, vi ar daudzus likteus salauza. Kds iestjs, kds ne. Aizgja strdt, t ar palika strdt, nekur neiestjs. Kds iestjs, bet vlk. Cilvki veidoja imenes, pareizk cilvki apprecjs, bet ne vienmr izdevs imene, jo bija darbs, mcbas. Tagad to sauc par demogrfisko bedri. Kds palika bez izgltbas. Ja cilvks cents mcties, neveidojs imene vai ar t izrdjs nepilna imene .

Es divus gadus strdju poliklnik, aizgju uz instittu, un viss bija labi, bet man rads grtbas ar fiziku, miju un vism m zintnm .

Man ncs aiziet akadmiskaj atvainjum, jo es saslimu. Izmu dokumentus, bet joprojm minju iet to pau ceu, iestjos universittes Bioloijas fakultt. Man nebija vidjs atzmes man visur bija piecnieki un pardi ieskaits fizik un matemtik. Un tad bija saruna princip man vartu iedot ieskaiti. Bet daudz sliktk bs pirms diploma, kad bs saret fizikl un koloidl mija, ar kuru nevars tikt gal, bet laiks bs pazaudts. T es divdesmit trijos gados visu sku no jauna Filoloijas

fakultt. Tad msu imenes draugs Vera Mihailovna Kaverzeva teica:

Lk, tagad es par tevi esmu mierga, tagad tu esi sav viet! Neskumsti, ka tu sc vlu. Dzve ir dzve, un ne vienmr t iet pa gludu taciu. Bet galvenais, ka tev nerodas doma, ka neesi sav viet, nerodas nola par nepareizi izvltu ceu. Zmgs janvra dienas Man trs reizes jsaka n nebiju, nebiju dalbniece, nepiedaljos .

Partij nebiju, padomju pres nestrdju, padomju skol ar nestrdju .

Skum strdju ptnieciskaj institt, pc tam projektanas institt .

Rgas Bals par tulkotju. Kad sks Tautas fronte, tas viss atnca uz instittu, un pc tam sks zintnisk informcija nav vajadzga, tulkotjs nav vajadzgs. Ar vienu dau attiecbas saglabjs normlas, bet ar citiem nezinu, no kurienes tas rads: Js nedrkstat eit runt krieviski! Lk, tas ar viss. Sanca t, ka kole man pardja sludinjumu Rgas Bals, ka tur mekl tulkotju. Es piezvanju, man pateica: Nciet! Es aizbraucu uz Preses namu, uz otro stvu, ms parunjm, iedeva man tekstu, es uzreiz prtulkoju. Man teica, ka piezvans. Institt tobrd bija oti neomulgi. Ar dau no saviem pazim un koliem Atmodas laik es prtraucu sakarus no kaut kurienes izlda agresija. Nkamaj dien es atncu uz Preses namu un man pateica, ka em mani uz pilnu slodzi. Pc tam jau, nostrdjot mnesi, es uzzinju, ka tur bijis konkurss starp desmit cilvkiem. Pama mani un vl vienu vrieti uz pusslodzi sporta noda. Un es aizgju strdt tur devidesmit pirm gada zmgajs diens10. Manas karjeras skums Preses nam bija, kad omoniei11 iema Preses namu .

Man s dienas palikuas atmi ar solidarittes izjtm, ar pleca sajtu. Toreiz neviens neko nedalja. Toreiz ms visi bijm vienoti. Mums toreiz bija kopga draudu sajta. Ts bija melns beretes. Reiz es eju, nesu materilus uz redakciju, redzu cilvku nogzui zem, sprda kjm. Es toreiz nesapratu, kas tas ir. Ienku es vestibil, pardu caurlaidi. Bet tur stv redaktors. Es saku: Atnesu materilu. Nu, ienc! Man paldza prtulkot krievu valod uzrunu Mihailam Gorbaovam .

Bet pc tam msu avze iznca uz tda ietinam papra, un tur bija rubrika rkrtas apstkos. Tpc, ka ms aizbraucm no Preses nama. Taj laik avze tik un t iznca. Ts, protams, bija solidarittes dienas. Varbt bija kaut kda romantika, kas tagad ir izgaisusi relijs... bet, vienalga, cilvki bija mazliet citdi noskaoti. Toreiz nebija s dalans. Toreiz bija vairk izpratnes. Rgas Bals tas ar pc tam saglabjs. Bija divas redakcijas, bet vienmr pastvja solidaritte. Ms darjm vienu darbu .

Tolerance t nekad nevienam nav traucjusi Noskaojums toreiz bija viens. Protams, man bija apzia, ka latvieu tautai ir tiesbas paai izlemt savu likteni. Mums nav tiesbu lemt ts viet .

Un kaut kd mr, pat apzinoties, ka daa tuvinieku palikusi Maskav, es nobalsoju par neatkarbu. Vienkri es nedomju, ka tik strauji aizlidos is vienbas, vienotbas noskaojums. Tad nebija tda pretnostatjuma. Tiesa, man nebija tda jautjuma, ka jiemcs latvieu valoda. Man jau pai latviski ar nemcja. Skol bija zems pasnieganas lmenis. Tie piecnieki man nca bez darba. Bet es lasju un rakstju, un runju. Tagad jau, no t skatpunkta, cik es varu spriest par metodiku nacionls valodas gramatiku skaidrot krieviski tas ir nepareizi. Bet te ne tikai latvieu, bet ar vcu gramatika tika izskaidrota krieviski. To, ko es vciski protu, tas nk no mjm. Bet t Ir domti 1991. gada janvra notikumi t. s. bariku laiks .

Sasinjums no nosaukuma krievu val. Ieklietu prvaldes pao uzdevumu milicijas vienba. Preses namu omoniei pc LKP CK rkojuma iema 1991. gada 2. janvr .

nu zubrjs visus os locjumus, deklincijas, un oti maz laika tika veltts sarunvalodai. Tagadjs metodikas, protams, ir vairk atzstamas. Pats galvenais, lai btu vlans. No otras puses, k saka vissvtkais Patriarhs, nebrv esoais nav dievldzjs, tpat ir ar ar mcanu visam, kas ar ptagas paldzbu apgts, tam nevar bt pankumu, kad ar varu, kad ar asumiem .

Iespjams, ka vajag vairk ar labvlbu, pretimnkoi, kad cilvks run, kaut vai ar akcentu. Paldzt, pateikt priek, nevis izsmiet. Vispr tolerance nevienam nekad nav traucjusi .

Msdienu Latvij es jtos komfortabli Man brnu nav, ir tikai mazie krustbrni. Starp citu, biju precjusies ar latvieti, bet laulba neizdevs. Abas manas mscas apprecjs ar latvieiem. T ka mani krustbrni, var teikt, ir latviei, un es vius mlu tpat k citus. Brlis bija precjies ar krievu sievieti. Bet es vius neiroju. Visus vienldz mlu. Tva jaunk msa, dzimusi Amosova, vra uzvrd Jakobsone .

T ka mani brlni pa pusei ir latviei. Un mans brlns Jans Jakobsons, Krievijas Nopelniem bagtais mkslinieks, dzvo tagad Maskav. Vi ir aktieris. Brauc urp. Nu, nav mums nekdu problmu aj jautjum .

Tagad esmu pensij. T dzve izveidojusies, ka man tagad jpaldz savam msas mazbrnam, vi dzvo pie manis, man aizbildniecb. Un vl ar Rgas un visas Latvijas Metropolta Aleksandra svtbu es ldzdarbojos avz . T ir mana kalpoana .

Es msdienu Latvij jtos rti. Bet cilvki, kas nezina latvieu valodu, diez vai jtas rti. Diez vai jtas rti cilvki, kas nav noformjui pilsonbu. Lai gan eit man ir sava nostja nav noteikti jem Latvijas pilsonba, var paemt Krievijas vai, teiksim, Ukrainas pilsonbu. Man liekas, tas ir risinms jautjums .

Man dzv ir divas draudzenes. Irina Semjonovna Markina no studiju gadiem. Un no astots klases, k vien sol apsdmies, ms draudzjamies ar manu bijuo klases biedreni Zaigu, dzimuu Zariu, vra uzvrd Kuzecovu. Via atbrauca pie mums astotaj klas, tas bija piecdesmit septtais gads, kad ska atgriezties represtie. Turklt mana tva msu, vidjo msu, ar represja. Vius izveda etrdesmit devtaj gad, vii bija Tlajos Austrumos. Nesen bija saruna un noskaidrojs, ka Zarii un itkovi visi vien eelon braukui. T ka es uzskatu, ka sadzvisk, imenes lmen vismaz man apkrtn nekda antagonisma nav bijis. Ja cilvks savas nacionls piederbas d ir izrdjis kdu agresiju, es vienkri ar o cilvku beidzu komunict. Tas ar viss .

Tulkojusi Maruta Pranka Intervija NMV4278 Kompozciju veidoja un intervja Marija Assereckova, Rg, 2014

SERGEJS UHINS

Dzimis 1948. gad Rg, Latvij. Beidzis eingradas Valsts universitti, filozofs. Bijis strdnieks rpnc, pasniedzjs augstskol, lektors Zinbu biedrb. Kop 1993. gada sav specialitt vairs nestrd. Darbojas interneta vietn russkije.lv .

VISOS GADJUMOS LMUMUS PIEMU ES PATS

Tvs pirms doans uz darbu atnesa malku no pagraba Visupirms es atceros savu dzvokli, kur piedzimu, Imanta Sudmaa iel. Tiei mjas priek bija ar nezlm aizaudzis klajums, aiz t drupas, kuru viet piecdesmito gadu beigs izauga Politehniskais institts13. Manas ielas gal atrads krastmala, kur tajos laikos gja tramvajs. Jsaka, Rgas centrs diezgan stipri cieta kar, bet kopum Rga un ts dzvojamais fonds netika t izncints k cits pilsts, piemram, Kijev un Minsk, kuras praktiski tika noslauctas no zemes virsas .

Atceros savu dzvokli. Dzvoklis bija divistabu, bez jebkdm rtbm, nebija pat tualetes, otr istab bija aukst dens krns un izlietne tdu dzvokli dabja tvs, kad vii ar mammu taj ievcs. Tas bija atsevis dzvoklis. Bet pati mja, tpat k citas aj kvartl, iepriek nebija apdzvojama te bijuas noliktavas un dadi preu veikali. Preces pacla uz augu un nolaida uz leju ar vinu. Blakus tau liela upe, pa kuru prvadja kravas .

Kad mani vecki ievcs aj mj, t jau bija piemrota dzvoanai, no iepriekjiem laikiem palikui tikai milzgie logi .

Tagad Grcinieku iela .

Politehnisk institta (kop 1990. gada Rgas Tehnisk universitte) ka uzbvta 1958. gad pc arhitekta Osvalda Tlmaa (19001980) projekta .

Es atceros, kad tvs agri no rta gja uz darbu, mte viu pavadja un ldzi deva kulti ar dienu visai darba dienai. Tie bija piecdesmitie gadi, mums bija krsns apkure, un tvs pirms doans uz darbu atnesa malku no pagraba (ms dzvojm ceturtaj stv), iekra krsni un aizgja, bet mamma to izkurinja un pck aizvra aizbdni .

Mamma nebija vietj, clusies no Rjazaas, tvs ar no Krievijas, tikai dzimis un ldz karam dzvojis ziemeos zemnieks no Vologdas, preczk no Kirilovas pilstas, kur no seniem laikiem atradies slavenais KiriloBelozerskas klosteris. Pirm pasaules kara laik via mamma ar imeni prbrauca uz Poliju, lai btu tuvk savam vram un tvam. Tagad t ir rietumu Baltkrievija Brestas apgabals .

Precbas vai izslgana no partijas Vii iepazins Knigsberg 1945. gad. Laikam galvenais viu attiecbs: vii iepazins darb. Tvs bija Ieklietu Tautas komisarita (NKVD)14 izmekltjs, bet mte bija 11. gvardes armijas tulks. Jsaka, ka pc vcu okupcijas rietumu teritorijs, kad fronte virzjs tlk uz Vciju, mte nonca 11. gvardes armij k vcu valodas tulks. Tvs bija atsaukts no armijas daas, kur vi karoja, un no vadbas tika nozmts par izmekltju .

Vi, bez aubm, izgja kdu specilu sagatavoanu. Vi bija jauns izmekltjs, tomr tri visu iemcjs un acmredzot tri apguva jauno specialitti. Bet ldz karam vi pabeidza tehnikumu, iegdams zinanas par kuu apkures katliem. Mana mte zinja valodas vcu un pou valodu tikpat labi k krievu. Angu un franu sliktk, ts ar laiku piemirss .

Kad vecki nolma savas attiecbas noformt ar laulbas savienbu, rads rslis t k mte bija bijusi okuptajs teritorijs, via skaitjs neuzticama, un tvs nonca izvles priek: vai nu prect mammu, vai palikt partij. Tvs izvljs pirmo, vii apprecjs. Starp citu, tolaik tdi gadjumi nebija retums. K nkamo dzvesvietu viiem nozmja Latviju, Rgu, kur vii ierads 1948. gad .

Vii tau neizvljs, vius tiem nostja dzvot uz Rgu, jo Rga, velns viu zina, no kdiem laikiem, skaitjs spiegu pilsta. Nu, bet par to es uzzinju vlk, kad pieaugu, no vecku ststiem. Lk, atcerjos Ieklietu Tautas komisarits (NKVD, krieviski: , padomju dro

<

bas iestde (19341946)) .

apstiprinjumu tam: kad man bija 10 gadi, es pierunju tvu aizvest mani uz filmu Divu okenu noslpums15, ko rdja kinotetr Aina16. Viena no filmas epizodm notika Rg, kur strdja vcu spiegs. Izlka lom bija tad vl jaunais aktieris Mihails Gluzskis17 .

