WWW.NEW.PDFM.RU
    -
 

Pages:     | 1 |   ...   | 2 | 3 ||

UDK 821.161.1-94(474.3)+ 929( =161.1) ...

-- [ 4 ] --

Es domju, ka ms specili pieveidoja pie tda naivisma kulta ar atkltbu un to darja specili. Tpc, ka liel vienotba un tie lielie ideli tie nekdi neiesakojs sabiedrbas apzi. T bija baisa sajta, ka tiek izvirzts neiespjams uzdevums un tu esi it k parakstjies j, es to paveiku, es esmu Padomju Savienbas pionieris, es atdou dzvbu, lai izlabotu cilvci .

Un tad vien brd tu redzi, ka esi apsoljis neizpildmu lietu .

Un, lk, Latvij, Latvijas skol, piemram, es uzreiz izdzirdju kaut ko tdu, ko pat iedomties bija bailgi. Skolni skol ststja anekdotes par einu un Stainu, un vispr te bija lielka iekja brvba. Un atkal uzvedbas stils, savstarpjo attiecbu stils pavisam cits, nek tas bija Baltijsk .

Protams, Baltijsk bija jauki cilvki, bija vairki skolotji, kuri atdeva visu savu dvseli skolniem un kuri mani aizstvja pret agresvm skolas biedrenm. Bet skaudba tolaik bija briesmga lieta .

Atceros, kad vl dzvoju Baltijsk, vectti man abonja urnlu Jaunba, un tas bija tik rets gadjums, kad tik trcgi dzvojoie vecmmia un vectti trja naudu, lai es lastu literatras urnlu .

Kad atbraucm uz Ventspili, es tri iedraudzjos. Atceros klasesbiedru istjakovu Borju, kur tagad dzvo Vcij. Vi ar juta lielu interesi par Eiropas kultru, via zmjumos bija jtama interese par abstrakcionismu .

Msu klas izveidojs rado apvienba Sprnotais zelis, mums bija tetris, es ar tur splju, biju aktva Jautro un asprtgo klub77, izgudroju visdus ststus. Msu Jautro un asprtgo klubs bija neslikts, un, starp citu, t tradcijas Ventspil ir dzvas joprojm .

Skaidri zinu, ka tas nav vienkrs laiks Ms visi zinm, ka bezmaksas izgltba, bezmaksas medicna un tramvaja biete par trs kapeikm, ka tas ir labi. Bet mums stilistiski nebija pieemama da eksistence! Latvija un visa Baltija izveidoja tdu dvainu Jautro un asprtgo klubs (sasinjums no krievu valodas KVN: ) attstjs k klubu kustba 60. gados, pateicoties populrajai televzijas splei ar tdu pau nosaukumu (19611971). Skols, augstskols un uzmumos veidojs komandas, kuras sacents ar humoristiskm atbildm un improvizcijm par uzdoto tmu. Televzijas sple tika atjaunota 1986.gad .

bufera zonu starp ziedoo socilismu un aukstajiem Rietumiem. Kpc tiei filma Stalkers78 bija aizliegta taj laik? Tpc, ka tiei Stalker bija pareots neiespjams sabiedrbas absurdais tls. Starp citu, krievu Stalkeru (ir ar ameriku filma) uzma Kaiingrad, vecs Knigsbergas drups .

Situcij, kda izveidojs Latvij 90. gadu skum, 80.gadu beigs, pirmkrt, uz mani lielu iespaidu radja Ingrda trumfa79. Lielu iespaidu uz mani atstja ar Laimdota Sle80. Lai gan tagad saprotu, ka man notika pasaules redzjuma lzums. Es oti vlu kuvu pieaudzis cilvks. Es kuvu pieaugusi tikai 50 gadu vecum. T gads, un pie krieviem tas nereti notiek .

Vrdu sakot, es biju par brvbu. Par neatkarbu. Kaut gan tagad varu pateikt pilngi atklti, tagad krievu vid ir oti populrs prmetums solja vienu, bet samm citu, gribja, k labk, bet iznca, k vienmr .

Jauns nacionls buruzijas strukturanos es redzju tuvpln, un, kad ieskaties, tas nav tik simptisks process. Es nejaui redzju nacionls buruzijas veidoans aizkulises. Kaut gan uzskatu, ka jebkuras nacionlas buruzijas veidoans ir nepiecieama un neizbgama katrai nacionlai idejai. Domju, ka latviei nav sliktki par citiem franciem vai diem;

kaut kas viiem izdodas, kaut kas ne. Es nemaz nerunju par krieviem, kuri vispr ir cita absurduma piemrs. Dmitrijs Bikovs81, piemram, dom, ka tikai td neprt tiek risintas daudzas cilvciskas problmas, kad lietas nonk ldz kdai galjai robeai .





Ar gadiem esmu skusi saprast, kda ir dzves struktras jga. Es jtu, ka katrs ir pats par sevi. Un tikai t ir iespjama sabiedrba, lai katrs btu par sevi. Es lieliski saprotu situciju: es vienai meitenei mcu latvieu valodu, un es viai pajautju ja latvieu valoda nebtu valsts valoda, vai via to mctos? Protams, ka n, via atbildja. Nu, redziet, meitenei btu bijis labk aiziet uz friztavu!

Bet, saprotiet, kad es redzu cilvku, un, ja vi ir tikai viena vlans aizskart, pasmieties, pazemot kaut kd veid, un, ja es tpc sku

1979. gad reisora Andreja Tarkovska (19321986) uzemt filma ldzba pc bru Arkdija un Borisa Strugacku ststa Pikniks cemal (1972) .

Ingrda trumfa vsturniece, ilggadja Ventspils muzeja krjuma galven glabtja, Ventspils pilstas Domes deputte .

Laimdota Sle rakstniece, strdja k urnliste Ventspils pilstas laikrakst Ventas Balss .

Dmitrijs Bikovs ( , dzimis 1967.) krievu rakstnieks un dzejnieks, publicists, urnlists, kritiis, literatras pasniedzjs, radio un televzijas raidjumu vadtjs .

nopietni par to dusmoties, tad es esmu zaudjusi. Tas t ir vienmr. Tas ir visprjs likums. Tas nav kaut kds paais latvieu-krievu likums .

Es paststu konkrtu piemru. Kds skolas laika pazia izrdjs slepenais ebrejs, tas mani prsteidza, jo vi pki ska nst kipu82, bet tikai brvdiens. Lk, vi ir oti apvainots. Un pat ldz tdai pakpei, ka via mazdls, kur lieliski run latvieu valod (un via mazdls ir pa pusei latvietis, jo via meita apprecjs ar latvieti), lk, is mazdls pieiet pie sava tva un saka: Tt, es tevi vienalga mlu, kaut ar tu esi latvietis. Tur jau t lieta, ka tas ir smieklgi. Un is mazdls, izejot no skolas, nekad mjs nerun latviski, tikai krieviski. Bet vii vispr ir normli cilvki. Bet ja te iznk tda situcija k Krim... K ie cilvki rkosies?

Un vispr tas nav tik svargi. Tikai gribu pateikt, ka latvieu rpm par drobu ir savs pamats. Nezinu, k tas viss beigsies. Dzvosim redzsim. Domju, ka mums visiem jrpjas par msu likteiem. Es, piemram, uzskatu, ka krieviem oti vajag rpties par savu kultru, un daudzi to reli saprot .

2001. gad Krievu biedrbas83 aktvisti izveidojm lastju klubu Labirints. Ms pulcjamies reizi mnes, apsprieam jaunks grmatas, atzmjam krievu un citu klasiu jubilejas. Tmu diskusijm mums pietiek .

Ms veidojam draudzgas attiecbas ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotju mju, tas dod iespju iepazties ar daudziem interesantiem cilvkiem .

Msu lastju klubs ir Ventspils Krievu biedrbas nodaa84. Ms varam iegt tetra apmekljuma bietes, kad eit viesojas slaveni Krievijas tetri, kuri apbalvoti festivl Zelta maska85. Es mdzu jokot, ka msu lastju kluba sanksms mums ir tiesbas runt par vism tmm, izemot politiku un starpnacionl naida kurinanu, un ar seksulo noviru propagandu. Ir jautjumi, par kuriem ms nediskutjam. Msu kluba biedri aktvi piedals pilstas krievu kultras dzves paskumos .

Ms esam krievu-latvieu imene, ar manu vru Pteri 1999. gad

uzrakstjm projektu, lai iegtu finansjumu folkloras paskumam:

Kipa tradicionla ebreju vrieu galvassega, maza, apaa cepurte, kas simboliz lnprtbu un dievbijbu .

Krievu biedrba Latvij ( ) nevalstisk organizcija, kura tika dibinta 1996. gad .

Nevalstisk organizcija Ventspil, kura tika dibinta 2011. gad k Krievu biedrbas Latvij Ventspils nodaas tiesbu mantiniece .

Krievijas profesionl tetra prmija, kuru dibinja Krievijas tetra darbinieku savienba 1994. gad .

Maseicai86. Svtki visiem oti iepatiks, un tie iedzvojs pilst. Un tagad Ventspil jau ir premta stafete, un pc Maseicas veidosim Svjatkus87. Ar baltkrievu biedrba un citas nacionlo minoritu biedrbas tiecas atjaunot savas tradcijas. Un, zini, man ir krusti, un dzves grtos bros es skaitu tvreizi vecslvu valod, jo esmu tau pareizticg. Bet mreni pareizticga .