Bet mana mte piecdesmito gadu skum nestrdja, jo es biju vl mazs. Vlk viai izdevs iekrtoties darb laikrakst Sovetskaja Latvija par vienkru korektori. Ieskum vecki dzvoja viesnc, kaut kur aiz VEF18. Drz tvs dabja dzvokli pilstas centr. Vi strdja Rgas kuu remontu rpnc, bet ne par vienkru strdnieku, viam bija kaut kds ineniertehnisks amats, jo vi bija ieguvis nepabeigtu augstko tehnisko izgltbu. Es miglaini atceros, ka papus veda mani pri Pontonu tiltam uz rpncu mazgties, uz duu, jo mums mjs nebija nekdu, pat elementrko, rtbu: ne tualetes, ne duas, bija krsns apkure. T, lk, es atceros, k rpnc no duas lija karsts dens, un tas uz mani atstja neizdzamu iespaidu .

Bija tikai drupas Tagadjs Rgas Tehnisks universittes (tolaik Rgas Politehnisk institta) viet bija drupas, kur es un citi puikas skrjm, lojm, lkjm .

Kds pateica, ka drups vartu bt ieroi, un veckie puikas tos meklja .

Zint, kaut ar puiei, tomr vriei, kam tieksme pc ieroa. Bet aiz drupm, uz ielas, kur vlk pardjs pazstam kafejnca Pt, vjii!19, pretim kafejncai atrads neliela celtne, vlk t tika prbvta, un tur pardjs mja, kur kdu laiku minja latvieu vru kamerkoris. Tad, lk, aj viet bija petrolejas tirgotava. Tolaik, iet, gandrz visi lietoja prmusus20 silt diena pagatavoanai. Labi atceros plaa telpa, rinda ar kannm vai kdiem citiem traukiem. Dzvei svarga vieta. Elektrba mj bija. Tualetes, k jau es teicu, mums nebija. Visu iznkumu tvs salika mais un iznesa kaut kur uz ielas, izmeta kaut kds urns. Un t ms nodzvojm septius gadus .

Zint, mums blakus dzvoja kaimii msu kpu telp bija trs dzvoki .

(kinostudija Gruzija-film), divsriju fantastikas filma, kuru 1955.1956. gad uzma reisors Konstantins Pipinavili pc Grigorija Adamova romna motviem .

Kinotetris atrads Rg, Vau iel 19 .

Mihails Gluzskis ( , 19182001) kino un tetra aktieris, pedagogs .

Valsts Elektrotehnisk fabrika, kas atrads Rg, Brvbas gatv (tolaik eina iel) 214 .

Atrodas Rg, Jauniel 20 .

Krievu valod autors lietoja vrdu prmusa veids, ko Padomju Savienb izmantoja no 1930. ldz 1960 .

gadiem diena pagatavoanai un dens uzsildanai .

Pretim msu dzvoklim bija milzgs dzvoklis, simts kvadrtmetru apjom, es tagad tiei neatceros, varbt pat simts divdesmit. Vlk ar tiesas paldzbu tvs tur izcnja nelielu istabiu, kur dzvoja kaimiu suns. T ms tikm pie virtuves. Un t nu mums bija virtuvte (4,5 kvadrtmetri), tualete, gzes plts, galds. Bet starp divm durvm bija plaukti k ledusskapis, ziem tur bija auksts. Js droi vien nopratt: lai noktu virtuv, bija no msu divistabu dzvoka jiznk kpu telp un ar atslgu jatsldz virtuve. Vien istab dzvoja papus ar mammu, otr ms ar msu .

Ja skats pa msu logu, tad Ptera baznca bija labaj pus. Pats Ptera tornis, var teikt, bija daudz cietis, pdj kara laik nodedzis palicis tikai t akmens karkass. Uz t, atceros, izauga brzi, krmii un bija redzama sna. Pusaudi uzlda ar tur, lai mekltu ierous, bet patiesb atrada tikai automtu un pistou paliekas .

Kad ielas klja bruis no laukakmeiem Tie bija laiki, kad msu ielu un citas klja bruis no laukakmeiem .

Tad, lk, pa o brui drasja zirgi ar ratiem, rta klusum drdoa sevii labi bija dzirdama. Tas nozmja, ka uz tuvum esoajiem veikaliem izvadja produktus: drzeus, pienu un visu kaut ko. Bet uz msu ielas stra un krastmal, kur tagad atrodas poliklnika, bija Rgas raeu skolas21 kazarmas. Es atceros, k jaunos kursantus izdzina agri no rta uz ielas un vii ldz vidum kaili gan ziemu, gan vasaru skrja apkrt msu laukumam vai sooja ierind un skai dziedja dziesmas .

s mjas bvja zaldti, un tolaik bija ierasts celtniecbas bataljonos zaldtus ma lielkoties no Viduszijas republikm. J, virsnieku mjs22 ska dzvot augstk un vidj posma virsnieki. Pulkvei, apakpulkvei, eneri, viu imenes. Te es iepazinos ar jaunieiem no m mjm. s mjas celtas burta form, bet iekpus bija skaists pagalmi, to iekrtoja un apzaumoja. Atceros, ms spljm uz naziem apvilkm apli, pirmais spltjs svieus iedra taj nazti un apvilka savu sektoru, ja trpja. Kur vairk sektoru izgrieza, tas ar uzvarja. Kop splja no trs ldz pieciem cilvkiem. Ja naztis neiedrs, to nodeva citam spltjam .

Vl spljm uz naudu. No svina izlja pentaku, uz zem novilktas lnijas Rgas augstk komandjo sastva raeu karaspka karaskola tika izveidota 1958. gad .

T sauca dzvojams mjas Kau iel 2 un Grcinieku iel 11, kuras tika uzbvtas 1957. gad pc Osvalda Tlmaa projekta .

nolika kaudzti montu. Spltji pc krtas ar pentaku sita pa montm .

Ja monta apmets, tad spltjs to pama sev. Naudas d dakrt bija ar strdi un pat kautii .

Toreiz man un auklei paveics Kaimiiem, no kuriem ms atkarojm istabu, uzvrds bija Golandirjovi vrs un sieva, viiem bija divi pieaugui brni dls un meita. Golandirjovs visu savu dzvi strdja Rgas kuniecb. Un varbt atceraties, ka apgzs un nogrima kuis Majakovskis23 ausmga lieta. Pirmajos gados, kad mamma ska strdt, msu mj via atrada man aukli. Mamma ststja man, ka ts dienas rts bijis saulains, no visas Savienbas uz Rgu atbraukui labkie pionieri. Vius kop ar veckiem vajadzja stt neliel ceojum pa Daugavu. Bet, par nolu, kuis izrdjs prpildts, un liela daa cilvku atrads uz viena borta kuis apgzs tiei piesttn, pat nepaguvis atiet no krasta. Tie, kuri atrads apak kajts, visi aizgja boj, tikai kda daa cilvku izdzvoja, pateicoties tam, ka atrads uz atklta klja .

Mana aukle taj liktengaj rt aizveda mani pastaigties uz krastmalu (man tad vl nebija etri gadi) un gribja ar mani pavizint ar kui, bet bietes jau vairs neprdeva. Var teikt, ka man un auklei toreiz paveics. Atceros, vecki ststja, k tas viss notika. Lk, viena epizode: uz klja bija vrietis ar suni tas suns viu izglba, saerot aiz apkakles, un aizvilka uz krastu. Izglbtais vrietis sdja krast slapj, apkampis savu glbju, un skpstja via purnu. Bet msu kaimiu Golandirjovu iesdinja uz septiiem gadiem par to, ka vi k atbildg persona nepareizi organizjis cilvku iekpanu ku un bija prdotas vairk bietes, nek noteikts. T ka vi dabja gadus par nolaidbu .

Saprotams, es sagjos ar saviem vienaudiem. Tomr lielkoties tie bija krievu puii, bet latviei, ja ar bija, tad oti maz. Piemram, uz Sudmaa un Kungu ielas stra atrads mja, kur ar imenm dzvoja strdnieki, kuri pc kara cla jauno tiltu. K tikko to pabeidza24, tas ieguva nosaukumu Oktobra (tagad Akmens) tilts. Tagad taj jau prbvtaj mj atrodas muzejs25. Bet tad o mju un ts iemtniekus sauca mostopoTradija notika Rg, 1950. gada 13. august, 147 cilvki gja boj, to skait bija 48 brni .

Tilts tika atklts 1957. gad .

Runa ir par 1695. gad uzbvto Mencendorfa namu, kur kop 1992. gada atrodas Rgas vstures un kuniecbas muzeja filile. Atrodas Grcinieku iel 18 .

jezd (vilcientilts). Pckara dzve izvrts smaga, tpc te bija gan kautii, gan dzerana. Ar laiku, protams, viss mainjs uz labo pusi, bet pckara laiks nebija viegls .

Vstule onkulim Hruovam Vecki man paststja, ka esmu rakstjis vstuli onkulim Hruovam, lai aizliedz prdot abi, jo daudzi dzra un man tas nepatika. Visos laikos ir dzrui, bet ne visi un ne vienmr pguroja. Vlk es ievroju, ka prejas periodos, kad tiek lauzta vec pasaules krtba un rodas jauna, ne visi cilvki pieem o laikmeta lzumu. Atceraties devidesmitos gadus pie mums Latvij un Krievij? Dzerana, bandtisms, dadas reliiskas sektas un pareotji .

Tur, kur padomju laik atrads pirts Varavksne26, ldz tam tur bija neapbvta vieta vasars pusaudi splja futbolu, bet ziems tika uzlieta slidotava un rkotas hokeja batlijas. Netlu, krastmalas virzien dzvoja krievu imene, ar kuru mums izveidojs oti labas attiecbas, rads pat kopgas intereses. Un ms ar msu iepazinmies ar viu meitu, ar kuru bijm apmram viena vecuma .

Bet mcties es sku sav Imanta Sudmaa iel 67. piecgadgaj skol. K tikko pabeidzu ceturto klasi, mte aizstiepa mani uz citu skolu septipadsmito. Es raudju, k jebkur brns, negribju maint mcbu iestdi un skolotjus, pie kuriem biju pieradis, un klasesbiedrus, ar kuriem biju sadraudzjies. Atceros savu pirmo skolotju Jadvigu Jeronimovnu .

Via bija pusma sieviete, poliete pc izcelans. Kad mamma atnca uz skolu, abas runja lielkoties poliski. Bet skolas direktors tai laik bija tds jauns, elegants, simptisks, k vlk uzzinju ebrejs. Pc daudziem gadiem ms ar mammu viu satikm Majoros. Vi sdja kafejnc un da saldjumu. Ms apsdmies pie via. Es uzsku sarunu (ms vi, protams, nevarja atcerties), un vi ar atminjs savu skolu, kur bija direktors, savas skolas celtniecbu tuk viet. Savukrt es atcerjos, ka direktors mums mcja uzvedbas noteikumus: ja skolnieks iet garm skolotjam vai vispr pieauguam, jnoem sava naene zilas krsas ar baltu svtru un obligti jsveicina. Skolas forma mums bija vienkra, bet korekta. Bija, t teikt, savs dreskods .

Atrads Mrstau iel 17. 2000. gad ku nojauca, ts viet uzbvts dzvojamo ku komplekss .

Tiei 67. skol kop ar mani mcjs mans labkais draugs Makss, vi ar veckiem vl 1970 .

gada ruden aizbrauca uz Izralu. Un vl viens draugs Jaa, ar viu es mcjos jau 17. vidusskol vi ar ar imeni aizbrauca uz apsolto zemi. Tas bija laiks, kad uz Izralu sks jauns izbraukanas vilnis27 .

Makss atbrauca uz Rgu 1996. gad, ms ar viu tikmies gandrz katru dienu. Draugi vienmr ir draugi. No skuma viam gja oti grti. Viam patika fotograft un bija savs fotoaparts, un eit, Rg, vi iemcjs to lietu. Galu gal vi Izral pabeidza kaut kdu specilu foto mkslas skolu .

Un acmredzot ap devidesmitajiem gadiem vi jau vadja fotolaboratoriju, vrdu sakot, strdja Izralas kriminlaj policij par vienu no galvenajiem fotogrfiem .

Septipadsmitaj vidusskol man rads jauni draugi. Klasesbiedri pirmaj fizkultras stund skolas st pirmm krtm prbaudja, k es protu splt futbolu, un izrdjs, ka nemaz tik slikti. T es jaunaj klases kolektv kuvu par savjo. Skot ar astoto klasi, skol pa svtkiem ska rkot dejas, nu un tad rads pirms simptijas. Dejot es nepratu, tad nu msu klases meitenes iemcja. Tlk o lietu turpinju kop ar sievu .

Apkrtn bija oti maz latvieu Runja krieviski. Apkrtn bija oti maz latvieu. Ar tiem pazim, ar kuriem tikos es, tiks ar mani vecki, t vii ar kdiem draudzjs lielkoties tie bija krievi un ebreji Rgas centr. Nu, bija ar latviei, bet es vius gandrz nemaz neatceros. Bet mana sieva atirb no manis brnb dzvoja Daugavas stadiona rajon, un, lk, vias pagalm (viu ar audzinja krievu imene) lielkoties bija latvieu brni. Latvieu valodu btb via skol nemcjs. Un, kad atnca jaunie laiki, viai nevajadzja valodu specili mcties. Via aizgja uz eksmenu, pappja, un viai izdeva apliecbu, kas apliecina valodas prasmes otro lmeni .

J, kad ska celt virsnieku mjas pa labi no manas mjas, jaunbvi apjoza ar stu, gar kuru stieps gar sols. Uz sola no visas apkrtnes mjm sasds sievietes ar brniem, vecsmtes vias ppja par o un to, grauza saulespuu sklas, sdja un ddoja (k tagad teiktu, tusja), sk Laikposm no 1969. ldz 1976. gadam no Padomju Savienbas izbrauca ap 100 000 ebreju. os notikumus ietekmja 24 ebreju aktvistu atteikans pamest PSRS Augstks Padomes Prezidija prieksdtja uzgaidmo telpu

1971. gada 24. februr, ldz tika saemta atauja izbraukt uz Izralu .

sakot, visi to sauca zavainka28. Pc btbas t bija krievu zavainka. sk sakot, te apsprieda savas lietas un daudz ko citu, bet ms, brni, maisjmies tur starp vim, spljmies, k pratm. Ja bija pavasaris laidm kuus pavasara strautios .