Es cenos atcerties to gudrbu dod man dvseles mieru pieemt to, ko nevaru izmaint, spku un vribu izmaint, ko varu, un gudrbu atirt vienu no otra. Un t, ja runjam par domu, ar kuru sku, par stilu, k saka franci: stils tas ir cilvks, bet stils ir ar izteiksmes veida vienotba .

Lk, redzat, cik viss ir sareti!

Tulkojusi Dagmra Beitnere-Le Galla Intervija NMV4281 Kompozciju veidoja un intervja Dagmra Beitnere-Le Galla, Ventspil, 2016 Maseica () svtki, kas pareizticgo tradcij tiek svinti nedas garum pirms Liel gava, tomr ie svtki sakojas tradicionlaj slvu kultr (jauna dabas cikla skums: ziemas tikans ar pavasari). Latvieu gadskrtu kalendr ekvivalents ir metei .

Svjatki (burt. svts dienas, no krievu val. ) pareizticgo tradcij tas ir laiks no Kristus dzimanas ldz Dieva Pardans svtkiem, slvu tradcij gadskrtu svtki, kuri ir saistti ar ziemas pavrsienu uz vasaru, miruo dvseu kltbtni uz zemes aj laik, kas tiek uzskatts par pamatu pareojumiem un zlanai .

JEENA MATJAKUBOVA

Dzimusi 1957. gad, Rg. Beigusi Latvijas Valsts universittes Vstures un filozofijas fakultti, ieguvusi vsturnieces specialitti. Pedagoe, galven speciliste mazkumtautbu izgltbas jautjumos Rgas Domes izgltbas, jaunatnes un sporta departament .

TICBA IR VAIRK NEK SPKS UN VARA

imenes kopba Ncu pasaul tlaj 1957. gad jauk imen. Mans tvs, Boakovs Vasilijs Logvinovis, ir oti spilgta personba, aktvs cilvks, ncis no vecticbnieku dinastijas. Ms dzvojm privtmj Jugl. Vl tagad Jugl ir tda vieta, kur saglabjusies vec apbve. Interesanti, ka msu Bku iel bija daudz mju, kuras piederja ievrojamiem cilvkiem. Te bija medicnas profesors, kds oti pazstams skulptors, via zemes gabal bija daudz akmeu. Mums pret dzvoja avicijas konstruktors. Mums bija privtmja, vecmmias un vectva brni bija uzclui piebves, un manas dzimanas laik bijm liela, draudzga imene. Vecvecki dzvoja lielaj mj, bet viu brni piebvs, turpat ldzs. Un zemes gabals bija liels, apmram 800kvadrtmetru. Kad es piedzimu, vecmmiai vl bija govs, vii audzja ar lapsas. Tur bija lauki un pavas, govis, vistas, zosis. Man laik Juglu ska apbvt ar Hruova tipveida mjm .

Mana mamma dzimusi Krievij, Orl. Tvs atveda viu no Krievijas, kad dienja nometns. Vias tvs bija represts Vjatskas laboanas darbu nometn. Tur via uzauga, vlk mcjs Perm, tolaik Molotova medicnas institt. Mcjs izcili, beidza ar sarkano diplomu. Tad vias dzves ce ienca mans tvs. Vii iepazins, un tvs riskja mammu atvest uz Latviju .

Tvs visu mu sapoja atdalties no veckiem un uzcelt savu mju .

Mte bija audzinta klasisks tradcijs uzticgi kalpot darbam. Via savu mu veltja Latvijas medicnai. Latvija kuva viai tuva, jo te piedzima vias meita un via te juts komfortabli. Neraugoties uz to, ka, urp braucot, viu brdinja, ka te ir rzemes un cita valsts. Tdi brdinjumi pastvja vl piecdesmitajos gados. Tva vecki ar bija neapmierinti kd vi atvedis sveu meiteni no Krievijas. Vecticbniekiem tomr bija pieemts precties ar savas ticbas piedergajiem. Tau ttim mamma iepatiks un vi atveda viu urp .

Pirmie manas dzves gadi palikui oti gai atmi, jutos rti liela radu pulka vid. Mums bija milzgs drzs, augu kop ar brlniem un mscm. Svtkus svinjm visi kop pagalm. Mani vecvecki bija no Maltas, netlu no Rzeknes, Latgales radi svtkos brauca pie mums. Vasarsvtkos vectvs un vecmte brauca uz Rzekni, es ar tur esmu bijusi, ar uz Daugavpili. Biek braucm uz Rzekni, kur Vasarsvtkos kapos atceras visus senus. Jau brnb es labi zinju savu dzimtu. Kzs un brs sapulcjs liels pulks, vecmmiai bija piecas msas, vectvam etri bri .

Vectvs Tva uzvrds Boakovs nk no vectva. Bet es vl satiku vecvectvu o vecko dinastijas pamatlicju. Atceros, ka vectvs bija dzimis

1898. gad, bet via tvs nodzvoja ldz devidesmit etriem gadiem. Vectvs bija brnigs, sts vectvs. Viam bija unikls dzves gjums. Brnb tas mani maz interesja, bet, kad sku nodarboties ar dzimtas vstures izpti, daas lietas mani prsteidza .

Zinju, ka Pirm pasaules kara laik vi bija spiests emigrt no Latvijas uz Petrogradu1. Tur vi strdja kd rpnc un tika iesaukts armij. Via dokumentos atradu liecbas, ka vi bijis latvieu sarkanais strlnieks, neraugoties uz to, ka bija sts krievu cilvks. J, vi bijis latvieu strlniekos. l, ka brnb neiznca par to parunt. Atceros, ka pie via nca pionieri vkt atmias, vi bija Vissavienbas nozmes pensionrs par saviem nopelniem revolcij. Tau drz vi boevikos vls, viam bija tds teiciens, kuru toreiz nevarju saprast: Boeviki prdeva Krieviju... Sanktpterburgas oficilais nosaukums no 1914. gada 18. (31.) augusta ldz 1924. gada 26. janvrim .

Divdesmito gadu skum kop ar vecmmiu vii atgriezs Latvij .

Vectvs vca msu drz bolus un gja uz sest tramvaja galapunktu, to vl man laik izbvja, tur sdja uz ebla un tirgojs. Es, skol audzinta padomju gar, kaunjos, ka mans vectvs tur tirgojas. Vlk, kstot gudrka, sapratu, ka vi guva baudu no darba. Vecum jau vairs nevar dart visu, bet to vi varja. Un drusku piepelnjs. Tds bija via ieradums

visu laiku kaut ko dart, pelnt, sagdt .

Tva kaislba bija manas. Strdjot autobusu park, braucot par taksometra oferi. Vi savm rokm saremontja astoas manas. Pirm bija vcu BMW, un tvs pat piedaljs film ps un vairogs2 k vcu virsnieka oferis. Ms tad gjm skatties filmu, kur man msu ttis. Manai bija nolaiams jumts, un es oti lepojos, kad ttis atbrauca man pret uz skolu. Pc tam mums bija Volga, Pobeda, visas padomju markas, lai gan ms nekad nedzvojm prticgi. Mamma strdja, bet kaunjs par tva rpalu .

Viengi via atbalstja tva vlmi iegt zemes gabalu, kas padomju laik bija sareti. Tomr septidesmitajos gados viam izdevs, ar kdu sarunjot vai kdam pateicoties, iegt zemi Mrup .

Piespiedu darbi un izstjums Vectvs no mtes puses bija divreiz represts. Mamma uzauga faktiski bez tva. Pirmoreiz viam atma muiiu trsdesmit kilometrus no Orlas. Tur bija slavenais Bogdanovu nams, Bogdanovu muia. Mammas meitas uzvrds bija Bogdanova. Kad via 1929.gad piedzima, vectvu aizstja rakt Belomorkanlu. Vi bija oti stalts un gar, es esmu viam ldzga. Bija guvis labu izgltbu, izcili beidzis imnziju. Dzimis 1901. gad, droi vien btu turpinjis mcties, bet Krievij sks juku laiki. Un 1929. gad viu pirmoreiz represja un aizstja spaidu darbos. Taj laik vl nebija tik stingri, un par labu darbu viu atbrvoja .

1934.gad vi ar vecmmiu aizbrauca uz Ukrainu, tlk no grka. Orlas apgabal, kur visi vius pazina, palika oti interesanta mja upes krast .

Kad es ieraudzju o mju ar vjrdi un lielu pagalmu, man liks, ka t ir k no ehova ststiem. Mju neatma, bet saimniecbu nacionalizja .

Mte ar skumjm atcerjs, kas notika .

Oriinls nosaukums reisora Vladimira Basova 1968. gad uzemt etru sriju mkslas filma,

Vadima Koevikova romna ekranizjums .

Mamma Ukrain ska iet pirmaj klas, kad vectvs atgriezs. Bet 1937.gad viu izstja otrreiz uz Vjatlagu Kirovas apgabal uz desmit gadiem bez tiesbm sarakstties. Un vlk, pc kara, no kara izpostt Orlas apgabala vectvs izsauca imeni pie sevis. Centrlaj Krievij vii vairs negribja atgriezties. T mamma nokuva Urlu ziemeos, vlk iestjs Medicnas institt un palika vienmr klasisk, intelient krievu dma .

Vecticbnieku minikopiena Mamma ststja, ka, atbraucot uz Latviju, via gribjusi mcties latvieu valodu, tau visus dokumentus ncies rakstt krievu valod. Td nebija nepiecieams apgt valodu td lmen, kdu via btu odien gribjusi. Bet Rgu via izjuta k savu pilstu. Mte gja kjm no Juglas ldz VEF tiltam3, labi pazina o rajonu un juts k savj. Kaimii, latviei, biei vrss pie mtes pc paldzbas. Man iet, ka ai inteliencei nebija nekdu savstarpju konfliktu. Turklt latvieu imenes msu iel bija kritiski noskaotas pret padomju varu. Daudzi no viiem sama pacias no rzemm. Es toreiz nesapratu, kd par to tikai saukstjs. Mte reizm paldzja kaimiiem dabt kdas deficta zles, kaimii zinja, ka via strd ministrij. Tau via nekad nema naudu vai citas pateicbas. Viengi man palicis atmi, ka reiz latvieu imene atnesa skaistu maciu no Kandas k pateicbu par kda radinieka iekrtoanu slimnc. Ttad attiecbas bija oti cilvciskas, oti laipnas. Tau galvenokrt visas politisks, ekonomisks, gargs problmas tika apspriestas mazs vecticbnieku kopienas iekien .

Mte bija spiesta pakauties im dzvesveidam .

Mani kristja Grebenikova draudz, turklt mte negribja to atklt. Laikam pc vectva represanas via bija oti piesardzga un noslgta .

Nekds ankets neuzrdja, ka atradusies okuptajs teritorijs, domja, ka tas traucs. Nekad nestjs partij, jo uzskatja, ka vias imenes pagtne neauj to dart, ka tas nebs godgi. Viai vairkas reizes piedvja stties partij, bet via atteics .

Buruzisk retro elegance Marijas tante, tva veck bra sieva, ar bija no Latgales, no Rzeknes. Via nca no pazstamas imenes Morozoviem, no kuras karaIr domts Gaisa tilts pri dzelzcea lnijm Brvbas iel veckais viadukts Rg (1906) .

vri dienjui Latvijas armij, ar bija ievrojami ziedotji Grebenikova draudz, kad ierads Rg. Marijas tanti uztvrm ar nelielu ironiju, jo via oti atrs no t laika krievu cilvkiem Latvij. Via bija diezgan izgltota, strdjusi par guvernanti bagts imens, labi zinja etieti, vienmr nsja cepures, valkja zda un ifona kleitas, smalkus lakatius .

Mana mamma dzvoja oti pieticgi un demokrtiski. Raugoties uz vecko vedeklu, kura krasi atrs no vietjm sievietm, neatkargi no viu tautbas, tas liks k no citas dzves, kaut kas retro buruzisks. Bet Marijas tante saglabja savu neatkarbu un sievigo eleganci un uzskatja to par pareizu. Padomju vara cents visus viendot, modes jdziens izpauds vlk, kad dzve nokrtojs .

Visi smjs par vecmmiu, kas nevarja aiziet blakus iel uz veikalu pc maizes vai piena ar nekrsotm lpm un bez zda lakatia. Vedeklas ironiski vaicja: Kur gan Terentjevna ( Jeena Terentjevna t sauca vecmmiu; man dots vrds par godu viai) t dosies? iet, ka vlme vienmr krsot lpas, lai kurp es dotos, man entiski mantota no vias .

Vecmmiai bija liela imene, viai bija sei brni, pc kara palika tikai etri. Vii bijui Salaspils nometn4, un divi gja boj. Manu tvu aizstja uz Vciju. Saglabjusies interesanta fotogrfija, kur redzams, k vi etrdesmit piektaj gad atgriezs Latvij (toreiz jau Padomju Savienb) sve uzvalk, kas daudz par lielu, ar emodnu rok .

Kad Latvija atguva neatkarbu, tvs slimoja un visu laiku gribja rakstt vstuli Vcijas kancleram Kolam5 par to, ka bijis izstts uz Vciju, un saemt kdu kompensciju. Jau uz nvi slims vi man ststja, ka aizraksts Kolam un mums bs sava rpncia Slok, savs bizness. T es netiei uzzinju par Salaspili, par tva izstjumu uz Vciju. Padomju laik par to imen nemdzm runt. Tas atkljs tva dzves pdjos gados, neatkarbas laik .

Maize tas tau ir !

Mana pirm brnbas draudzene bija Karmena, meitene no kaimimjas. Seu gadu vecum es izdarju savu pirmo lielo atkljumu. Mums bija svargs pienkums atnest maizi no veikala pri ielai. Ms vienmr gNacistu soda nometne pie Salaspils (19421944) .

Helmts Kols (Helmut Kohl, dzim. 1930.) Vcijas politiis, no 1982. ldz 1998. gadam Vcijas Federatvs Republikas kanclers .

jm kop. Un via saka: Mums vajadztu maizi. Es atbildu: , .6 Nopirksim rupjmaizi. Vlk es viai saku: Kpc tu saki maize, tas tau ir . Via saka: N, t ir maize! Tikai pc nedas es atklju, ka valoda ir simbols. Vareni, ka es to aptvru jau seu gadu vecum!

Starp latvieiem es jutos rti. Vlk ms prclmies uz Prdaugavu, mte sama dzvokli. Piektaj klas es jau gju Prdaugavas skol. Msu mj prsvar dzvoja latviei. T bija divstvu mja, mums bija latvieu kaimiienes, ms bijm oti draudzgi. Latviei vienmr nez kpc pret mani labi izturjuies. Agrk ms nekad neklauvjm pie kaimiu durvm un negjm aizemties maizi vai cukuru, bet eit visi t darja pie mums nca un paldza .

Man, par laimi, ir paveicies. Es nekad neesmu izpratusi un uzsvrusi etnisko piederbu. tma nebija aktula. Var jau bt, ka t sav zi bija paaizsardzba. Es neiroju ebrejus, man vienmr liks dvaini, ka par viiem ststa anekdotes. Ar pc izskata es nepratu noteikt, kas ir kas .

Man vaic: Vai tad neredzi? Es domju, tas sks brnb, kad draudzjos ar Karmenu. Visas rotaas mums bija kopgas, kaut gan privtmjs dzvoja savrup, nebija sdanas uz solia pie mjas, tenkas un kaimiu aprunanas .

Ceturtaj klas es nokuvu Inukalna sanatorij, tur ar bija vairk latvieu brnu, bet es labi iekvos kolektv. Man bija elementras valodas zinanas. Tau ar pc skolas beiganas pareizu literro valodu nepratu .

Pretrunu gars Iestjos pie mums Latvijas Universittes Vstures fakultt. Mani interesja vsture. Tiesa, skola man deva rekomendciju biju spjga matemtik, ar teicamm atzmm gan algebr, gan eometrij. Es skol konkurju ar zniem matemtik, bet krievu valoda man nepadevs. Msu imen bija izteikta latgau valodas ietekme. Kad tagad dzirdu, k atdarina Latgales krievu izrunu, atceros savas vecmmias un vectva kdaino valodu. Pareiza krievu valoda ne mazums pu prasja. Man ir analtisks prts, valodas mcos nevis no dzirdes, bet sistematizjot. To, ko daudzi iemcs jau skol, es ar prieku apguvu vlk. Man vajadzja sev pierdt, ka ar es varu. Pc skolas beiganas mani rekomendja mcties par krievu valodas Tulkojum no krievu valodas: Mums ar vajag maizi! un literatras skolotju, jo apzingi uz to gju. Kaut gan skolas direktors, matemtikas skolotjs, ieteica man studt matemtiku .

Droi vien tas ir pretrunu gars nedart to, ko tev iesaka. rji es esmu pareiz meitene, bet iekji man oti nepatk pareizie cilvki, man vii iet nesti. T es aizgju uz Vstures fakultti, kaut gan to biei uzskatja par politisku fakultti. Skumji, ka iestjoties es to nezinju. Izrdjs, ka Vstures fakultt nebija dienas nodaas krievu plsmai. Tikai vakara nodaa .

Latvieiem bija dienas nodaa, un, kur bija gatavs mcties latvieu valod, varja priet .

Skola strdnieku rajon Mcoties universitt, es agri jau 1979. gad aizgju strdt uz skolu. Man jau bija piedzimis dls, un mani piema tikai skol ampter7 .

T bija jaukt latvieu-krievu skola, vairk gan latvieu. Jo tas ir tds sens Rgas rajons, kur prsvar ir latvieu privtmjas. Ar skolotji vairk bija latviei, un direktore bija latviete. Bija divas plsmas, bet vairk bija latvieu. Esmu pateicga liktenim par savu pirmo darbavietu, kur nostrdju piecus gadus un apguvu latvieu profesionlo valodu. Tas bija 1979. gads, vl tlu ldz prbvei, tie bija stagncijas gadi, kad es iepazinos ar latvieu dzeju. Vienkri iemljos rijas Elksnes8 dzej, mums bija dzejas vakari, Jaungada balles .