Es neatceros, ka brnb (piecdesmitajos gados) man draugi vai pazias btu bijui latviei. Kad mcjos vidusskol, pazias bija un pat viena meitene, bet t bija tikai pazans. Agr brnb Vecrg msu apkrtn nebija latvieu brnu. Latvieu valodu, protams, dzirdju, bet ne vairk. Vlk, vlk, j, pardjs ar draugi. 17. skol mums latvieu valodas skolotja bija slikta td nozm, ka neprata tikt gal ar vecko klau skolniem. Stundas via vadja labi, bet via bija prk labsirdga un piedeva pridartjiem. sk sakot, ja skolotjs nevar tikt gal ar klasi, tad skolni sk lties. Un rkot ccbas. Atceros, ka via raudja. Latvieu valodas skolotja, via labi runja krieviski, bet bija nepiemrota, vi bija jtama neaizsargtba. Taj laik es mcjos latvieu valodu, bet nepietiekami. Un es zinju, ka mte vienalga aiz krgas nosdins un piespieds mcties .

Veckajs klass mums bija darbmcbas skolotjs tur bija tas pats. Kar vi bija lidotjs, lidojis kop ar pazstamo lidotju Maresjevu29, bet via stunds bija tda pati nejdzba. T ka ar vi netika gal ar klasi, lai gan bija karojis, cnjies gais ar ienaidnieku .

Mte noms ar manu vstures un filozofijas izgltbu Mte nodarbojs ar gargkiem jautjumiem: via kontrolja, k ms gatavojam skolas stundas, przinja, t teikt, izgltoanas procesu. Ldz im

brdim es atceros, k via man ststja par diajm vstures personbm:

par Maedonijas Aleksandru, Napoleonu Bonapartu un citiem. Bet, kad es kuvu vecks, mte noms ar manu vstures un filozofijas izgltbu, runa, protams, ir par to pamatiem. Es oti labi atceros, k via klausjs rietumu balsis30, bet ts slpja. Mums bija mazi vcu uztvrjs, radiouztvrjs, televizoru tad nebija. Un es atceros, k via cauri sprakiem kaut ko saklausja gan vciski, gan krieviski, dads valods. Biek vciski, jo o valodu mazk slpja vai vispr neslpja. T ar man rads noteiktas Zems uzbrums vai paaugstinta apmale gar mjas rsienu .

Aleksejs Maresjevs ( , 19162001) lidotjs, Padomju Savienbas varonis. Vi tika smagi ievainots kar, prcieta abu kju amputciju, vlk turpinja lidojumus, jo kjm tika izgatavotas protzes .

Kuva par Borisa Poevoja pazstam ststa Ststs par stu cilvku (1946) varoa prototipu .

Padomju ideoloisk klieja, ar kuru apzmja Rietumu radiostacijas .

intereses, ieldu politik, jsaka, ka man bija oti interesanti. Starp citu, manis izvlt disertcijas tma bija tika un politika Hgea filozofij .

Ar laiku es sku klausties BBC, bet kop ar Anatoliju Maksimoviu Goldbergu31, kur radiostacij bija galvenais politiskais komenttjs, pamazm aizrvos ne tikai ar politiku, bet ar ar Btliem32, kuri tikko ska pacelties sav Olimp .

Vl atceros kinotetri Daile33. Izldzos tvam gjienu uz kinotetri, lai paskattos slaveno ameriku grvju Lieliskais septinieks34. Beidzot es viu pierunju. Atceros, ms padm pusdienas, mte izcepa gargu pli ar boliem, ttis iedzra pie pusdienm, un ms gjm uz kino. Un iedomjieties, ja man divdesmit, divdesmit divos gados prasja pasi uz filmu, kad t bija aizliegta brniem ldz 16 gadiem, tad toreiz man bija tikai 13 gadu. sk sakot, mani neielaida kop ar tvu, bet filma jau sks vai jau bija skusies. Tvs bija tik uzstjgs ja kaut kas neizdevs, vi panca savu .

Vi aizgja pie kinotetra direktora un teica: Dlam drz bs sepadsmit gadu, bet js negribat viu ielaist! Un vispr ms esam iebraucji un man nav kur viu likt! Ms atbraucm no citas pilstas. No skuma neparko nelaida, bet tomr nospvs un ielaida. T es noskatjos Lielisko septinieku .

Ldz im brdim atceros, k es skol saviem biedriem ststju, k tur pif-paf, vispr kovboju filma. T bija klasiska kovboju filma .

Strdja latviei un krievi

1967. gada mart es iekrtojos projektanas institt bija tds Centrlais mehanizcijas un automatizcijas projektu konstruktoru birojs .

Tad, lk, aj iestd strdja gan latviei, gan krievi, ebreji un citu tautbu cilvki. Msu nodaas, kur strdju ar es, prieknieks bija latvietis. Sektora prieknieks, man netieais prieknieks Gruztis, ar bija latvietis, bet sektora darbinieki krievi, ebreji. Gruztis bija interesants cilvks, darba liets vai strdos, kuri sks un ilgi neapklusa, vi vienmr pieva kompromisu .

Par politikas jautjumiem, protams. 1968.gada august, k zinms, PSRS Anatolijs Goldbergs (1910., Rga 1982., Londona) radiostacijas BBC krievu dienesta komenttjs un vadtjs .

1918. gad ar veckiem aizbrauca uz Vciju, no 1939. gada dzvoja Lielbritnij .

Lielbritnijas rokgrupa The Beatles (19601970) .

Tika atklts 1936. gad un funkcionja ldz 2007. gadam. Kop 2013. gada kinotetra telps K.Barona iel 31 atrodas koncertzle Daile .

Oriinlnosaukums The Magnificent Seven (1960) ameriku reisora Dona Sterdesa vesterns, Akiras Kurosavas filmas filozofisks drmas Septii samuraji (1954) adaptcija. Padomju Savienb nonca kinotetros 1962 .

gada jnij un guva plau popularitti .

kop ar citm Varavas pakta valstm ieveda ehoslovkij karaspku. is apstklis burtiski uzspridzinja msu sektoru. Cilvki attieksm pret o notikumu sadaljs divs nometns. Divi ebreji no msu sektora pameta Latviju un aizbrauca uz Izralu. Bet Gruztis bija prieknieks, un, kad vi redzja, ka strdi aiziet prk tlu un trauc darbam, vi uzsita ar dri pa galdu, un visi apklusa. Tur, starp citu, es, bdams rastjs, apguvu vienkras lietas celtniecb saistb ar telpu siltinanu. Tagad es dzvoju vec mj, kas bvta 1925. gad. Tdjdi man noderja zinanas, ko ieguvu taj konstruktoru biroj, es zinu, kur un ar ko veikt sava dzvoka siltinanu un k to izdart .

Atmi palicis mans pirmais brauciens no institta, kur strdju, uz kolhozu. Mani izsauca uz kadru dau un teica, ka es brauku uz kolhozu .

Nevis t vienkri, bet k grupas veckais man tad bija 17 gadi. Man grup izrdjs pieauguie vriei un sievietes, ar jauniei, bet vecki par mani. Ar kolhoza vadbu man ncs norunt, kas un kur strds, par sadzves apstkiem, par msu grupas dinanu, ncs izlemt daudzus skus jautjumu, kuri vlk neizbgami uzpeldja. Onkuli un tantias izrdjs pamatgi iemetji. Un man ncs cnties ar to. Tas kolhozs atrads Staen tas ir netlu no Jelgavas, blakus Lielupei. Sievietes norkoja lauku ravan, bet vrieus me meizstrd. Tas bija lieliski un interesanti .

Darbs augu dienu svaig gais visiem patika. Vrdu sakot, es tiku gal ar uztictajiem pienkumiem un pat braucu uz instittu pc savu padoto algas. Atgriezies darbaviet, par to no institta vadbas samu sav dzv pirmo pateicbu .

Jau vlk, devidesmitajos gados, es nezinu, kas tur bija, bet ubajs35 atpirka o instittu, jo vi darbojs siltumenerijas jom .

Ar nkamo sievu iepazinos Oktobra svtkos Ar savu nkamo sievu iepazinos Oktobra svtkos 1969. gada 7. novembr drauga Maksa dzvokl. Via viesu vid bija ar Nataa .

Vairums krievu imeu atzmja os svtkus, gja cits pie cita ciemos. Ms sapulcjmies, jautri pavadjm laiku, dzrm vnu, uzkodm, spljm novusu. Makss bija liels novusa specilists, ar mani vi iemcja to splt .

Anatolijs ubajs ( , dzimis1955.) Krievijas politiis, 90. gados bija viens no ekonomikas reformu ideologiem, 2000. gad un turpmk piedaljs elektroenertikas sistmas reforman Krievij .

Lieta tda, ka Makss un Nataa taj laik mcjs kinomehniu skol Birznieka-Upa iel .

Kad septidesmito gadu vid es biju VEF ceha meistars, manos pienkumos ietilpa iet pard un ldzi vest ar savus cilvkus t ir viena lietas puse. Bet, kad es taj pa rpnc biju atsldznieks-monttjs, tad d paskum varju piedalties vai nepiedalties. K ceha meistars es to nevarju atauties man vadb tau bija divas brigdes. Un es, protams, gju. Ne vienmr, bet vairum gadjumu piedaljos demonstrcijs, jo tur bija jautri un ms gjiena laik jutmies brvi. o to mm ldzi, lai nenosaltu, kaut kdas uzkodas; pa ceam, kad stvjm uz vietas, iegjm kpu telp, ne jau tiei uz ielas.. .

Reiz demonstrcij, kad msu kolonna virzjs pa VEF tiltu, no Krija Barona ielas puses pie mums gribja iespiesties viens iedzris vrelis sportens, maik un ar kazu sait. Vi piedzries, lien virs: Ms ar gribam! Viu aizdzina, bet visa kolonna skai smjs .

Kamr esi strdnieks, stjies partij Atceros savu pirmo ieraanos VEF(). 1973. gad pc armijas iekrtojos 13. ceh par atsldznieku-monttju. Kad es jau biju universittes otraj kurs (nepabeigta augstk izgltba), man piedvja meistara amatu liels telefonijas ceh. K izrdjs, man bija noteikts vadt divas strdnieku brigdes. Viena bija sievieu, otra vrieu. Jatzstas, ka es neko nezinju un neko nesapratu. Paldzja gadjums: brigadieris tur bija pieredzjis cilvks Edvns Patkovskis, latvietis. Tas bija cieas vrts cilvks viss nozms. Divu mneu laik, strdjot ar viu ciei blakus, es biju gatavs patstvgam darbam .

Sievieu brigd mani iesauca par Ijiu (einu), jo biju viam ldzgs man bija neliela brdia un augsta piere. Ar sievieu brigdi man izveidojs oti labas attiecbas. Bija, k teikt, sapraans. Aizgju no VEF(a) tpc, ka pabeidzu augstskolu un vajadzja domt par darbu jaunaj profesij .

J, kamr vl strdju VEF(), mte brdinja mani: kamr esi strdnieks, stjies partij pc tam bs par vlu. Lieta tda, ka es beigtu mcbas Filozofijas fakultt un nevartu dabt filozofijas pasniedzja darbu, jo tas skaitjs tiei saistts ar ideoloisko fronti. 1975. gad vl k atsldznieku-monttju mani uzma PSKP biedru rinds. Man nebija nekdu iebildumu ja tas ir nepiecieams, lai btu .

Esmu rkrtgi pateicgs projekta russkije.lv vadtjai Tatjanai Feigmanei, kura pirms daiem gadiem uzaicinja mani piedalties aj darb. Piemram, vien no arhviem es dabju caurskatt lietu par manu uzemanu partij, rekomendcijas un citus dokumentus. Neslpu, bija interesanti uz to visu paskatties pc iem gadiem. Tur ar var pieprast, piemram, VDK36 arhva lietas .

T, lk, 1978. gad es pabeidzu eingradas universitti un pats atradu sev darbu iepretim savai mjai Rgas Politehniskaj institt. Bija 1978.gada jlija vidus, kad iegju filozofijas katedr. Filozofijas katedras vadtjs Francis Antonovis Utinns37 bija uz vietas, un es viam piedvju sevi k filozofijas pasniedzju. Vi paskatjs manos dokumentos un pajautja: Vai L. A. uhina38 ir jsu mte? Atbildju, ka j. Un vi teica, ka tdi kadri viam ir vajadzgi. T es nokuvu Rgas Politehnisk institta marksisma-einisma filozofijas katedr. Te strdja docents Vilnis Karlovis Rutmanis39 ar viu iepazinos dien, kad biju atncis, lai iekrtotos darb. Lk, vi bija latvietis, patiesb gan dzimis Maskav, tur uzaudzis un beidzis Maskavas Valsts universittes Vstures fakultti .

Lai ar vi bija daji prkrievojies latvietis, tomr savas saknes nekad neaizmirsa un Stainu ienda ar katru dvseles stgu. Via, k es viu saucu, tad ar kuva par manu ilggadjo draugu latvieti. Vi nomira 2002.gada jnij .

Rgas Politehniskaj institt bija divas plsmas: krievu un latvieu .

Katedras iekjs lietas tika krtotas krievu valod, bet ts lietas, kas gja rpus katedras uz instittu un arhvu abs valods. Latvieu bija mazk, un kds specialitts studentu trka. Bet krievu plsm noteikts specialitts dakrt bija konkurss. Vienreiz es aizvietoju pasniedzju tikas un esttikas kurs. Msu docente Tavre, kura lekcijas vadja latvieu plsm, saslima. Katedras vadtjs piedvja man nolast lekciju .

Bet es atteicu, ka nezinu latvieu valodu t, lai lastu lekciju. Bet vi saka:

Valsts drobas komiteja (VDK) PSRS valsts drobas dienests (19541991) .

Francis Utinns (dzim. 1927. gad) filozofs, grmatu, rakstu un zintniski metodisko publikciju autors .

Larisa uhina ( , 19132002) filozofe, grmatu un rakstu autore reliijas filozofijas jom .

Vilnis Rutmanis (19302002) filozofs, doctjs, specilists esttikas un industril dizaina jom .