Biju uzmusies grtu misiju, tas bija strdnieku rajons, kdi pieci rpniecbas uzmumi. Brni nca no strdnieku imenm, no ne sevii intelientm imenm, un darbs bija grts. Lai dabtu brnus r no s vides, ncs veltt viiem maksimlas rpes. Tur bija ar daudz ignu brnu. iem brniem vajadzja paldzt, jo vii mdza pc piekts sests klases pamest skolu. Es ciei ticju, ka iespjams bvt laimgu dzvi neatkargi no tautbas. Pateicoties savai pirmajai pieredzei, es joprojm esmu jaukto skolu piekritja, kur katra plsma mcs sav valod. Strdju ar brniem no nelabvlgm imenm, kuri bija piedzvojui dadas scnas savu vecku dzv, kuri bija redzjui mkos, un viena meitene man klas pat bija kuvusi grta no sava audutva, vajadzja viiem paldzt. Viiem vajadzja gt amptera bilingvl vidusskola neliel skolnu skaita d tika slgta 2012. gad, un krievu plsmu pievienoja

Rgas 53. vidusskolai. rija Elksne (19281984) latvieu dzejniece un tulkotja .

izgltbu sav dzimtaj valod, lai es varu viiem sniegt intelektulu atbalstu. T man liks dabga integrcija, jo msu skolni bija draudzgi. Nebija kautiu starp dadm plsmm, meitenes varja saplsties, bet ne etnisks piederbas d .

Atmoda Kad sks Atmoda un Tautas fronte, es tai noticju no sirds. Es tau iestjos Tautas front! Skuma es noticju Gorbaova idejai, ka var izveidot socilismu ar cilvcisku seju, bet pc tam redzju, ka tas nenotiek, bremzjas. Kad Atmodas laik uzvirmoja nacionlais noskaojums, es jau strdju krievu skol, kur mcjs ar mans dls. T bija liela krievu skola genskaln. Es centos koliem no krievu armijnieku imenm paskaidrot, k latviei ir cietui, cik taisngas ir viu prasbas. Daudzi ilgu laiku bija klusjui par represijm, to es labi zinju no sava vectva dzves. Cietui bija ne tikai latviei. Es biju viena no pirmajiem, kas minja ieskaidrot, kpc jprot latvieu valoda. Man jau valoda bija, pateicoties pirmajai darbavietai. Es aktvi iestjos par valsts valodas statusa pieiranu latvieu valodai, jo uzskatju, ka tas ir taisngi. No krievu iedzvotjiem samu nosodou attieksmi k latvieu puses aizstve. Es nenostjos nevien pus, es tikai paudu savus principus .

Atmodu es uztvru k iespju atjaunot taisngumu, atbalstt cilvkus, kuri cietui. Bet mani izbiedja agresivitte, kas pardjs pc kda laika .

Esmu patiesa latvijiete9. Krievij es nekad nejtu savu krieviskumu. Es atiros, un to saka visi. Atceros kdu koli, ar vstures skolotju, kura prcls no Lielvrdes uz Sanktpterburgu. Kad aizbraucu pie vias ciemos, atzos man tramvaj pietrka latvieu valodas .

Man komforts nozm tiei ts proporcijas, kas ir eit. Iekpju tramvaj, dzirdu latvieu valodu, es saprotu, man patk ts melodija. Man ir saprotami cilvki, viu kultra, tradcijas. T ir msu kopg kultra, esmu daa no ts. Esmu Latvij iekMani intervja kds vcu urnlists, vaicja par manu integrciju, un es iedomjos sevi k i un jan simbolu, kur ir divas puses balt un meln, bet katrai pusei ir savs pluss, to nevar sadalt. Es nevaru sevi sadalt uz pusm: te latvieu, te krievu daa. T ir izliekta lnija, bet katr da ir kaut kas no otras. Man iet, ka tas izsaka manu identittes izjtu .

Pc analoijas ar krievu .

Ticba ir vairk nek spks un vara Es smagi prdzvoju Padomju Savienbas sabrukumu, jo ticju, ka iespjama gai nkotne. Kad sku analizt Padomju Savienbu ne tik daudz k struktru, bet ideju, gribju saprast, kur bija kda. It k visas nacionls republikas bija prstvtas, bija ierobeojumi, bet viss bija pareizi. Un tad es ieraudzju, ka bija daudz netaisnbu, dubultstandartu, un tas noveda pie lielas, stipras valsts sabrukuma. Bija daudz melu, t sabruka no iekpuses .

Un, kad es odien skatos, ka cilvki neko nav iemcjuies un lieto ts paas padomju metodes, dala cilvkus grups pc piederbas vienai, otrai, treai irai... Valsts jsaglab tikai ar cilvkiem un cilvku d, nevis k kdu idelu, abstraktu modeli. Un, kad cilvkus aizskar, apvaino, slpjoties aiz valsts interesm, man iet, tas ir negodgi, netaisni un valstij traiski .

Esmu ne prk reliioza, esmu samaitta ar padomju izgltbu. Bet es visu laiku analizju savu uzvedbu: ko daru pareizi, kur kdos. Apcere ir mana btba. Sav uzvedb saskatu protestu, un tas ir saistts ar prmaim valst, ar vsturisk procesa analzi, t izpauas mana vsturnieces izgltba .

Taj pa laik es vienmr sabiedrb izjtu vecticbniekus. Vii izceas ar savu domanas veidu, ar saviem principiem. To, iespjams, rada imenes tradcijas, dievkalpojumu norises. Un galvenais, ar ko stipri vecticbnieki un par ko esmu lepna, t ir sapratne, ka ticba ir vairk nek spks un vara. ie cilvki nepakaujas valstij, kas prstv spku, nemaina savu ticbu un principus. T veidojusies grupa, kas gatava doties prom, atteikties no dzimtenes, lai saglabtu ticbu. Un ne valsts, neviens man nevar nordt, k ir pareizi, ja tas nesaskan ar manu sirdsapziu. Un tas ir mans vrtbu mrs .

Tulkojusi Baiba Burtniece Intervija NMV4243 Kompozciju veidoja un intervja Marija Assereckova, Rg, 2014

JAROSLAVS KOZLOVS

Dzimis 1959. gad Pitalovas rajon, agrk Latvijai piederoaj Abrenes apri. Vlk imene prceas uz dzvi Viak. Beidzis Latvijas Lauksaimniecbas akadmiju, atgrieas strdt par kolhoza galveno agronomu .

Tagad ir uzmjs Viak .

AJ ZEM ES DZVOJU UN STRDJU

Msu imene Latvijas krievi Msu imene ir vietjie, Latvijas krievi. Vecki piedzima Abren, toreiz, divdesmitajos gados, tas bija vl Latvij. Nu, un es piedzimu jau Pitalovas rajon, jau Padomju Savienb. Turpat beidzu trs klases, un ms prbraucm uz jaunu dzvesvietu, uz Viaku. Sku iet skol krievu klas .

Pc skolas beiganas armija. Pc armijas Lauksaimniecbas akadmija. 1985. gad akadmiju pabeidzu, pc sadales noncu Balvu sovhoztehnikum par direktora vietnieku. Faktiski tur nostrdju pusotru gadu, un mani uzaicinja par galveno agronomu vietj sovhoz eit, Vecumos, seus kilometrus no Viakas. Dzvoju Viak. Ar ar sievu iepazinmies akadmijas kurs, via ir baltkrieviete .

Mani vecki bija oti stingri. Par to es viiem esmu pateicgs. Vii mani kop brnbas ieradinja: Ja esi devis vrdu, tev tas jpilda! Vienmr esi godgs pret citiem! Ja vajag teikt patiesbu, saki tiei acs, lai cilvks to zina! Kpc es saku, ka bija stingri? Nevar teikt, ka ms bagti dzvojm. Tvs strdja, un mte strdja. Abi savulaik bija represti, izstti uz Sibriju. Man vl ir ar brlis. Un brnudrz ms negjm. Tolaik kaut ko lieku mums vecki nevarja atauties nopirkt. Uzreiz varu teikt brnb man pat velosipda nebija. Jutmies k vairums cilvku, kuri eit dzvoja un strdja. Nek lieka, bet ar to minimumu, kas bija, ar to pietika .

Veckus izstja Mtes tvs ir no ejienes, no Nosovas, tiei aiz robeas. Vi strdja uz dzelzcea un neskaitjs trcgs cilvks. Un pc kara, 1946. gad, mtes imeni izstja uz Krasnojarsku, uz Sibriju. Izstja t vienkri... k pie mums biei notiek. T k mammas tvs strdja uz dzelzcea, skaitjs, ka vi pelnjis. Un vietjie t saucamie aktvisti (ir tds krievu izteiciens 10), kuriem paiem nek nav un kuri tikai kliedz, bet strdt negrib, ielika imeni bagto jeb kulaku sarakst. Un izstja. Tur mums garm iet dzelzce RgaPitalova. Nolika lauka vid eelonu un divu stundu laik savca vajadzgo cilvku skaitu. Ja kdu iepriek brdinja, tas aizbga uz purvu un pc divm stundm iznca r. Vairs neviens viu nemeklja. Bet tiem, kuri nebija brdinti, ncs pamest dzimts vietas. Mju nacionalizja, karkasu aizveda uz Ostrovu11 un taj ierkoja klubu. K es to zinu? Kad sks sertifiktu laiks12, ms vrsmies arhv, ieguvm datus un tad samm 2000 latu. Atjaunojm zemesgabalus pilnb, visus tos paumus, mantojumu atjaunojm .