Nekas, nolassi krieviski, vii visi saprot! Atceros, tas notika psal, es iegju auditorij, bet tur ap 40 studentu. Vispirms es teicu: Atvainojiet, ldzu! Pc tam: Lekcija notiks krievu valod. Es, atklti sakot, negaidju, bet lekcija noritja veiksmgi. Ar dzirdi es latvieu valodu uztvru, bet ne visu, protams, pai specifiska rakstura terminoloiju .

Rems jau bija bezzobains Daos Rgas rajonos, kur latviei vairk apmetuies, latvieu valoda skanja biek. Partijas viss augstkstvoajs instancs, skot ar pirmo sekretru, bija latviei. T bija pieemts. Bet otrie sekretri nacionlajs republiks bija krievi. Vii bija t k atbalsts latvieiem. Lietuv pirmais sekretrs bija pazstamais Brazausks40, Latvij Voss41, nu un citi nomenklatras kadri .

Cita lieta, ka starp visiem bija mutiskas sadursmes sabiedriskaj transport: starp latvieiem, krieviem un citiem. Bet, lk, jautjum par ebrejiem, jsaka atklti, zinmam daudzumam krievu un latvieu viedoki saskanja viss viu liksts un dzves jucekos vaingi ebreji .

Un tagad es paststu interesantu gadjumu: mans draugs Rutmanis, kuru es biei pc katedras svtku sdm pavadju mjs, bdams iedzris, braucot trolejbus, klstja visiem pasaieriem, ka Stains bijis monstrs un nevaingu cilvku slepkava. Galvenais, ka vi runja tr krievu valod. Un neviens nestiepa viu uz koncentrcijas nometni, pat neaizrdja viam, dai tikai smaidja. Rems jau bija bezzobains, var teikt, liberls. Bet t bija septidesmito gadu otr puse .

Starp citu, nomenklatra, pc manas sapraanas, nekur nav zudusi t ir tikai mainjusi savus pamata un darbbas principus, bet citdi, k bija, t palika vai Amerik, vai Latvij, vai Krievij .

J, un vl gribu teikt, ka pdjos gados uz labo pusi ir mainjusies attieksme pret krievu apmekltjiem sabiedrisks iestds: vai tas ir Latvenergo, vai namu prvalde, klientu apkalpoana vairs nav tda k devidesmitajos un divtkstoajos gados. Nu, saistb ar to, kas notiek Airds Brazausks (Algirdas Mykolas Brazauskas, 19322010) Lietuvas politiis, Lietuvas PSR Komunistisks partijas Centrls komitejas sekretrs (19771987), Lietuvas Republikas prezidents (19931998), Lietuvas Republikas premjerministrs (20012006) .

Augusts Voss (19161994) politiis, Latvijas PSR Komunistisks partijas Centrls komitejas pirmais sekretrs (19661984), PSRS Augstks padomes Tautbu padomes prieksdtjs (19841989) .

apkrt. Pirmkrt, jau saistb ar dzves lmea pazeminanos. is fakts kaut k vieno dadu etnisko grupu prstvjus attieksm pret msu pasaules krtbu .

Ldz 1989. gadam ar es atzingi vrtju valst notiekoo Televzij ms ar mti vrojm, k Jecins ar tanku lielgabaliem apauda savu parlamentu, kam sekoja milzgas valsts sabrukums. Via bija ausms un vaimanja: Kas tagad ar mums visiem notiks? Neslpu, ldz 1989. gadam es ar atzingi vrtju valst notiekoo, bet tri apjdzu, kas patiesb notiek. Tda, lk, bija mana uztvere .

To var izskaidrot diezgan vienkri: krievu intelience, tik ilgi gaidjusi valsts demokratizciju, par nolu, nespja saskatt, kas nca pie varas pc vecajiem partijas bonzm jauni bonzas ar savm un pat savu imeu interesm! Nesaprata to, ka no partijas aizbildniecbas bija nogurui ne tikai vii (intelience), bet visa valsts. Rietumi! K tad bez tiem! Bet pats galvenais taj brd nepardjs stiprs un godgs lderis, vsturiska personba, kas vartu glbt valsti. Personba jau pardjs, bet vlk Krievijas tron to iesdinja pati liberlk Krievijas vara, kura varas baudas d visai tri kuva nespjga un t ar nesaprata, ko ir piedvjusi par lderi. Tas raisa smaidu .

T vai citdi, bet valst un pasaul notiekoie procesi atspoguojs seminros, ko vadju, un lekcijs, ko lasju saviem studentiem. Kad es sku savu pasniedzja darbu, vismaz pirm semestra laik bija jtams pieredzes trkums aj jom. Bet nekas, samr tri pieradu un nebaidjos no lielm auditorijm skum tau tajs sdja ap 200300 cilvku. T bija laba prakse, nordja mani cai ar sarunm un troksni auditorij. Daas reizes, kad no tda cilvku daudzuma pieauga troksnis, es uzsitu ar dri pa galdu un atgdinju studentiem, ka viiem nksies krtot ieskaites un ka es labi atceros sejas. T bija tra patiesba. Auditorij valdja klusums, patiesb ne ilgi, bet ar stipra troka vairs nebija .

Zintnisk komunisma katedr es noncu pc tam, kad biju aizgjis no filozofijas katedras un iestjies darb Rgas raoanas apvienbas VEF partijas organizcij par biedrbas Zintne42 atbildgo sekretru. is bija Vissavienbas biedrba Zintne 1947. gad dibint izgltbas organizcija Padomju Savienb, kuras darbba tika vrsta uz zintnisks un politisks informcijas izplatanu pieauguajiem. Biedrbas nodaas pastvja katr padomju republik .

piespiedu darbs man teica, ka ar laiku es no rpncas varu saemt dzvokli. Bet pagja divi gadi, un es sapratu, ka ar dzvokli nekas man nesanks. Atgriezos Rgas Politehniskaj institt, bet filozofijas katedr vakanu nebija. T es noncu zintnisk komunisma katedr jeb, k to sauca mani studenti, nakts komunisma43 katedr .

Liel mr es biju opozicionri noskaots Astodesmitajos gados jau vairs nebija tda ideoloisk un partijas spiediena k agrk, tpc savs nodarbbs nekautrjos runt to, ko uzskatju par nepiecieamu. Par to paststju saviem veckiem. Vii, gudrbu ieguvui ausmg kara pieredz, okupcij un Staina dzelzs rem, uzskatja, ka es riskju vismaz ar savu darbu un stvokli. pai mte. Viu var saprast, jo via man ieguldja oti daudz saistb ar manu izgltbu. Tomr tas bija jau pavisam cits laiks valsts sabrukuma priekvakars. Varbt es to nezinju, bet bija prieknojauta. Pie varas jau piln mr bija Gorbaovs, via vietnieks ideoloij Medvedevs44, bet pc tam ar Jakovevs45, kur izgja labu skolu, bdams vstnieks Kand .

Vienkrie cilvki bez izgltbas vai ar tehnisku izgltbu visi lieliski redzja un saprata, kas viu valst notiek. Tur t lieta. Bet bija ar tdi, kuri gribja tuvint sovdepa46 galu tie bija cilvki, kuriem jau tobrd bija prvs privtpaums. Un tie, kuriem bija liela tieksme pc biznesa. Daudzi, starp citu, no nebtb aizgjuajm partijas saimnieciskajm struktrm jau bija uzmjdarbb. Viiem trka tikai fiziskas prvietoans, kapitla un preu prvietoans brvbas .

Man nebija pretpadomju noskaojuma, tomr liel mr biju opozicionri noskaots pret tdu lietu krtbu, kas ms visus nomca .

1993.gad es pats aizgju no institta. Un pareizi izdarju. Pc gada nebija vairs nevienas sabiedrisko zintu katedras .

Mana karjera un iemotais darbs palika pagtn pc tam, kad uzpta Krievu valod kalambrs par katedras nosaukumu acmredzot balsts uz abu vrdu tuvu skanjumu: naunij zintniskais un nonoj nakts. (Red. pieb.) Vadims Medvedevs ( , dzimis 1929.) ekonomists un politiis, viens no Mihaila Gorbaova tuvkajiem ldzgaitniekiem, Padomju Savienbas Komunistisks partijas Centrls komitejas sekretrs (1986. gada marts 1990. gada jlijs), PSKP CK Ideoloijas komisijas prieksdtjs (1988. gada novembris

1990. gada jlijs) .

Aleksandrs Jakovevs ( , 19232005) politiis, publicists, viens no 1980.gadu vidus reformu ideologiem Padomju Savienb, PSRS vstnieks Kand (19731983) .

No: Tautas deputtu padome (krievu val. , ) sovdepija padomju varas un PSRS apzmjums argon .

un nostabilizjs jaunais vj. Kur tikai neesmu strdjis pc devidesmit tre gada, lai imenei atnestu vismaz kaut cik naudas: krastmal mazgju manas, strdju firm Hoetika liel atkritumu izveanas uzmum, kur izzinju krsotja darba beci. Pc tam par krvju privt mbeu veikali, par kurintju, ielu slauctju. Pdjos gadus pirms pensijas strdju VEF bank par apsargu. Liktenis atkal mani atveda uz to vietu, kur kdreiz es strdju partijas komitej. Tomr es nesdzos visos gadjumos lmumus piemu pats. Un neviens un nekad man viet .

Pdjos trs etrus gadus es strdju interneta vietn russkije.lv. Mana mte jau sen ir labk pasaul. T ka neviens nevar man prmest. Portl raksti ir si viena divas lappuses. Mani priec, ka, balstoties uz arhvu datiem, varju uzrakstt divu VEF direktoru biogrfijas. Tpat savu vairk nek piecdesmit Rgas Politehnisk institta kolu sas biogrfijas un 17.vidusskolas, kur mcjos, triju skolotju biogrfijas. Iznk, ka es kop ar saviem interneta vietnes koliem ierakstju viu dzves un darbus msu kopj vstur. Msu interneta vietni mnes lieto ap 200apmekltju. T o cilvku piemia saglabsies kdu laiku, vii ir ierakstti krievu kultras mantojuma vstur Latvij .

Tulkojusi Gunta Darbia Intervija NMV4260 Kompozciju veidoja un intervja Mra Zirnte, Rg, 2014

ILLARIONS IVANOVS

Dzimis 1943. gad vecticbnieku imen Daugavpils rajon, Kuzmino sd, Latvij. Izgltbu ieguvis Latvijas Lauksaimniecbas akadmij, Latvijas Valsts universittes aspirantr, Rgas Grebenikova Gargaj skol. Latvijas Vecticbnieku biedrbas valdes prieksdtjs; Rgas Grebenikova draudzes izdevniecbas un izgltbas nodaas vadtjs .

MANA DZIMTA SAKOJAS 18. GADSIMT Dzvojm kop trs paaudzes Es piedzimu etrdesmit treaj gad Latgal, Daugavpils rajon, lauku sd. Tagad tur daudz brvu platbu un maz iedzvotju, bet tajos gados tur bija sdas, kaut ar nelielas. Msu sda saucs Kuzmino47. To veidoja nedaudzas mjas. Ts bija vecs sdas paliekas. T k Latgale ir bijus Vitebskas gubera48, tad tur bija krievu tipa sdas. Tvs man ststja, ka mjas atrads oti tuvu cita citai. Bet, kad divdesmito gadu beigs notika agrr reforma49, visus izvietoja pa vienstm. Un tas lielais ciemats it k izda .

Bet palika t vidusdaa, un es piedzimu vien no m mjm. Kpc es teicu krievu sda? Tpc, ka mums blakus bija, piemram, Guni, Smani tajos dzvoja latgai. No otras puses bija vl ciemi: Silkini, Krupeniki, diezgan lielas krievu sdas. Nu, iedzvotji lielkoties bija vecticbnieki. Netlu no iem ciemiem bija lganu nami vecticbnieku svtncas: Bondariki, Koroovina. Ms piederjm pie Bondariku draudzes .

Kuzmino, skrajciems, Viu pagast, Daugavpils novad, 2010. gad reistrti 8 iedzvotji .

Latgale tika pievienota Krievijas imprijai 1772. gad pc epospolitas pirms dalanas. Administratvi iekvs Vitebskas guberas sastv no 1802. ldz 1918. gadam .

Agrr reforma Latvij norisinjs no 1920. ldz 1937. gadam .

Svtkos gjm uz dievkalpojumiem. Gargie tvi brauca pie mums ar uz mjm: kalpoja aizlgumos, piema grksdzes, bres nenotika lganu nam, tikai aizgjju mjs .

Mans vectvs bija diezgan prticis cilvks, var teikt, ka tuvj apkrtn vi bija diezgan turgs cilvks. Lai gan msu apvid Latgal nebija lielu zemes panieku. Bet vi bija tds vidjais zemnieks. Viam bija liela imene... meitas, dli. Tad, lk, es vecmmiai jautju: Cik tev viu bija?

Vai nu devii, vai vienpadsmit, via atbildja. Tas va veiksmgi apstrdt zemi. Es piedzimu jaunk dla imen. Kdu laiku ms dzvojm pc patriarhlas imenes principa. Vectvam bija mja, kur dzvoja viens dls ar sievu un ar otrs dls. Divi dli ar sievm dzvoja kop ar vectvu vien mj. Var saskaitt, cik tur paaudu imen. Ttad vectvs, mani vecki trs paaudzes dzvoja kop. Un manas atmias nezinu, vai t ir leenda vai tik tiem patiesba man bija nedaudz mazk par trim gadiem, un man iet, es atceros, k piedzima mans brlis. Dzemdbas bija vecmmias mj, Janciku sd, pie manas mtes. Atnca kaimiienes. Vispr tad laukos dzemdbas piema un iztika bez rsta un ar bez medmsas .

Vecki mlja viens otru. Es to sapratu vlk, kad biju izveidojis savu imeni. Vii dzvoja kop kop etrdesmitajiem gadiem, etrdesmitaj gad vii apprecjs. Devidesmit otraj gad nomira tvs, bet mte nomira devidesmit ceturtaj, visu savu dzvi vii bija kop. Tvs bija talantgs, enerisks cilvks, amatnieks, mlja tehniskus jaunievedumus, kaut ar izgltba bija tikai divas klases .

Sdas kolektivizcija un jaunie prieknieki etrdesmito gadu beigas t ir sdu kolektivizcija. No skuma kolhozi bija nelieli: lk, mums bija sda, un sd apmram divdesmit vienstas. Tas ar bija kolhozs, un nosaukumu tas ieguva saska ar msu sdas nosaukumu Kuzmino. Protams, notika pauma sabiedriskoana .

Mans vecaistvs bija diezgan turgs, viam bija divi zirgi, vairkas govis. Ja sdas kaimiiem bija pa vienam zirgam, manam vectvam bija divi. Jauni un skaisti zirgi. To es atceros, pat viu vrdus atceros. Turklt mums bija dadas kas liela akmens kts, nis, rija, bija vieta, kur vt linus. T k manam vectvam bija liela kts, nis, tad visas vectva kas piemroja fermai, zirgu stallim. Un tur saveda govis. Un vectvs, protams, oti prdzvoja, jo viam bija paraugsaimniecba. T bija prdomta, teiksim, boli, lini lk, linu audzanas un prstrdes dte t visa bija prdomta. Tpc bija smagi, un vi laikam tpc prieklaicgi nomira 1951.gad. Man palicis atmi, k zirgus saveda vien stall, vectva prdzvojums un barbarisk, cietsirdg apieans ar zirgiem. Preczk, ar vienu zirgu. Zirga saimnieku nemlja, es nezinu, kda iemesla d, bet tas laiks cilvkus kaut k padarja niknus. Un du negatvu attieksmi pret turgu saimnieku pavrsa pret zirgu. Oriks bija rzelis, un viu vienkri nodzina .

Kds no kaimiiem kuva par prieknieku. Kds kuva par prieksdtju. Kad cilvkiem uzgzs da vara, vii varja sevi pardt. Manam vectvam bija gan cienjamki gadi, gan stvoklis, bet tagad viam varja nordt. Viam varja atemt zirgus. Man brna atmi saglabjus ausmgas ainas, kad zirgus barbas trkuma d, bada d iekra virvs, jo vii nespja stvt, tpc vius iekra virvs, kas piesietas pie sijas. Es biju liecinieks, k tdu krituu zirgu, varbt tas vl bija dzvs, aiz kjm izvilka no staa. Tas bija tik smags laiks, un tas viss notika vectva ks, tas bija oti spcgs prdzvojums .

Netraucjiet vecticbniekiem dzvot uz viu zemes!

Taj laik mainjs ar imene. Dli atdaljs, sadalja paumu .

Vectvs savu zemi, kura viam bija k vienam paniekam, sadalja diviem dliem. Viens no maniem tvoiem, kas kdreiz dzvoja kop ar mums, jau agrk bija sarpjis mju, vi tad ar prbrauca dzvot blakus uz o mju .

Bet mans tvs k jaunkais palika ar savu tvu. Un vectti agri nomira .

Viens no iemesliem droi vien bija, ka visu konfiscja. Bet tas bija vecticbnieka psiholoijas princips es strdju uz savas zemes, es gdju par savu zemi, un mani neinteres, kas tur, pasaul, notiek. Netraucjiet dzvot!

Jmaks nodoki labi, es maksu nodokus .

Armijai audzja gan boliu, gan linus. Tas bija Ulmaa50 laikos .

Vispr vectvam bija oti sakrtota tehnoloija. Piemram, linu audzana un apstrde. im mrim viam bija pai piemrotas kas. Tpc tas, protams, bija lzums. Tda dzvesveida, kdu vi bija dzvojis ldz im, izncinana. Starp citu, vecticbnieku vid ir izplatta oti pozitva attieksme pret Krlis Ulmanis (18771942) Latvijas Republikas pirmais Ministru prezidents (19181921), pc 1934. gada

15. maija valsts apvrsuma nodibinja autoritro remu un pildja Valsts prezidenta amatu ldz 1940. gada

21. jlijam .

Krli Ulmani. Vii juta, ka Ulmanis ir saimnieks, un tas vecticbniekiem patika. T man ststja vecki. Nezinu, vai tas ir fakts vai leenda, bet prezidents ir it k ticies ar vecticbniekiem kaut kur Latgal. Laikam lieta bija

saistb ar valodu, lma, kd valod runt. Un it k Krlis Ulmanis teica:

Ja nevari runt latvieu valod, run dzimtaj! Tas, protams, Latgales vecticbniekiem imponja .

Viens no vecticbnieku dzves principiem pirmaj viet ticba Dievam. Tas tika iemcts gan ar dzvesveidu, gan ar ststiem par to, ka Dievs ir, ka vi visu redz, visu zina. Lai kas ar tevi notiktu, lai ko tev ststtu, bet tu zini, ka Dievs ir. Turpmkajiem gadiem tas vijs cauri k sarkans pavediens. Un otrs princips ts ir zinanas. Ir jmcs. Nu, bija grtie kolhozu laiki. Tvs, protams, mums ststja, ka mcties vajag. Es mcjos labi .

Un vi mani skubinja mcties. Juzsver, ka vis sd tiei msu imen visi etri brni ieguva augstko izgltbu. Un mans brlis, par kuru ststju, ka atceros, k vi piedzima, vi ir docents, filozofijas zintu kandidts, bija katedras vadtjs .

Turklt par imeni noteicoais bija sabiedrbas viedoklis. imene, teiksim, ir krtga, solda. Redziet, vectvs viiem bijis tds un tvs, un mte. Ciea izplatjs ar uz brniem. Un brniem vajadzja o labs imenes tlu kaut k uzturt. Tpc, ka apkrtn bija dadi. Lk, tas ir huligns. Kpc vi ir tds? J, kds tad ir via tvs vai vecaistvs!? Bija kaut kds tls vai priekstats par to vai citu imeni. Un, ja ms zinjm, kda ir msu imene, tad ms nevarjm to apkaunot. Tas ar motivja mcties un virzties tlk .

Tvs kdu laiku bija brigadieris. Starp citu, es atceros, k Lgo atzmjm. Tie bija kopji, visprji svtki. T k tvs bija brigadieris, bet via brigd bija gan latgai, gan vecticbnieki, tad visi kop svinja Lgo. Msu drz ierkoja garus galdus, un tvam, t k vi bija Ivans, galv bija vainags. Viu apsveica. Un tas bija visai draudzgi. Sapulcjs cilvki no vienstm, jo brigde apvienoja vairkas sdas. Vispr ar kaimiiem bija oti labas attiecbas. Vienu no kaimiiem sauca Ignts Kolus. Mans tvs un onkulis strdja ar viu vien brigd. Kad Kolus nomira, neraugoties uz to, ka vi bija katolis, vecticbnieki gja atvadties un izvadja viu. Vii nepiedaljs reliiskaj ritul, vii gja atvadties. Un zinja preczi, kuri ir viu svtki un kuri msu. Viiem jsvin savi svtki, bet mums savi. aj zi nekdu problmu nebija .

Neviens neprasja, lai es btu pionieris Piecdesmitaj gad es sku iet skol. Skola atrads trs kilometrus no mjm. Vispr es mcjos trijs skols. Bija skumskola, pc tam septigadg un vidusskola. Skumskola bija Jancikos. T bija parasta dzvojam mja. Pasniedza vrs un sieva. Vrs vienlaikus bija skolas direktors un skolotjs. Sieva vadja pirmo un treo klasi, bet vrs otro un ceturto. Un, lk, ms, pirmie un treie, sdjm vien istab. Tpc, ka kop bija divas telpas .

Bija ar kopgs stundas .

Skumskolas skolotja bija manas vecmmias kaimiiene. Via ar bija vecticbniece. Un bija tda epizode uzemana pionieros, piecdesmit treais gads. Es ar gribju bt pionieros, bija kaut kda brna godkre .

Vecmmia man teica: Neauu! Ar skolotjai pazioja: Ja tu uzemsi viu pionieros, skaties, es tevi... sodu! Nu, burtiski vrds vrd neatkrtou, k vecmmia izteics. Tpc pionieris es nebiju. Un neviens ar nepieprasja; komjaunatn es iestjos, manuprt, tikai 10.klas. Bet klass es biju veckais. Visu skolas laiku un turpmk, kad jau mcjos augstkaj mcbu iestd, es biju grupas veckais. No reliisk viedoka nebija nekdu ru. Tie bija lauki, t bija Latgale. Tur dzvoja vecticbnieki. Tur dzvoja katoi, latgai, kuri bija dedzgi ticgie. Vara tas ir viens, bet msu dzve tas ir kaut kas cits. Nu, ja vara tur kaut ko pieprasa, var izrdt cieu. Manuprt, es biju 9.klas, piecdesmit astotais, piecdesmit devtais gads .

Man pki pazio, ka mani steidzami gaida, jo vajag kristt kda msu laba pazias meitenti. Bet tam vajadzgs krusttvs. Ttad bsi krusttvs. Un es biju krusttvs, piecdesmit astotaj piecdesmit devtaj gad. Ja ar izjutm kaut kdu spiedienu, tad nevis k ierobeoanu, bet gan citdi k nodokus. Par nodokiem taj laik pai prdzvojm. Palicis atmi, ka par katru jogu un rkogu krmu, par belm vajadzja makst nodokli .

imen viss bija saprtgi reglamentts Mjs katram bija sava vieta pie galda te sdja vectvs, tur sdja vecmte, tur tvs, mte, es un brlis. Kad vectvs jau slimoja, vi ne prk aktvi piedaljs imenes liets. Tvs strdja kolhoz, pc tam vi Aglon pabeidza mehanizatoru kursus. Strdja uz traktora, visu laiku cents ar mcties. Tva izgltba bija divas klases, vi vienmr noloja, teica: Ja vartu... trkst izgltbas. Bet vi bija meistarotjs, rados cilvks .

Tehnisku ideju viam bija daudz .

Piecdesmitajos gados pie mums brauca gargie tvi. T k mums bija pietiekami liela mja, bija liela istaba, uz grksdzi kaimii nca uz msu mju. No sdas sapulcjs kdi piecpadsmit cilvki. Un gargais tvs piema grksdzi. Vispirms ms, brni. Msu grksdze bija sa. Pc tam atsevii palika pieauguie. Vriei atsevii, sievietes atsevii. Gargie tvi palika pie mums uz pusdienm. Vectva mjs, kad tvs jau to bija prmis, vismaz reizi gad sapulcjs radinieki. Tvam bija bri un msas, visi precjuies, piedzimui brni. Tpc vecku mj, lielaj istab stvja galds un sapulcjs radinieki divpadsmit, piecpadsmit cilvki. Visbiek tas bija vasar, kad brvja alu. Un, k parasti, sarunas. Vl bija talkas izveda ktsmslus .

Vispr imen viss bija saprtgi reglamentts. Vecki, papus un mamma, iet uz darbu, vecmte mjs ar brniem. Vectva jau vairs nebija, bet vecmte nomira sedesmitajos gados. Man skolas laik vecmte bija dzva un via ms pieskatja. Viai patika last snes, ma ldzi manu brli, es snes nelasju, es, k jau veckais, paldzju tvam, tas ir, es agri sku strdt uz lauksaimniecbas manm, ar zirgiem. Man tas oti patika .

Es nezinu, kam m bija suns, bet man, lk, zirgi. Un man iet, es ar viiem atradu kopju valodu. Zirgu vrdi bija tdi dvaini. Oriks, piemram. Vl bija tda bra ve, it k tds vj zirdzi. Bet man iet, ka via vilka tik milzgus, smagus siena vezumus, pateicoties tikai tam, ka es pret viu labi izturjos un viu uzmundrinju, ja tas bija vajadzgs .

T k mte strdja, vajadzja ar parpties, lai govi pabarotu .

Turklt bija ar aitas, ts vajadzja padzirdt. K saka, prdt, atvest mjs. No rta mte brniem deva iespju pagult, bet vakaros obligti tas bija msu pienkums. Bija sivni, ckas, vajadzja sagatavot, k ms teicm, hrjapa, tas ir, kpostu lapas, lakstus, bietes un prjo. Bet, kad es ziem gju uz skolu, man biei spja galva. Es nezinu, kpc, ldz im brdim nezinu .

Atncu no skolas, likos gult, skola bija trs vai piecus kilometrus tlu. Pc stundias pieclos, man bija jienes malka, jiekurina krsns, jsanes dens .

Un obligti jsas pie mcbm. Vecki jau gulja, bet es vl gatavoju stundas. Patika last. Re, mte atmostas nakt: K? Tu vl neguli? Nu, ai liecies gult, no rta nepiecelsies, uz skolu tau jiet! Tli, tli, tli... Sedesmitajos sks sdu sabrukums, ar tda dzvesveida sairana .

Ar ko tas bija saistts? Varbt kolhozi... Pati par sevi dzve kolhoz, protams, nebija vienkra. Turklt jaunatne, mani vienaudi un tie, kas bija vecki, aizgja armij. Pc tam jau vairs laukos neatgriezs. Es aizbraucu mcties un ar neatgriezos. Turklt Daugavpil taj laik sks misks iedras rpncas51 celtniecba. miu ciemats52 t ir vesela pilsta. Un, protams, tas ar pievilka jaunatni. Aizgja strdt. Vispr jaunatne visdiem veidiem cents aiziet no laukiem. Palika manu vecku paaudzes cilvki, un, kamr vii bija dzvi, sda vl saglabjs. Es atbraucu, satikos ar saviem vienaudiem. Ts bija tdas tikans svtkos vai vl kdos gadjumos. Kad manu vecku paaudze pavisam novecoja un visi nomira, sda beidza pastvt .

Man gribjs mcties Mani brlni bija vecki un mcjs Lauksaimniecbas akadmij .

Viens no viiem taj laik, kad es beidzu 10.klasi, jau beidza studijas un strdja par inenieri. Bet otrs brlns vl mcjs Lauksaimniecbas akadmij. Man gribjs mcties. Man gribjs zint. Bet, ar ko nodarboties, es vl nebiju izlmis. Laukos laikam tomr ir grtk, jo pilst vismaz visdi pulcii. Tad es kaut ko izvltos. Man teica, ka Lauksaimniecbas akadmijas inenieris t ir plaa profila specialitte. Nu, ja plaa, tas nozm daudz zinanu. Un es iestjos, tpat k brlni, Mehanizcijas fakultt .