Un mtes msa tur palika, iepazins, apprecjs. Mte atbrauca urp, uz dzimteni. Bet k izstt, k brvi nometint, zja meu. Ar rokm .

Sievietes katru dienu 40 grdu sal ar rokas zi zja kokus, pc tam ar rokm vla uz dzelzceu .

Tvam bija mazliet citda situcija. Vi ir no Nadedino ciema .

Via tvs gja boj vl Pirmaj pasaules kar. Un, kad zaldti atgriezs mjs, piesits manai vecmmiai viens zaldts. No via tad ar tvs piedzima un tva bri piedzima. Pietika visdu fokusu kara laik. Ieklda bandti, pielika jau manu vectvu pie priedes, uzkra cilpu: Vec, nes nu urp... Citdi pakrsim! To pau darja ar partizni, kuri cieta badu .

Bet kpc tvu izstja pc kara? Vienkri tlt pc kara tvs iestjs kara skol eingrad. Un pc kda laika vii beidza pirmo kursu, un pc tam iznca pavle: Nkamie oficieri, kuri bijui zem vcu okupcijas, Latvieu val. burtiski plikaddas. Tulk. piezme .

Ostrovas pilsta atrodas Pleskavas apgabal .

Ir domts privatizcijas process, kas Latvij sks 1990. gados. Par privatizcijas sertifiktiem varja iegdties sav paum dzvokli, mju vai zemes gabalu. Restitcijas noteikumi paredzja kompensciju par padomju laik nacionalizto nekustamo paumu .

nav uzticami. Tvs to slpa. Tpc, ka, nu, cik tad viam bija... dzimis 1926.gad, cik tur, 1944.1945. gads. Un vi slpa. Pc tam tomr viu iesdinja, nostja uz Intu13. Tur vi devius gadus nostrdja aht. Kad pc tam urp atbrauca, iepazins ar mti. 1946.gad vius izstja, ap 1956 .

gadu vii iepazins .

Mte visu mu nostrdja rpnc Viak. Tvs strdja taj pa viet, vi strdja par noliktavas przini .

Kad Padomju Savienba likvidjs, vii ieguva represto statusu, tur bija kaut kdi socilie labumi, nu tas t, mazlieti. Brvbiete. Tpc, ka tur sav laik t tika atzta k kda, un visus ska atbrvot. Agrk ograiem, kuri strdja ahts, viiem pietika 10 gadus nostrdt, lai aizietu pensij .

Tvam pietrka burtiski gads .

Apkalpojm kosmiskos laukumus Esmu janvr dzimis, armij mani pama pavasar. Tas ir, skolu ms beidzm pavasar, ldz rudenim es stjos Politehniskaj institt, neizturju, balles pietrka. Ko dart? Veckiem uz kakla nesdsi, bija jstrd .

Aizgju uz meliorciju, vienkri par nekvalifictu strdnieku. Ldz pavasarim strdju. Uz msu brigdi praks atstja vienu sievieti, kura mcjs Lauksaimniecbas akadmij, Meliorcijas fakultt. Un via oti prliecinoi ststja par akadmiju, kdas tur fakulttes, kdas mcbas. Un, lk, es par to ieinteresjos. Beidzu dienestu armij un pc tam iestjos taj akadmij .

Armij dienju inenieru da. Ms bvjm. Ieskum bija t saucam mcbu daa Maskav, o gadu tad ar Maskav dienjm specilaj armijas da uebk14. Bet pc tam ms aizstja uz Kazahstnu, uz Baikonuru15, un visus tos kosmiskos startus, kosmiskos laukumus apkalpojm. Es uzskatu, ka man t bija normla dzves skola. Ms varbt tpc nepaguvm izjust to dedovinu16, ka Maskav mcjmies par vada komandieriem. Btb ms bijm vienaudi. Mums nebija veternu, kuri demonstr savu meonbu. Kad atbraucm uz Kazahstnu, ar tur formjs jauna daa, Inta pilsta Krievij, atrodas Komi Republikas ziemeaustrumu da, ogu noguldjumu rajon. Ogu raktuvju rpniecisk attstba sks 1940. gad, izmantojot Gulaga (Intas un Mineranija piespiedu darba nometu) ieslodzto darbu .

Sarunval.: mcbu armijas daa, kur jauniesauktie apguva armijas specialitti .

Kosmodroms Kazahstnas teritorij, funkcion kop 1957. gada .

rpus dienesta reglamenta attiecbas, kas balsts neoficil hierarhij, kur augstko pakpi ieem dienest ilgk esoie karavri. Izpauas k jauniesaukto diskrimincija un ekspluatcija, fizisk un psiholoisk varmcba .

un ms izrdjmies veckie, jo bez mums bija ar jaunki. Neizjutm kaut kdu negatvu ietekmi. Kazahi, uzbeki, latviei un lietuviei oti daudz tautbu tur bija, un faktiski nekdu saskarsmes problmu nebija .

Sku strdt par galveno agronomu Man palicis atmi, ka mums kurs bija viena krievu grupa, bet latvieu grupas bija etras vai piecas. Msu grup bija 16 cilvku. Bet t bija pati ietekmgk, pati gudrk grupa, etri mcbas beidza ar sarkanajiem diplomiem. Ar prjiem atzmes rezultt bija ne zemkas par4 un 5. oti draudzga grupa. Bet specialitt strdt palika tikai etri cilvki. Nu, pieci cilvki. Divi es un sieva eit strdjam, abi agronomi. Viena sieviete strd Rg, sklu inspekcij. Vl ar vrs un sieva strd ar sklm saistt firm .

Visi prjie kds servisos, kds grmatas prdod. Tri ar lauksaimniecbu neviens vairs nav saistts .

Un es sku strdt par galveno agronomu, bet pc tam nca citi laiki. Tas skra pai Latgali, te izncinja visus kolhozus, sovhozus ldz nullei .

Nu, ms vienu brigdi privatizjm un uz s brigdes bzes izveidojm savu uzmumu ar nosaukumu SIA ira. Taj strd 50 cilvki, kuri nodarbojas tikai ar lauksaimniecbu. Tpc, ka es pc specialittes esmu trs agronoms .

raoanas joma man ir tuva, t ka nekdas problmas nerodas, viss pazstams. Skm ms ar 100 hektriem zemes, tagad apstrdjam praktiski 2000 hektru, ieskaitot 300 hektru mea .

Pienca citi laiki Pua laik17, 1991. gad, es strdju Vecumos par galveno agronomu, bet sovhoza direktors tad bija Voldemrs akota18, pazstama persona, PSRS Augstks Padomes deputts, un via brlis Kazimirs akota19, Latvijas Augstks Padomes deputts, kuri piema Latvijas Neatkarbas

deklarciju. Man palaimjs strdt ar tdiem cilvkiem. Un vi teica:

Necelsim paniku, Valsts rkrtas stvoka komitejai () ms nepakausimies, ietursim ignorjou pozciju! Ir domts t. s. augusta pus politiskie notikumi Padomju Savienb 1991. gad laik no 19. ldz 21. augustam, kad tika izveidota Valsts rkrtas stvoka komiteja (krievu val.: ()), kura minja veikt valsts apvrsumu .

Voldemrs akota (dzim. 1949.) padomju saimniecbas Vecumi direktors (19731990), aktvs Tautas frontes dalbnieks, PSRS tautas deputts (1989) .

Kazimirs akota (dzim. 1947.) LR Augstks Padomes deputts (1990), valsts mea ministrs Ivara Godmaa (19901993), Valda Birkava (19931994) un Mra Gaia (19941995) valdbs .

Pc tam sks nedaudz citi laiki. Katram cilvkam bija sava pozcija .

Es tad biju rajona deputts. Un vien jauk brd visiem deputtiem vajadzja izteikt savu pozciju palikt Padomju Savienb vai nepalikt, saemt paldzbu, par vai pret simtprocentgu neatkarbu. Varu teikt, ka mans uzskats ldz im nav mainjies. Es biju Balvu rajon viens no etriem cilvkiem, kuri nobalsoja pret neatkarbu. Kpc? Sava valsts tas ir labi, bet bija jau izveidojuies sakari. Kas konkrtaj gadjum labs, ja mana vecttia un vecmmias kapi palika aiz robeas, tpat radinieki? Nevaru aizbraukt, kad gribu. Vajag vzu, rodas nertbas. Vii ar nevar. Princip jau neesmu pret, ka Latvija btu patstvga valsts. Kaut gan aj brd par patstvbu oti grti runt .

Piedalos ar sabiedriskaj dzv, tagad esmu novada deputts .

Iepriekjos gados, pirms pavaldbu sistmas reorganizcijas, biju Viakas pilstas mra vietnieks, deputts. Piedalmies dados eksperimentlos projektos un pieredzes apmai. Vienu gadu biju nozmgs Latgales reiona lauksaimniecbas nodoku makstjs .

oti daudz pamestu lauksaimniecbas zemju Pc stagncijas laika, pc visa t sabrukuma te ir oti daudz pamestu lauksaimniecbas zemju, ms tajs intensvi ieguldm savu grti nopelnto naudiu un savedam ts krtb. Katru gadu 3540 hektrus ms iekaujam lauksaimniecb. Piedalmies modernizcij, tas ir, visos Eiropas struktrfondos. Apgti mums bija aptuveni pusotra miljona latu. Uz sava rina veicam ar meliorciju. Katru gadu iestdm ap 20 hektru mea tajs zons, kas nav dergas lauksaimnieciskai raoanai. Laukus cenamies apsaimniekot nedaudz citdi nek biezie zemnieki Zemgal un msu apkaim. K tas izpauas? Tdjdi, ka ms cenamies izmantot to pau minerlmslojumu, to pau miju saska ar dabu, tas ir, tikai minimli. Proti, ar lielm ram ms lielties nevaram: 3540 centneri, tomr kaut kds morls gandarjums mums ir no t, ka mums ir gan kukaintis, gan trpi zem dzva daba .

Turklt savulaik mums bija vaasprieks ms no viena sena panieka atpirkm paumu. Padomju laik tur bija siltumncas, pc tam viss bija pamests, bet ms to sakrtojm un iestdjm labu drzu. Tas paums raksturgs ar to, ka panieka vsture un vispr ts vietas vsture skusies vl Katrnas II laik. Vi tur kalpoja, dabja brvlaianu, palika tur k drznieks, un no tiem laikiem via dzimta nonkusi ldz msdienm, un ms to vietu izmantojam, k paredzts, t, k tas bija agrk, drzam .

Pie mums katrs run td valod, kd vlas Es eit mcjos no ceturts klases. Es esmu krievs. Ldz 7. klasei man faktiski latvieu valodu nemcja. Princip jau no 3. klases vajadzja mct, bet man nesanca. Es uzskatu, ka t bija skolotju un skolas nolaidba. Un tikai 7. klas skolotja Veina ska mani mct k 1.klas. Bet 8.klas es jau centos kaut ko iemcties, kas 8. klas pienkas. Un tpc, ka tik milzga atirba, faktiski pc 10.klases pilngi neko nezinju. Es nevarju ar vienaudiem sarunties .

Brnb nekdu nacionlu debau nebija. Skol krievu klases, latvieu klases, nekdu problmu. Tagad, manuprt, ir neliels diskomforts. Es uzskatu ja cilvks dzvo Latvij, obligti ir jprot latvieu valoda, tas nav apsprieams. Bet nevajag aizmirst ar dzimto valodu. Skol visu plno latvieu valodas apguve, latvieu valodas apguve. Bet kad tad un kur mcties krievu valodu? Redz, meitia treaj klas, no pirms klases viss tikai latvieu valod. Varbt tda greiza nacionl politika. Tomr tas netrauc sadzves lmen sazinties. Katrs run sav valod, un visi saprot, kd valod vi run. Tas ir svargkais .

Mums firm laikam ir 10% krievvalodgo, prjie latviei. Pie mums par nacionlo jautjumu nekdas rvans nav. Pie mums katrs run td valod, kd vlas. Tds noteikums .

Darba tikuma audzinana brniem Nevaru teikt, ka skol mcjos slikti, un neteiku ar, ka labi. Desmitaj klas viens trijnieks bija, prjie etrinieki. Toties akadmiju pabeidzu ar sarkano diplomu. Ttad, kad gribas mcties, kad ir labi pasniedzji, cilvks var sasniegt daudz .

Skol tolaik bija mazliet citda sistma nek tagad. Tur nebija ne skolas diskotku, nek. Gjm, kad bija skolas vakari, bet tas ar viengais. Tur dzve nebija tda k tagad dadi projekti un rzemes. Bija pilngi cita dzve. Saldzinot ms un odienas brnus, ie brni ir daudz tlk tikui datoru przina un daudz ko citu. Un dadi pulcii, dadi paskumi .

Mums bija... varjm prgjien doties, kolhoz pastrdt raas novkan .

Kaut ar uzskatu, ka tiei brnu radinana pie darba varbt ts tiei pietrkst msdienu skolm. T ir pavisam cita lieta, kad cilvki strd, kaut ko apkopj. Tur ir pavisam citi apstki. Tur var pardties jauniea ldera pabas. Ar prgjienos, ekskursijs, kur brns atbrvojas, var viu ieraudzt no citas puses, ne tdu k skol. Tas viss ir oti svargi, bet msdienu skolai t varbt pietrkst .

Biju pionieris, biju komjaunietis, komunists nebiju. Piedvja, bet neiestjos. Pionieros praktiski neko nedarju. Komjaunatn ms bijm efi jaunkajm klasm. Rkojm viiem kaut kdus prgjienus, lasjumus, apmekljumus pie nopelniem bagtiem cilvkiem, labiem darbiniekiem, kuri aizgjui pensij. Kaut k paldzjm viiem, emam jaunkos, ejam un paldzam kaut ko atnest, kaut ko satrt. Ar prgjienus dab organizjm .

Atceros, uz eingradu20 bija ekskursija. Bet tas viss bija oti ierobeoti, ne t k tagad, kad ar praksi kaut kur rzems var iziet, dzvo imens, kas ir diezgan slavjami, lai valodu pamctos. Td nav noslpums, ka vairkums o skolnu pie mums, Latgal, vairs neatgrieas. Labkaj gadjum Rg, Latvij paliek, sliktkaj aizbrauc uz rzemm, jo uzskata, ka tur labk, tur var vairk nopelnt, karjeru izveidot vai vl kaut ko. eit, Latgal, krietnu specilistu atrast ir oti grti. Ne katrs uzmums var makst lielu naudu 2000 eiro labam specilistam .

Tagad ms sezon pieemam darb 1015 brnus. Agrk vius nostja projektu ietvaros, bet ie projekti ir mazliet neprdomti. Pc projekta man jmaks minimums, bet brns atnk uz darbu un neko nedara. Savas septias stundas niekojas. Un piespiest ir oti sareti. Bet tik un t maks minimumu. Un ms no projekta pilnb atteicmies. Tagad emam brnus, kuri grib nkt uz darbu un kuri strd uz izpeu. Tas ir daudz vienkrk, mums daudz izdevgk, ar brns tiek pieradints pie darba un savus 450500 eirus nopelna .

Lauksaimniecb bezdarbs nevar bt Devidesmitajos gados sks t dvt privatizcija jeb prihvatizcija21. Kad cilvkiem rinja pajas, neviens viiem normli neko neizskaidroja, cilvki ska par savm pajm grbt govis, grbt traktoru, grbt visu .

Sanktpterburgas oficilais nosaukums no 1924. gada 26. janvra ldz 1991. gada 6. septembrim .

Vrdu sple, kas balsts krievu vrdu ldzgaj skanjum (privatizt) un , (ert, paert, sagrbt) .

T ir viena cilvku daa. Pa visu Latgali tdu cilvku bija 90%. Re, domja, paemu mantoto zemes gabalu, kaut ko piepirku, vl kaut ko izdaru, j .

Un strdu, dzvou un visu daru. Atlikuie 10%, es taj skait, minjm dau cilvku prliecint, lai vii dod mums savas pajas, ms ar viiem norinsimies vlk, lai saglabtu dau zemes. Paskatieties, k Zemgal, vii saglabja visas liels saimniecbas, es nemaz nerunju par Lietuvu, kur vii pilnb visu saglabja. Cku ktis, govju ktis te pki ne no, ne no t kuva nevienam nevajadzgas, ts ska sabrukt. Bet t ir nauda. Tas pats ar kaltm. Pati vrtgk prece traktors, tas bija jem. Prjo t ma, lai kaut ko paemtu. Bet tur, starp citu, visu saglabja, tpc lietuviei, ar lauksaimnieki Zemgal dzvo daudz labk par mums .

J, brvbu ieguva bez kdas atbildbas. Pastrdja, prdeva visu un kuva bezdarbnieki. Varat iedomties bezdarbs lauksaimniecb! Kds bezdarbs var bt lauksaimniecb? Un 90% cilvku o gadu laik palika rpus. Nodokus neviens nemaksja, kaut varja piereistrties k panodarbintie un makst. Neviens t nedarja. Un tagad laiks iet pensij, ko nu? Mans darba sts lauksaimniecb 35 gadi. Ms gjm citu ceu .

Ms izveidojm brigdi, skum naudias bija nedaudz, tad vairk, un t ms skm attstties, skm strdt. Ms izveidojm trs brigdes sovhoz .

Nu, bet msu cilvki, kad ir jautjums, k sadalt peu... Mums viss aizgja turpmkajai attstbai: pieemt vairk cilvku, iepirkt tehniku. Citas firmas pamanjs visu peu pievkt sev. Pievca visu ldz brdim, kad vairs nebija nekdu apgrozmo ldzeku, likvidjs .

K samazint bezdarbu Latvij? Pie mums, msu novados, to vartu diezgan viegli izdart. Dodiet man specilistu ogu, tostarp ar mea ogu, un drzeu prstrdes tehnologu. Tehnologs. Izgltots tehnologs, kur zina, k organizt raoanu. Lai nodarbintbas centrs man atrod tdu specilistu. Esmu gatavs viam makst 1000 eiro. Otru pusi lai maks nodarbintbas centrs. Runa ir par trim etriem gadiem. ai raoanai ms pieliksim klt savus cilvkus. Un is specilists apmctu msu meistaru. Un pc trs etriem gadiem is specilists vairs nebtu vajadzgs. Strdtu savi cilvki, savi specilisti, vl nekvalifictus cilvkus vartu nolgt. Un viss, 1015 cilvki strdtu. Bijuaj Mevidu skol organizja anas raotni, tur td veid ar rkojs. Caur ministriju un nodarbintbas centru savca bezdarbniekus, pusi maks bira, un vii izveidoja o raotni, 50 cilvku strd. Latgalei tas ir oti daudz .