Brlns beidza akadmiju ar sarkano diplomu53, viam gribjs, lai tradcija turpins. Tad bija svargi, no kdas imenes cilvks ir ncis, kda ir via dzimta. Tas nozm, ka jauna cilvka uzvedbu prognozja, vadoties no via radiniekiem, no imenes vstures, balstoties biogrfij .

Sku apmeklt lekcijas augstk matemtika tas man ita neierasti. Skol biju ieradis t sagatavojos, tevi izsauc pie tfeles, ieliek labu atzmi un uzreiz paslav. Bet te lekcijas, lekcijas... praktiski seminri ir kaut kur tlu uz prieku, un sk zust prliecba par sevi. Un es gju pie dekna Daugavpils misks iedras rpnca tika uzcelta no 1960. ldz 1964. gadam un funkcionja ldz 1999. gadam .

Ar mija Daugavpils rajons, netlu no misks iedras rpncas, kur 60.gados ska celt dzvojams mjas rpncas strdniekiem .

Absolvja augstskolu tikai ar teicamm atzmm atestt .

vietnieka un teicu: Nu, ko, izskats, ka esmu nepareizi izvljies. Nepatk, laikam ieu prom. Un es staigju pa Rgas tehniskajm skolm, centos tur atrast iespju mcties. Sakaru tehnikums bija Maskavas iel. Tas man imponja. Sabiedrbas viedoklis par to bija pietiekami pozitvs, bet dieml tur jau bija beigusies uzemana. Un es paliku. Pienca pirm sesija. Un pirmais eksmens bija mij. Tas nav mans mkais priekmets. Un pki es saemu piecnieku. Un uzreiz it k guvu prliecbu. Kaut ko es tomr sajdzu. Kaut ko tomr varu .

Tie bija studiju gadi. Sedesmitie gadi, Jelgavas dzelzcenieku klubs .

Kluba direktors taj laik bija aktieris evs Bruhis54, vlk vi iema Rgas Krievu drmas tetra55 direktora amatu. 1963. un 1964.gad mums bija oti interesanti braucieni. Klub bija tda jazz band (deza grupa): saksofons, kontrabass... Ms Jelgav iesdmies vilcien. Mums specilu vagonu piera. Bet vagons tds koka, vl no vecajiem laikiem. Vismaz tur bija plaukti, uz kuriem ms guljm. Un ms apstjmies stacijs pa ceam uz Ventspili. Un tad staciju uzgaidmajs zls ms sniedzm koncertus. Kas ts par stacijm, dieml vairs neatceros. Bet cilvki nca. Vakar ms atgriezmies vagon, likmies gult un no rta atradmies jau kd cit stacij. Ms parasti novirzja kaut kur uz rezerves cea, lai netrauctu. T bija vasara, brnigs laiks. Ms o laiku pavadjm pie dabas krts. Bet vakar atkal koncerts, un t tlk. No Jelgavas ldz Ventspilij ms, manuprt, braucm nedu. Pdjais, noslguma koncerts mums bija Ventspil. Un es biju konferansj .

Es turpinju mcbas Lauksaimniecbas akadmij. Prgju uz autotransporta nodau. Autotransporta inenieris-mehniis. Man bija tiesbas izvlties no daudzm sadales vietm, un es dabju Rgu .

Tdas tieas partijas ietekmes nebija. Protams, bija aktvisti, kuri jau kaut kur pabija, sarunja, ka vii tur ies strdt. Un attiecgi pienca pieprasjums konkrti par viiem. T laikam bija. Bet attiecb uz pamatmasu d nozm politikas nebija. Es varju izvlties Rgu vai kaut ko citu. Es zinju, ka man bs jiet armij, bet mjoka nebija. Mjoka problma t bija nopietna. Kur dzvot? Un es jau gribju braukt uz Madonu vai jebkuru evs Bruhis ( , 19252007) aktieris, dzimis Mangeim, netlu no Odesas. Arestts 1941 .

gad, notiests uz 8 gadiem praudzinanas darba nometns. Pc atbrvoanas 50.gados strdja par drmas pulcia vadtju Jelgavas dzelzcenieku klub. Reabilitts 1956.gad. 90.gadu skum emigrja uz Izralu .

Kop 2006. gada Mihaila ehova Rgas Krievu tetris .

citu vietu. Bet ne uz Rgu, jo Rg dzvoklis jr. Veckiem bija grti man kaut ko paldzt. Un es, bdams, t teikt, romantiski noskaots, nolmu, ka brauku uz citu vietu. Nodienu armij, bet pc armijas atgriezos un tad ar iekrtoos. Man teica: Beidz! Mani veckie brlni: Neksties! Un, lk, autoremontu rpnc mani pc sadales piema par inenieri tehnologu. Bet istaba... Es pat norju gultasvietu. Mani iemitinja pirmaj stv pie kaut kdas veias. Viai bija caurstaigjams divistabu dzvoklis, un via tur iekrtoja gultasvietu .

Alga bija 130 rubi, man iet, vai ar 115 rubi. Man iet, ka 15 rubus es maksju veiai par gultasvietu. Rpnc mani tda iesaistja sabiedriskaj darb. Tur bija rpncas radiomezgls, un es biju redaktors, diktors un autors vienlaikus .

Man bija draugs no Lauksaimniecbas akadmijas komjaunatnes komitejas. Vi piedvja: Kamr esat studenti, stjieties partij! Ms bijm trs draugi, ms labi mcjmies, un vi saka: Stjieties partij! Viens no mums atteics tlt, bet ms ar otru draugu gudrojm t: ms pabeigsim, bsim inenieri, vajadzs lemt dadus jautjumus. Ttad, kam vieglk lemt? Partijas biedram. Nu, ms piekritm iestties. Piektaj kurs kuvm par partijas biedru kandidtiem. Strdjot autoremontu rpnc, es ar biju partijas biedra kandidts. Bet mani divi draugi iestjs, palika ar Rg, dabja kopmtni, un viiem atzmes bija augstkas nek man. Vii abi btb sedesmitajos gados ielika pamatus automobiu diagnostikai Latvij .

No rpncas es samu istabu kopj dzvokl. Tas bija diezgan rets gadjums pc trs mneiem es apmetos 32 kvadrtmetru istab amptera iel. T bija atsevia mjia, kur dzvoja vl divas imenes .

Tad nu es ieguvu Rg dzvojamo platbu, kas vispr bija liels sasniegums .

Ruden mani iesauca armij. Nostrdju rpnc kdus devius mneus un aizgju armij. Dienju vienu gadu. Izgju jaun kareivja kursu. Mnesi dienju Rg, Slokas iel, pc tam Minsk .

Militrais dienests mani nesaistja Sedesmit sestais gads. Bija ne t, k tagad. Armijai bija prestis. Un k tad armij var nedient? sts vrietis ir tas, kur dienjis armij. Es neminju kaut k izvairties no dienesta. Pirms mums studenti vienlaikus ar mcbm specialitt izgja ar militro katedru. Pc mcbu beigm sboros (armijas mcbu nometne) piera pat jaunk leitnanta pakpi. Bet ms iegadjmies td k prejas period. Tdjdi pc mcbu beigm mani iesauca, un tur tad ar izgju jaun kareivja kursu. Es biju vecks par citiem .

Man bija 23 gadi. Bet puiiem 1819 gadi, un vii nca no blakus armijas vadiem paskatties, kas tas par tdu brnumu ir eit: 23 gadi, dien armij, inenieris. Starp citu, mcbu da, kur dienju, ar augstko izgltbu bija divi cilvki: es un daas komandieris. Prjiem virsniekiem bija vidj specil. Vii bija beigui militro skolu majori, kam nebija augstks militrs izgltbas .

Man piedvja palikt virsdienest, piedvja mcbu iestdi militri politisko akadmiju. Bet mani militrais dienests nevilinja. Turklt armij iesaistjos sabiedriskaj un komjaunatnes darb pirms tam ar to nenodarbojos, bet nu ncs. Td iepazinos ar socilo psiholoiju un socioloiju .

T k militrajos kolektvos rads dadas problmas ar disciplnu un tamldzgas, tad man vajadzja rast atbildes uz iem jautjumiem. Un es sku nodarboties nevis ar autotransporta tehnoloijm, nevis ar inenierzintni, bet ar socioloiju .

Pc demobilizcijas, tas bija 1967.gada beigs, saska ar likumu rads iespja divus mneus atpsties. Es neizturju, rads sajta, ka es vispr neko neprotu, esmu visu aizmirsis, neko nezinu. No laukiem atgriezos Rg .

Te vl bija saglabjusies mana istaba, td zi problmu nebija. 1968.gada janvr es aizgju uz Latvijas Valsts universitti. Bija informcija, ka tur veidojas sociologu grupa .

Peldo bze Nikolajs Dailovs Atceros k tagad, tas bija Raia bulvr, galvenaj k. Otrais stvs, un tur koridors maz zle, pret durvis, tlk rektorts. Tad, lk, aiz m durvm iekrtojs izveidot sociologu grupa. Mani sagaidja Maija Jevgeevna Amane56 un pajautja: Vai js Rg dzvojat? Sieva jums ir? N, saku, esmu neprecjies, un man ir dzvojam platba Rg. Iedeva man veck laboranta amatu, kdi 80 rubi, iet. Vlk noskaidrojs, kpc bija tdi jautjumi. Lieta tda, ka formjs sociologu grupa stanai uz Atlantiju. Bija tda apvienba, saucs Zapriba57, un ptjuma tma bija: zvejniecbas kadru Maija Amane (19301998) Latvijas filozofe un socioloe .

Sasinjums no krievu val.: [Rietumu zivis] Rietumu baseina vissavienbas zivju raoanas apvienba .

mainbas problmas iet, ka t, preczi vairs neatceros Rietumu basein. Ar izieanu jr. Un, lk, es nokuvu1968.gada 23.februr, Padomju armijas dien, Daugavas akvatorij Rgas lc .

Ms atradmies uz peldos bzes Nikolajs Dailovs58, tas bija kua pirmais reiss Atlantij. Kuis bvts Polij. Tur bija vesels zivju apstrdes cehs. No 23.februra ldz jnija pirmajiem datumiem atradmies uz peldos bzes. Tas ir diezgan ilgi. Ms negjm osts. Tas bija raksturgi tdm peldom bzm. Ekipa liela, ap 200cilvku: komanda, kura vadja kui, un zivju apstrdtji. Es kajt dzvoju kop ar zivju meistaru. Saklausjos visdus ststus, protams, iepazinos ar iem audm .

Ms bijm trijat es, Daina Fimeistare un Velta Knospe, urnliste Velta Knospe strdja Padomju Jaunatn. aj laik bija ehoslovkijas notikumi59. 1968.gads. T k Velta zinja ehu valodu, via prtulkoja, ja nemaldos, Otu iku60. Vi pamatoja ehoslovkij notiekoo. Pamatoja vajadzbu ieviest tirgus elementus. To, lk, es atceros. Tas nebija oficili, vienkri rakstmmanas teksts. Tas viss notika uz kua. Starp citu, uz kua bija oti interesanti cilvki, tdi, kuri bija patiesi jrasmni. Vii citdk o dzvi nevarja iedomties. Bet motivcija atirga. Teiksim, bija viens ostas strdnieks 15 gadus jr. Vi ststja: Sauszeme man nav vajadzga .

Nek interesanta! Ms bijm ne tikai uz peldos bzes, bet nolaidmies ar uz maziem kuiem. Ms prcla ar celtni no peldbzes uz maziem kuiem .

Kds bija mans aprbs? Bija jrnieku pusmtelis, kirzas zbaki tiem apstkiem tas bija vispiemrotkais. Pc tam man zvejnieki ststja: Kas tas par zaldtu, ko stt urp? Vispr, protams, oti gribjs krast. pai pdjs diens. Grti, ja atliek termiu ms rt vai pc nedas atgriezsimies. Bet pc tam saka: N, pienkusi komanda, vl vajag zvejot, bet esos zivis nodot refrieratoram. Guli un dom, k es speru pirmo soli uz zemes.. .

Pc jras, pc atgrieans sagatavojm atskaiti. Un es, manuprt, taj gad iepazinos ar Ludmilas Panteeimovnas Bujevas, Maskavas Valsts Nikolajs Dailovs zivju pieemanas un prstrdes peldo bze, uzcelta 1967.gad Polij, Gdask .

T parasti apzmja Varavas pakta valstu karaspku ieveanu ehoslovkij 1968.gada 21.august .

Ota iks (Ota ik, 19192014) ehoslovkijas ekonomists un politiis, ehoslovkijas vicepremjers 1968.gad. 1960. gados via vadb tika izstrdta socili ekonomisko reformu programma, kas bija vrsta uz plnoanas decentralizciju. Acmredzot runa ir par grmatu: ik, Ota. Ekonomika, zjmy, politika: (jejich vzjemn vztahy do socialismu). Vyd. 1. Praha: Nakladatelstv politick literatury, 1962 .

universittes profesores, grmatu Socil vide un personba61. Tad ska piedvt ptt jau vairk konkrtus mehnismus: personbas veidoans socilaj vid, personbas adaptcijas problma. Un es izvljos savu tmu Personbas adaptcija kolektv. Aspirantra universitt. Uzrakstju pirmo variantu, darbu iesniedzu, bet neaizstvju. Un te jau imene, dls. Laikam nebiju tik konsekvents. Droi vien neredzju izaugsmes perspektvu. Pc tam es nokuvu Izgltbas ministrij. Tur es biju veckais inspektors. Mani pienkumi bija saistti ar pasniedzju kvalifikcijas paaugstinanu. Sistma bija tda katrus piecus gadus pasniedzjam vajadzja iziet kvalifikcijas paaugstinanas kursus .