Ms vartu uz tiesiskiem pamatiem organizt mea ogu vkanu .

Ms organiztu transportu, cilvkus, kas vc, vietjo pietiek. Vii vartu mums nodot savu produkciju. Citdi katrs cilvks pats ar savu velosipdu .

Un visu nodod rzemniekiem. It k mums paiem sava, vietj nek nav .

Daudz zemju aizgja rzemniekiem Sieva man ir katoliete, es pareizticgais, meita ar pareizticg .

Mums Viak ir trs dievnami katou, pareizticgo un luteru. Un nekdu problmu .

Mani kristja vl brnb. Neteiku, ka tas bija noslpums. Es atceros, ka Pitalov vecki kristja, nekdu problmu nebija. Neteiku, ka esmu kds reliisks fantiis. Godju, cienu aj gadjum cilvku reliiozo ticbu. Un mums firm reliiskie svtki, vai tie btu pareizticgie vai katou, skaits brvdiena. J, uz bazncu eju, neteiku, ka biei. Varbt vajadztu biek, bet lielos svtkos Ziemassvtkos, Lieldiens. Sku varbt pirms divdesmit gadiem. Prvarju sevi, k saka, tas tik viegli neizdodas .

Es uzskatu, ka dzve ir izdevusies. Lielas kdas neesmu pievis .

Mans vrds ir goda vrds. Nekas vairk btb ar nav vajadzgs. Izgans nav bijusi. Viengais, ko varbt noloju, kad sks visa t privatizcija, varbt vajadzja rkoties kaut k eneriskk. Kur gan toreiz zinja, k tas pagriezsies, vai bs di laiki, struktrfondi vai Eiropa piemakss. Vajadzja aizstvt pozciju, lai vismaz msu pagast zemi neuzpirktu rzemnieki .

Iespja bija nedot, savjie varbt btu mui. Bet savjiem nevajag, ma, bet zemesgrmatas netaisja, tagad viss jatdod, aizaudzis ar nezlm, aizaugusi visa zeme. Un taj jezg oti daudz zemju aizgja rzemniekiem. Te mums kaut kda zeme stv, aizaug, soda sankcijas vii maks. Lielkais, ko vii izdara, zli nopauj. Nekdas raoanas nav. Tie, kuriem tika mei, tos nelgi izz, to nedrkstja pieaut .

Uzskatu, ka pozitva attstba mums ir, nevar teikt, ka nav. Ja raugs no viedoka, k piesaistt, noturt jaunatni, tad pie mums netika izdarts nekas .

Tpc, ka ar skols kaut k... katrs nodarbojas ar savu auru lietu. Skolas direktors audzkni izlaidis, no skolas izmetis, un viu vairs neuztrauc, kur jaunietis aizies. Mums un vienam citam uzmumam bija ideja: ja man ir vajadzgs kdas jomas specilists, es maksu stipendiju, bet tu nksi pie manis. Lk, is darbs neveicas. Brvs brvs, viss, ar to beidzas via darbs .

Bet stratija ir nepareiza, ja ms gribam o vietu attstt. No pievilcbas viedoka vieta tra un skaista, labi, krietni cilvki. Bet msu nabadzbas d daudz kas nav izdarts. Praktiski nekas netiek pieirts dzvojam fonda remontam, tikai maksjiet, maksjiet, maksjiet! Bet iekpus jau durvis gas r. Tas ir slikti. Cilvku ir tik, cik ir. vieta turas vl, iespjams, pateicoties tam, ka te ir robesardze un specilisti prk mjas un ts remont .

Mirstba augstka par dzimstbu, jauns imenes nepaliek tpc, ka, pirmkrt, nav laba, piencga darba, otrkrt, nav mjoka, kur apmesties. Treais aspekts, kas saists ar rjo ainavu, celtniecba, t attsts, kaut kas tiek darts, pamestu vietu kst aizvien mazk un mazk .

oti daudz cilvku, kuri eit sevi nevarja atrast, aizbrauca uz rzemm, un tagad vasar vii atbrauc. Bet es, k teicu, esmu patiess Latvijas patriots un nekad nebrauku, lai miljonus tur sola, es aj zem dzvoju un strdju. Te ir pilngi cits gaiss, te ir pilngi citi audis, un es uzskatu: ja ir normla pieeja, normla valsts politika, tad eit visu var sasniegt. Lk, tda ir mana pieeja .

Tulkojusi Gunta Darbia Intervija NMV4284 Kompozciju veidoja un intervja Marija Assereckova, Viak, 2015 ANNA STROJA Dzimusi 1965. gad, Rg. Vecki prcluies uz Latviju no Simferopoles un itomiras. 1987.gad Maskavas Valsts universitt pabeigtas studijas krievu valod un literatr; 1990.gad eingradas Valsts universitt pabeigtas studijas praktiskaj psiholoij. Strdjusi laikrakst Diena krievu redakcij par galveno redaktori (1999.), ldz 2009.gadam biedrb Dialogi.lv .

Apbalvojumi: Sabiedrbas integrcijas fonda vienotbas balva; Latvijas urnlistu savienbas Mavrika Vulfsona balva .

VRTBM IR EMOCIONLS RAKSTURS

Pc valsts sadales uz Rgu Manas imenes vsture eit sks 1960. gad, kad vecki, tolaik jauns laults pris, pc Kijevas Politehnisk institta beiganas tika sadal nostti uz Rgu. Viiem nebija iebildumu braukt uz Rgu, nekad agrk nebija eit bijui, par Latviju neko daudz nezinja, tau is bija spilgts un svargs brdis, jo vii sama oti labu norkojumu. Jau tad Rga bija slavena k Padomju Savienbas rietumu priekpostenis. Nemku spriest, vai vii Rg saskatja lielku brvdombu, k tas bs vlk, man jaunb, bet viiem is prieklikums oti patika. Nedaudz koetju, pati sevi dvjot par rpniecisko migrantu meitu. Vii nebija melnstrdnieki, bet ineniertehniskie darbinieki, abi ar augstko izgltbu, ar augstu kultras lmeni un oti motivti. Abi ieguva oti labus amatus bija kaut kas ldzgs nodaas vadtja vietniekiem. Tvs strdja rpnc Alfa22, mamma VEF, vlk via ilgku laiku strdja VEF zintniskaj sakaru institt. Tvs Alf strdja ldz rpncas slganai. Viiem bija svargi strdt, bt Rgas pusvadtju apartu rpnca Alfa, dibinta 1959. gad, turpinja darbbu ldz 2004. gadam .

nodergiem. T bija fiziu, nevis liriu23 ra, un vii, cilvki ar izteiktm humanitrm nosliecm, kuva par inenieriem, jo tas skaitjs nopietns darbs valsts lab .

Man vii ststja bijusi sajta, ka nokuvui it k cit valst. pai sadzves lmen. Es jautju, vai vii zinja, ka Latvija tikai etrdesmitaj gad kuva par padomju republiku. Vii atbildja, ka par to nebija pieemts runt, ar latviei par to nerunja ar tiem, kas vlk tika nosaukti par cittautieiem. T ka par to vii neaizdomjs, redzja, ka te ir skaisti, tri, gargi .

Viiem abiem bijusi oti trcga brnba, tpc prpilnba iepriecinja .

Nebija sajtas, ka kaut kas nav krtb, viss bija labk attstts. Un t ldz devidesmito gadu beigm vii abi par to runja augstos toos .

imenes vstures fons Kad Latvija kuva neatkarga un ska, t sakot, manevrt ar nacionlajm minorittm, tvs atcerjs, ka vi ir ukrainis. Turklt tas nekad nebija noslpums, mums Ukraina bija vecmmias mjas, kur pavadjm vasaras brvdienas, tau nekad neizjutu sevi k ukrainieti. Juzsver, ka tvs vienmr ar cieu izturjs pret savm saknm. Kad atbraucm uz Ukrainu, vi vienmr runja ukrainiski, viam bija laba literr valoda. Un, ja t var teikt, dzimt valoda, kuru vi sav m bija saglabjis, t viu paglba .

Tvs iekrtojs darb Ukrainas valsts radio un strd joprojm, kaut gan viam ir septidesmit sei gadi. Vi ir oti pieprasts, un interesantkais, ka viu biei min k piemru citiem rzemju korespondentiem: skat, kda panam Volodimiram laba ukraiu valoda. Dzvo vi eit, tvs piema Latvijas pilsonbu, viam ir oti stipra saikne ar Latviju .

Savukrt, kad es braucu uz Ukrainu, es neko nezinju par tdm lietm k golodomors24, par to vecmmias imen nekad nerunja. Tvs ms vadja pa muzejiem, iepazstinja ar kultras mantojumu. Bet t nebija mana identitte, tikai drgumu lde, no kuras sajutu dzimtas enertiku. J, patiesi, ukraii savu dzimteni biei dv par aukltju, mmuu Ukrainu .