Kad rads vakance Politisks izgltbas nam, nostrdju tur lielu dau savas dzves. Toreiz bija politisks un ekonomisks izgltbas sistma un partijas izgltbas sistma. Strdjm ar rajona lmea propagandistiem, msu pasniedzji lasja viiem lekcijas, tika izstrdtas metodisks programmas, mcbu plni. Tematiku noteica Maskava, man iet, ka mums stja programmas. Bet mums vajadzja to apgdt ar vietjiem materiliem, emt vr vietjo specifiku, pielgot vietjiem apstkiem .

Atgriezos pie vecticbniekiem un te sevi realizju Godgi sakot, nevaru izskaidrot, bet tagad vrtju savu dzvi t, ka esmu realizjis sevi Grebenikova draudz62. Atgriezos vecticb un te sevi realizju. Tas notika kaut k dabiski. Sabruka Padomju Savienba, nebija vairs komunistisks partijas, nebija vairs Politisks izgltbas nama. Es centos darboties Krievu kopien Latvij63, biju viens no ts dibintjiem, piedaljos dibinanas kongres Politisks izgltbas nama zl vl 1989.vai 1990. gad. Es meklju sevi jaunajos apstkos. Tas man nebija sves .

Pirmkrt, es tomr esmu krievs, vecticbnieks, otrkrt, vsture, kultra.. .

Kad pardjs pirms grmatas par vecticbniekiem, piemram, Balevica Vecticba bez izskaistinjuma64, es toreiz nopirku o grmatu. Lasju un varbt nevis pievrsu uzmanbu tumajm pusm, kuras Balevics cents pardt, bet gan koncentrjos uz vsturi. Lk, t tau ir msu, vecticbnieku, . . . : , 1968 .

Ir domta Rgas Grebenikova vecticbnieku draudze (dibinta 1760. gad) bezpriesteru (Pomoras) vecticbnieku virziena lielk draudze .

Sabiedrisk organizcija ar du nosaukumu tika dibinta 1991. gad un darbojas ar msdiens .

. 19201940. . . . . : , 1961 .

vsture. Lk, pat mani pazias, radinieki no vecticbniekiem! Vai ar, teiksim, Zavarinas grmata65. Tas bija 1986.gads. Tas bija kaut k oti tuvi .

Bet 1994. gad Latvij notika pirm starptautisk vecticbas vsturei veltt konference. To organizja Humanitro ptjumu centrs un Vecticbnieku Pomoras bazncas padome ar Grebenikova draudzes atbalstu. Humanitro ptjumu centr rads doma, ka krievu vstures ptniecba ir iespjama uz divu Bazncu sadarbbas pamata senpareizticbas [vecticbnieku] un pareizticbas. Dibinanas dokumentus tpc bija parakstjui Ivans Ivanovis Miroubovs66, toreizjais Latvijas Vecticbnieku Pomoras Bazncas Centrls padomes prieksdtjs, arhibskaps Aleksandrs un Latvijas Krievu kopienas Tehnoloisks universittes direktors. Ar trs fiziskas personas es, Ludmila Butule un Aleksandrs Fedotovs, bija tds oti interesants cilvks man dzv. Vi bija Politizgltbas nama konsultants, ekonomikas zintu doktors. Ja paemsiet Russkie v Latvii [Krievi Latvij], 1.laidienu, visa statistika ir via darbs .

Ar Ivanu Ivanoviu [Miroubovu] ms iepazinmies 1990. gada skum. Ms diezgan tri atradm kopgu valodu. Vi kaut kd mr zintnes cilvks. Ar es uz to tiecos, tpc atradm kopgu valodu. Es biju liecinieks notikumiem, kuri attstjs eit, Grebeikova kopien, devidesmitajos gados .

Kopienas attiecbas ar valsti balstjs uz padomju likumdoanu. Cita likumdoana un citas attiecbas ska veidoties Latvijas Republik, bet cilvki jau paliek tie pai, kuri dzvoja iepriekjos apstkos. Taj pa laik draudz pardjs audis, kuri bija vecticbnieki, bet apstku vai nosacjumu iespaid nebija [praktizjoie] bazncni. Pret iem jaunajiem bija piesardzga attieksme. Un, protams, jaunie ienesa kaut kdas nianses, kas nebija pierastas vecajiem draudzes locekiem. Veidojs jaunas attiecbas ar valsti, norisinjs draudzes saimniecisk darbba, labdarba .

Tad padome sanca katru dienu. Jautjumu bija oti daudz. Tas bija plnu un radouma laiks. Kopienas konsolidans laiks. Notika telpu . . XIX ՠ. : , 1986 .

Ivans Miroubovs ( , dzimis 1956. gad) kdreizjais Rgas Grebenikova draudzes gargais tvs (iesvtts 1984. gad), Rgas Vecticbnieku gargs skolas dibintjs, pasniedzjs un rektors (1985 1995), Latvijas Vecticbnieku Pomoras Bazncas Centrls padomes prieksdtjs (19891994 un 19972001) .

2001. gad pievienojs Maskavas Patriarhta Krievu Pareizticgo Bazncai, iesvtts par diakonu (2005), par priesteri (2007), par virspriesteri (2015) .

atbrvoana no iedzvotjiem, kuri tur iemitinti padomju laik. Aiz ikonostasa dzvoja cilvki. Ms telpu atbrvojm. Ne jau vienkri izdzinm .

Piedvjm dzvokus, mjvietas. Pat vm izvlties. No msdienu viedoka raugoties, tas ir diezgan prsteidzoi. Es pat nezinu, k tas mums izdevs .

Btb no pirms dienas draudze ska izdevjdarbbu, jo pretestba izpauds ar informatvi. Reat vajadzja savlaicgi. Neliels eksemplru skaits, slikts salikums, kopts, tlab kvalitte ne pai augsta. Bet kdu simtu eksemplru izplatjm, un tos lasja. Tpc, ka cilvki bija citdi nek tagad. Vii bija vai nu par, vai pret. Ar pilnu atdevi. Mums nebija problmu lganu nams juzkopj vai kaut kas cits jdara. Veias, rindi sot, taujja: Nu, ko vajag izdart? Vajag braukt uz Latgali! Labi! Nauda? Par naudu neviens pat nejautja .

Pardjs rizogrfs67, ko bija uzdvinjusi kda Eiropas bazncas organizcija. Tad uz rizogrfa drukja vecmmia ar mazdlu. Vl agrk, devidesmitajos gados, es iepazinos ar Nikolaju Aleksandroviu Langeru, vecticbnieku un iespiedju, kur visu dzvi ar to nodarbojs. Iepazinos ar viu, kad gatavoju izdoanai mcbu grmatu Demokrtijas pamati .

Uzzinju, ka vi ir vecticbnieks un izdevjs, kas taj laik aizgjis pensij .

Un tad ms viu iesaistjm. aj gad msu tipogrfijai paliek 20gadu. T ir vieng Vecticbnieku Pomoras Bazncas tipogrfija. Bazncas tipogrfija .

K izveidojs Vecticbnieku biedrba68? 1993. gads, ms satikmies, tie, kuri vljs saglabt vecticbas tradcijas, ar Aleksandrs Belovs .

Via vectvs bija gargais tvs. Un viam bija saglabjuies 1908. gada Vecticbnieku biedrbas statti. Vi tos atnesa mums. Stattus ms pielgojm aktulai situcijai un 1994. gad nodibinjm Latvijas Vecticbnieku biedrbu .

Vecticbnieku biedrba, pc manm domm, veica svargu lomu. T latvieiem it k teica: js tau redzat, te dzvo krievi, vecticbnieki, kuru nozmga daa ir pilsoi, bet krieviem teica: ko js uztraucaties, lk, ms te esam dzvojui 300 gadu, neesam nomirui, izzudui, esam tau saglabjui

gan valodu, gan kultru, gan ticbu. Ko js uztraucaties? Atceros, k sabiedrisko organizciju padom, kad vl to apmeklju, kds no lderiem uzstjs:

Kad vii ms te... Es izgju un teicu: Ms dzvojam aj zem, ms gribam Augsta lmea digitl kopanas sistma .

Latvijas Vecticbnieku biedrba dibinta 1908. gad, 1994. gad piereistrt biedrba ir uzskatma par vsturisks biedrbas mantinieci .

eit dzvot. Js tau negribat braukt projm? K gan var dalt vii un ms?

Ms! Tad td gar ar juzvedas. Un attieksme bija oti godbijga. Ar no militristiem un veterniem, ar pret mani persongi. Tpc, ka nav nevienam jiztop. Kpc gan lai es kdam iztaptu? Vecticbnieki t ir kopiena .

Nezaudju saikni ar veckiem Es nezaudju saikni ar veckiem. Vii nodzvoja ldz devidesmito gadu skumam. Braucm pie viiem svtkos vii lieliski prata Dievs, svt Latviju!. Kaut ar vii bija to mcjuies skolas gados. Lk, starp citu, ar tas radja miergu prliecbu .

etrdesmitajos gados, kolektivizcijas gaids, cilvki bija noskaoti, ka t nenotiks, ka tas nevar notikt, ka Amerika to nepieaus... Tds noskaojums bija. Vlk tvs kolhozus jau uzskatja par normlu sistmu un prdzvoja, ka devidesmitajos tie sabruka. Vi prdzvoja, ka zemi slikti apstrd. Vi k saimnieks nevarja to pieemt, viss vi pretojs tam, k t var apieties ar zemi. Bet astodesmitajos gados sovhozi jau maksja ne mazu naudu, varja nopelnt. Bija iespja turt savu saimniecbu. Bet pc tam, kad sks sabrukums, tvs to smagi prdzvoja. Es tad atjaunoju tiesbas uz vectva zemi, bet vi teica: Dli, kam tev to vajag? Ko tu ar to darsi? T s prmaias atbalsojs cilvku dvsels .

Ms izveidojm savu dzimtas ciltskoku no 18. gadsimta skuma.. .

Vispr eit krievi palika pc Livonijas kara. Profesors Nikolajs Andrejevis Andrejevs aprakstja savu dzimtu. Vi secinja, ka Andrejevu dzimta skas no kareivja Andreja, kur noncis Latvij kaut kur Bierniekos. Un no t laika, kas ir ap 15. gadsimtu, krievu elements ir kltesos .

Tulkojusi Gunta Darbia Intervija NMV4300 Intervja Edmunds pulis un Nadeda Pazuhina, Rg, 2014, 2015 Kompozciju veidoja Nadeda Pazuhina

ATJANA LIEPIA-ATVARE

Dzimusi 1948. gad Baltijsk, Kaiingradas apgabal, Krievij. 1973 .

gad beigusi Latvijas Valsts universittes Finanu un tirdzniecbas fakultti .

Strdjusi dados amatos sav specialitt. Rakstniece, Krievijas Autoru apvienbas69 biedre .

STILS K DZVES VIENOTBA

Manas vecmmias Es piedzimu Baltijskas pilst, pat skaidri atceros savu medicnas kartiu, uz kuras bija rakstts krievu burtiem (Pillau Austrumvcijas senkais pilstas nosaukums vcu valod), tad prsvtrots un pa virsu uzrakstts . Tas bija tolaik, kad mainjs nosaukumi70. Es biju laulb no Voroeas apgabala atbrauku virsdienestnieka Gavrila Akimovia uikova un Lijas Konstantinovnas Begunovas dzimis likumgs brns. Mani vecki kaut k dvaini dzvoja, jo visu laiku pavadju pie vecmmim. Mums bija divas vecmmias .

Viena bija vecvecmmia, vecmmia un vectti. Pati galven msu imen bija vecvecmmia Aleksandra Ivanovna Tevrizova. Via bija neliela auguma, oti dzvelga un valdonga vienmr visu paguva un bija visus darbus protoa veia .

Vectti bija inenieris-celtnieks, bet vecmmia Zoja, via sieva, bija tehnisks bibliotkas vadtja aj militariztaj iestd, kura nodarbojs ar Baltijskas atjaunoanu un labiekrtoanu. Ms dzvojm KAA Krievijas Autoru apvienba. 1999. gad Tatjanai Liepiai iznca grmata [Tda ir momenta struktra] .

Pilstas nosaukums tika oficili maints 1946. gad .

lieliski katru dienu bijm padui un siltum. Dzvojm trsistabu dzvokl, un, k ststja zinoi cilvki, tas bija domts virsniekam un via dienestniekam. Tur bija virsnieka guamtelpa, kopj viesistaba un apaknieka guamistaba .

Vectti un vecmmia Zoja mums katru dienu lasja grmatas. Un vectti bija liels meistars vi zmja gleznas savilka lnijas lap, prcla no kda zmjuma vai urnla ilustrcijas un veidoja savas etdes gleznai .

Vi pai mlja Levitnu71. Un td veid msu dzvoka liel istaba ieguva lielisku izskatu. Atceros, ka reiz pie mums viesojs kda pazia, un, ienkot istab, via salika rokas k lgan un teica: Ak dievs, cik pie jums ir skaisti! Jo daudzviet cilvkiem nebija pat mbeu, jo ar veikalos tau nek nebija. Pc miltiem ms stvjm gars rinds, un uz msu rokm ar misko zmuli rakstja krtas numurus. Atceros, ka zem katra loga bija puu dobe un k katra dzvoka iemtnieki sacents, kuram bs skaistk puu dobe .

To visu uztvra oti nopietni, un visi oti cents. Un manas vecmmias ar, pai vecmmia ura, via bija viena no pirmajm, kura visu uzmanja un vispr bija liela cntja dzenja puieus un oti rpjs par trbu .

Kop ar mscu Natliju bijm ierkojuas prtikas noliktavu gadjum, ja vciei ms atkal iekaro, tad lai mums btu, ko st. Msu vecmmia gandrz noba, kad no gultas apakas izvilka divus ziemas velteus, no kuriem izbira konfektes, sausii un daudzas citas lietas. Izrdjs, ka t ms gatavojmies karam un izveidojm sev nelielu prtikas krtuvi, kuru nosaucm par slepeno torni. Neviens nevar pateikt, kpc tornis zem gultas, bet tdu ms tur uzveidojm. T ms brnb jau bijm premtas ar kara noskaojumu. Ms oti skumm par tiem, kuri bija mirui eingradas blokdes laik. Ms oti prdzvojm un gribjm paveikt kdu varodarbu .

Bet tas mums neizdevs .

Nomira Stains, un visi t raud. Bet msu vecmmias nebija pai idejiskas, vectti gan bija idejisks. Vi uzskatja, ka no seniem laikiem, jau no antks pasaules, visi gaidja kapitlisma beigas, kad visu vars sadalt nabagajiem. Bet vecmmias bija neparasti skaidri domjoas un neticja, ka var aplaupt citus, pc tam salaupto sadalt sav starp, vias neticja, ka t ir laba doma .

zaks Levitns (18601900) msdienu Lietuvas teritorij dzimis ebreju izcelsmes Krievijas gleznotjs, aina

<

vists, noskaojuma ainavu meistars .

Brnbas pilsta Tolaik Baltijska bija vislabk atjaunot pilsta vis Kaiingradas apgabal, jo tiei tad tur atrads Pillau kuu remontu rpnca, kurai bija liela stratiska nozme flotei. Tur remontja visus kuus un bija liela osta .

Ms dzvojm slgt, protams, nosacti slgt, Baltijskas pilst, kur varja iebraukt tikai ar specilu caurlaidi. Tau kuu remontu rpnca nebija galven ievrbas cieng vieta. Galvenais bija tomr apstklis, ka tur atrads Sarkankarogots Baltijas kara flotes tbs. Un, koldz tbu prcla uz citu vietu, t pilsta ska kaut ko zaudt, un, protams, ka ne vien dien, bet Baltijska pamazm ska blt .

Toreiz tur bija 30 tkstoi iedzvotju, mzikas skola, padarbbas tetris, neskaitmi ansambi cik lieliski Baltijas jrnieki dejoja Jabloko! Un treais mkslinieciskais iespaids par Baltijsku te dzvoja admira Arsenija Golovko72 sieva Kira Golovko-Ivanova. Via tloja grfieni Rostovu taj oskarotaj film73. Via bija oti skaista un cla izskata sieviete .

Un t Baltijska prstja bt skaist pardes pilsta. Aizauga iekopts vietas, un puu dobes prstja audzt un kopt. Tikai msu vecmmias neprtrauca ziedu stdanu un kopanu .

T bija tda dzve pilst vieni atbrauca, piemram, kda imene, un nekad nevarja zint, vai paliks Baltijsk vai ar aizbrauks, teiksim, uz Mongoliju. Tpc bija pieemts nesveicinties, neviens ar citiem pai necents sarunties vai veidot draudzbu. Tikai mana vecmmia, ejot darans, satiktiem cilvkiem apjautjs: K js sauc, k js godt? Nereti cilvki dzvoja it k uz koferiem, un dareiz, pat neizpakojot tos, vii jau devs uz kdu citu apgabalu. Tda bija armijas cilvku dzves specifika .

Baltijsk bija brnigi skaists parks, un pc t laika likumiem tur bija visas ts skulptras, kuras redzamas t laika films. Tur bija sieviete ar airiem roks; pionieri ar baloiem. Tas viss bija tik sakpint patos veidots, ldzgi k uzskatm aitcija, kura ar bija izstdta aj park. Tur bija uz balta audekla uzgleznoti lieli Staina un eina portreti. Portreti bija ciei uzvilkti uz rmja, tau tie vienalga liel vj daudznozmgi drebja .

Arsenijs Golovko ( , 19061962) Ziemeu un Baltijas flotes komandieris, admirlis .

Kira Golovko ( , dzimusi 1919.) tetra un kino aktrise, tloja grfieni Rostovu Sergeja Bondaruka film Kar un miers (19651967). 1969. gad filma tika apbalvota ar Oskaru k labk filma svevalod .

Un pie iem portretiem svei cilvki kd svtku laik iedroinjs mums ar mscu pajautt: Meitenes, kuru js mlat vairk vecttiu einu vai vecttiu Stainu? Kad mani vecki sama dzvokli, tur viena pati virtuve bija lielka nek viss vecmmiu un vecttia dzvoklis. Tvs bija palicis virsdienest, vi parasti staigja form, bet bez atirbas zmm. Tvs bija labs specilists, un tad, kad vi vljs iegt militrs atirbas zmes uz saviem uzpleiem, izrdjs, ka vi nebija beidzis vidusskolu. Tvs bija labs mednieks un liels dabas motjs. Vi tau bija Voroeas kazaks, via seni bija no tiem, kuri bga no dzimtbanas uz valsts malienm. ie prbdzji senatn izveidoja apmetnes, kurs sveiniekiem bija bstami pardties. Vii bija bruoti, labi jtnieki un vispr lieli brvbas cientji .

Vciei un Vcija Tvu tur nostja k armijnieku, vispirms aizbrauca tvs ar mti, tur iekrtojs un tad nolma paemt ar mani. Vcij bija ldzga situcija cilvki atbrauca un ilgi nepalika, aizbrauca citur. T bija vieta, kur varja padzvot, bet ne iedzvoties tur ne katrs spja iedzvoties. Protams, atbraucot Vcij, ms visi apjukm. Kpc viiem vajadzja uzbrukt Krievijai, jo viiem tau tpat viss bija labi? Starp citu, par to runja jau kara beigu period, kad armija ienca Vcijas teritorij, cik tur viss bija krtgi un dzvei neslikti iekrtots. Kpc viiem vajadzja uzbrukt nabaga Krievijai?

Un tomr Krievij katrs skums bija deficts, skot ar bim, vasaras kurptm, nemaz nerunjot par tdm lietm k mtei un audumi .

Vcij t visa bija prpilnb un ar cenas nebija tik augstas. Vispr msu dzves lmea izmaias, nokstot Vcij, bija ievrojamas. Mans tvs nolma katr zi palikt un noturties Vcij. Mamma ska arvien vairk izt un t bija liela rokdarbniece, kura pat reiz piepelnjs ar izanas kursiem, lai iegtu darba stu .

aj viet atkal gribu atgriezties pie stila jautjuma. Mani oti prsteidza vcu dzves stils, jo taj viss bija izdomts, taj viss bija veidots un samrojami plnots, ka pat brna mteltis bija uzts oti prdomti .

Atceros, ka man bija grmata Gorkija brnba un es nemitgi lasju to arvien no jauna, jo tur nebija citu grmatu krievu valod. Visi pieauguie bija aizemti savos darbos un man pievrsa maz uzmanbu. Es sku kt arvien kaprzka, ldz saslimu, un vecmmias bija spiestas mani emt pie sevis. Pc tam uz kdu laiku es atkal atgriezos pie saviem veckiem, iet, kad jau biju 4. klas. Skol ms oti draudzjmies ar vcieiem, visu laiku dziedjm kop kaut kdas dziesmas. Vciei nca pie mums uz skolu un rdja savas burtncas, ka vii visi labi raksta krievu valod .

Un Vcij es paveicu varodarbu. Kad bijm tikko atbraukui Vcij, es biju vl pavisam mazia, ms ar brniem gjm uz pludmali. Msu krievu rajonam tur bija iemrts viens pludmales posms. Ar meitenm gjm peldt, tas bija jau vairk uz rudens pusi, skraidjm pa pludmali, kad pki no kpm iznca vcu zni ar iverm galvs, roks tdas k njas, kas atgdina ierous. Vii uzbruka mums, saucot Heil Hitler!74 un Russische Schweine!75. Es biju visdrosmgk, norvu vienam to iveri no galvas un iesitu pa brillm. Viam bija brilles, tds gaiiem matiem. Un rcba bija mans varodarbs, bet ivere kuva par manu trofeju t ilgi vl rotja msu loga palodzi .

Bet vciei tomr cilvciski ir vairk saprotami. Vispr jau ar Baltijsku atjaunoja vciei un umeki76. umeki bija maza auguma, mongolodi cilvki ar nesaprotamu nacionalitti, vii runja krieviski, bet ar kdm. Vecmmia Zoja vcieus vienmr slavja, jo viai patika precizitte, tpc via visdi slavja vcieus. Vienreiz es izncu, lai pateiktu, ka precizitte tomr nav pati galven, ka galvenais ir kaut kas cits. Vrdu sakot, es sastrdjos ar vecmmiu. Bet pc tam notika, lk, kas .

Knigsberg pa ielu sooja vcu karagsteku kolonna, vius veda kara postjumu sakopanai, jo pilsta kara laik tika stipri bombardta. Tai bija tds pats liktenis k Drzdenei, kuru gandrz noslaucja no zemes virsas .

Vcu karavru kolonna pc darba sooja pa ielu, un taj apzinti ar ieskrieanos ietriecs kds iereibis smags automanas oferis un pamatgi saaidja o karavru kolonnu. Man tvs ststja notikuma tlko vsturi. oferis bija no Baltkrievijas, un viu par to tiesja. Uz tiesu atbrauca via radinieki un ststja, ka Baltkrievij kara laik vciei sadedzinja visu via imeni .

Attaisnot viu nevarja, bet spriedums nebija pai bargs. Vi ties teica, ka tika izncinti visi via radinieki, ka vciei sadedzinja via veckus, sievu No vcu val. Heil Hitler Lai dzvo Hitlers!

No vcu val. Russische Schweine krievu ckas .

Krievij, Baltkrievij un Ukrain sarunvalod izplatts vrds, ar ko apzm azitiskas izcelsmes cilvkus. Vrdam ir nievjoa pieskaa .

un brnus, td pc visa t vi nespj dzirdt vcu valodu. Un tpc taj reiz, izdzirdot vcu valodu uz ielas, vi t rkojs .

Un tomr, runjot par stilu, vienmr prt ir krievu sakmvrds Vienkrba sliktka par zdzbu. Patiesi, ir tda vienkrba un tda uzticans, un esmu pilngi prliecinta, ka o vienkrbu un tdu uzticanos specili kultivja. Tdu aizkustinjuma stilistiku, naivitti ldz absurdam un uzticanos, tpat k visam citam, odien es to saprotu t bija daa no ideoloijas .

Vl dzvojot Baltijsk, es noncu pie tdas domas. Atceros, mums bija tda skaista sienas avze, kur bija raksts Es atbildu par visu. Es izlasju o rakstu, un man kuva slikti. Tpc, ka es apzinjos pavisam noteikti, ka atbildt par visu es neesmu spjga. Mani pietiekami nospriegoja vecmmiu stingrba un prasba pc precizittes, un te vl ar skola ar prasbu bt atbildgai par visu un ka tikai t ms spsim izlabot cilvci. Jo mums bija dots uzdevums, un ne jau kaut kds, bet izlabot visu cilvci .

Ventspils

1962. gad ms mamma, tvs un es atbraucm uz Ventspili .

Vispirms ms prclmies uz Baltijsku, kur tvs gaidja jaunu norkojumu .

Kad vi sama jauno norkojumu uz Ventspili, vi nopriecjs, jo t bija saldzinoi netlu no Baltijskas. Vrdu sakot, no sadzviskm sarunm sapratm, ka Ventspils un latviei ka tie ir gandrz vciei. Tds viedoklis bija t laika sabiedrb. Un t ms devmies uz Ventspili. Man ita, ka laime beidzot ir mani sasniegusi. Es vljos izbgt no vecmmiu stingrs aprpes. Un man bija svargs stils k vienotba .

Man jatzst, ka Baltijsk mani vajja klases biedreu skaudba, bet Latvij mans vciskais stils aprb nevienu netracinja. Mana mamma bija liela rokdarbniece, un man mugur bija viss no Vcijas. Baltijsk mani apvainoja par klananos rzemju mantu priek. Skolotji kaut k bremzja o nepatiku pret mani, bet nejauks klases biedrenes visdi izrdja savu nepatiku .

Un t 1962. gad ms iebraucm Ventspil. Veckiem bija nauda mbelm, koferos bija ldzi visdas mantas, trauki, un finansili ms bijm nodrointi. Mamma bija oti apmierinta. Un ar man Latvij uzreiz iepatiks .

Gribu atrast kdus preczkus vrdus ai sajtai. Baltijsk man bija sajta par o militarizto izcilbu, bet, atkal par stilu runjot. Stils, kas bija redzams veikalu skatlogos ar aprbiem un citm lietm, bija diezgan briesmgs .

Latvij man cilvki ita pieaugui un nopietni, bet Baltijsk visi it k splja kaut kdu ne visai nopietnu spli .



Pages:     | 1 | 2 || 4 |

:

, . 2017. 3 (38) .. . . , 16, , 620990 E-mail: tkisser@bk.ru 1 , ( ). ...

, II: . . . , . XIXXX .2014. . 4 (59). . 5873 .. lekha963@yandex.ru . . . . ...

"_1_"_31.082011 . , ...

1/.II.2.2.2 " ." "" 5-9 "" 5-9 2. 13 (...

(15.04.192613.04.2017) (15.04.1926 13.04.2017) 13 2017 . XX . 27 - , . . ...

11 06.03.2014 8 13.03.2014 ...

" ". 7 2015 1926 - . -: , ...

.. 2000 . - 2012 ...

IL . A C A D E M Y of S C I E N C E S of t h e U S S R GEOLOGICAL INSTITUTE P. P. T I M O F E E V GEOLOGY AND FACIES OF JURASSIC COAL MEASURES IN SOUTHERN SIBERI...

82-1(470) . " " . . " ", , (1414056, , . , 20), e-mail: mzviagina@yandex.ru . ...

" " 3 XXXI. III (717-741) 1. . .3 2. ._16 3. . ._21 XXXII. V (7...

. . - -- () // . . .. . : , 2014. . 71-75. .. ...

" " _ ...

N254 - "-20...

11. : 1. .2. . 1.1 . . 1.2. 30- ...

( ) . 07.00.06 - ...

, 31 , 54 . . . , 19 ...

.. politics sexy politics sexy Ֆ XXI (sexy ....

1. 1.1. 1.2. ...

" . .. " ...

" " "25" 2014...

23.00.02 , , ...

(, ) XIX . ...

. , . .. . . - .-. . . - .-. . . -1977 11|8 ? . . \1, !, 1*...

** 950-19701 - B.C. - ...








 
<<     |    
2018 www.new.pdfm.ru - -

, .
, , , , 1-2 .