Es laikam Ukrainu izjtu k oti radniecisku. Tagad man daudz kas nav pieemams no tur notieko, bet saglabjas sajtas par vecmmias mjas Mjiens uz padomju pres atspoguoto diskusiju par fiziu un liriu nodergumu, kura risinjs k reakcija uz Borisa Slucka (19191986) dzejoa Fizii un lirii ( , 1959) publikciju .

Bads Ukrainas teritorij 1932. un 1933. gad, par t upuriem kuva miljoniem zemnieku. Ukrain to sauca par golodomoru tulkojum bada nve, uzsverot, ka bads bija apzinta padomju varas politika .

siltumu, brlniem, mscm, viesbm. Es to visu atceros un augstu vrtju .

Taisnbas labad jteic, ka mammai bija mazk pozitva vsture, jo vias tvs bija vcietis. Un pat ne Vcijas vai Baltijas vcietis, bet no Krievijas dienvidiem Taurijas guberas. Ar viu saists dramatisks notikums. Vi gja boj trsdesmit devtaj gad, izdarot panvbu. Toreiz via sieva gaidja treo brnu. Manai mammai bija trs gadi, vias veckajam brlim pieci vai sei. Ldz im nav zinms, kpc vi t izdarja, tau imenei ir versija, ka vi zinjis par gaidmo arestu. Vi strdja par grmatvedi kd valsts iestd. Viam bijui kaut kdi sakari, bet sti to neviens nezina, jo visu mtes imeni etrdesmit pirmaj gad izstja uz Kazahstnu. Tas, k es vlk uzzinju, saucs tiesbu ierobeoana25. Oficili nekdu apsdzbu viiem neuzrdja, t bija izstana, tpat k eeniem, Krimas tatriem un Krimas grieiem .

Mtei tas viss palicis spilgt atmi un atgdina par sevi ar padomju cilvkam nerto tva vrdu Genrikovna. brnbas trauma tagad viai saasinjusies. Via nekad nebija disidente, n. Bet via vienmr juta o nu, no kuras vajadztu ja ne kaunties, tad zint, ka kdreiz tas var nkt gaism. Via nekad man neteica, ka jutusi sirdsapzias mokas, ka jdara tas, ko uzskata par nepareizu. Abi mani vecki vienmr dzvoja saska ar savu sirdsapziu. Vii nebija rietumnieciski, bet ar ne izteikti padomju gar noskaoti. Nebija mums apzias, ka esam padomju patrioti. Ts mums nebija .

Bet par to visu es uzzinju stipri vlu. Biju dzirdjusi, ka vectti izdarjis panvbu, to es brnb zinju, bet ne vairk. Zinju, ka vi t k bijis vcietis to neslpa, bet ar biei neapsprieda .

Bet par Ukrainas vecmmiu man ir ststs. Lk, man te ir ikona, kurai nav nekdas mkslinieciskas vrtbas, t ir lta tautas ikona. Bet.. .

Laikam tas bija devidesmit piektaj gad, kad aizbraucu pie vecmmias uz Kijevu un, neko nopietnu nedomjot, pajautju, vai mums nav saglabjusies kda ikona. Iedomjos, ka lauku audis mdz glabt imenes relikvijas, un mani tas ieinteresja. Mana vecmmia bija stingra sieviete, nekda vienkra lauku tantia. Un pki via ska raudt. Neko neteikusi, savos septidesmit piecos gados uzrps uz krsla un no antresola dziumiem izvilka o ikonu. ita, ka via visu mu gaidjusi o brdi .

Stainistiskaj Padomju Savienb socili un politiski bstamos elementus nereti pakva ne tikai arestiem, bet

ar izstanm .

Interesanti, ka via nekad par to nebija runjusi, tau glabja, prvcs no viena dzvoka uz citu un vadja ldzi. Tau pat devidesmit piektaj gad nebija to piekrusi, kaut gan drkstja. Es samulsu un ar, iet, raudju .

Lk, ikona, lts misia sakausjums, it k nav nekdas vrtbas, bet man t stv mjs .

Tds ir manas imenes vstures fons, kur tagad saprotam, ka ne viss bijis labi un priecgi. Tomr vios nebija aizvainojuma izjtas. Un, kad es jautju veckiem, k vii juts, abi teica: Saproti, izjutm, ka valsts par mums rpjas. Tas tagad varbt skan dvaini, bet t bija. Un mani prsteidz, ka tagadjiem cilvkiem t nav. Maniem veckiem vienmr bijis plas intereu loks. Ja tagad dzird apsaukjam t laika iebraucjus par pufaikniekiem vai maielniekiem, tas neattiecas uz maniem veckiem. Vius vienmr interesja zintne, mjs bija daudz zintnisku urnlu. Katr pilst apmekljm muzejus, koncertus. Vii bija intelienti, kaut gan viiem nebija kultras mantojuma, ko nodod no paaudzes paaudz .

Dzintara krelles Un vl. Ja runjam par to, k vecki uztvra Latviju. No brnbas atceros tdu gadjumu. Kdai msu paziai bija latvieu vecmmia, oti veca sieviete, es viu redzju, viu sauca Olga Fricevna, un ai imenei bija mjas pie Trvetes. Un laiku pa laikam draudzga kompnija no rpncas brauca turp ciemos .

Mana mamma ststja, ka tas, ko via ieraudzja pirmaj reiz, prsteidza viu ldz sirds dziumiem. T bijusi trcga zemnieku mja, varbt piederjusi skolotjiem, varbt lauku inteliencei, bet tie nav bijui muinieki. T bija lauku mja. Un, lk, kad vecmmia uzma viesus, via iznkusi gar kleit ar dzintara krellm. Tas prsteidza manu mti, jo vias mte nekad nav iznkusi pie galda gar kleit ar krellm, tas izskatjies k kinofilm. Tas palicis man atmi k piemrs, ka iem iebraucjiem, sauksim vius par migrantiem, ir tau bijusi iespja noskaidrot kas ts par krellm un k te agrk dzvojui. Tomr tas nekad nebija dienas krtb. Visu par Latviju ms skm uzzint no avzes Atmoda26 astodesmit devtaj gad. Pirms tam par Latviju bija visai vj priekstats mums Latvijas Tautas frontes avze Atmoda latvieu valod tika izdota 1988. gada decembr (200 000 eksemplru tira), nedu vlk avze pardjs ar krievu valod (100 000 eksemplru tira) k oriinlizdevums; vlk krievu versijas nosaukums bija Baltijas laiks ( ). Avze tika izdota ldz 1992. gadam .

latviei bija tikai sarkanie strlnieki un skaisti aktieri, k Ivars Kalni27 un Vija Artmane28 .

Rietumu robea Tagad paststu, k es Rgu uztvru. Tds prejas brdis, kas veidoja manu Baltijas identitti, bija laiks, kad ms no Juglas prclmies uz centru. Un patiesi te visa apkrtne, nami, pats centrs... Viena lieta, kad atbrauc ekskursij, cita, kad var te dzvot. Un ms skm iedzvoties. Tad sks ar mana aizrauans ar Franciju, un man ita: ak dievs, t tiem ir maz Parze!

Rads sajta, ka ms esam citdi. Kad aizbraucu pie radiniekiem uz Kijevu vai Simferopoli, liks: n tur viss ir citds. Man patika pierdt saviem radiem un pazim rpus Latvijas, ka ms esam citdi, ms esam Eiropa, mums viss ir brnigi. Te bija PSRS rietumu bastions .

Mana jaunba saists ar septidesmito gadu beigm, astodesmito gadu skumu. Tiei tad iznca Podnieka filma Vai viegli bt jaunam?29 .

Satriecoa. No vienas puses, tas bija it k par mums, kaut gan manu tuvko paziu vid nebija Afganistn karojoo vai narkomnu (starp citu, btu interesanti tagad noskatties o filmu, sen neesmu redzjusi). T bija pavisam cita kino valoda. Skanja... Maina vremei30, Akvarium31, Btli tda mzika! K gan iespjama tda mzika uz Pesari32 vai tamldzga fona?!

Tad man atvrs, k tagad saka, rietumu akra. Tas viss nca galvenokrt ar mkslu. Man iet, ka piencgi nenovrtjam esttiskos uzskatus savas personbas veidoan. Tiei ar mkslas starpniecbu biei nonkam pie politisks prliecbas: kas mums patk, kas ne, kas ms padara labkus, kas pace un kas ne .

Kdas bija Mkslas dienas33! Ts bija pilnvrtgas izstdes, msdiengas, profesionlas. Bija daudz diskusiju, galvenokrt latvieu valod, bet varja prslgties bez problmm uz krievu. Man nebija sajtas, ka latvieu kultra tiktu izsmieta un apspiesta. Cita lieta, ka es maz zinju un ar tagad, Ivars Kalni (dzim. 1948.) latvieu tetra un kino aktieris .

Vija Artmane (19292008) latvieu kino un tetra aktrise .

Juris Podnieks (19501992) latvieu reisors, scenrists, operators. Filma uzemta 1986. gad .

(Laika mana) 1969. gad dibinta Krievijas rokgrupa .

(Akvrijs) 1972. gad dibinta Krievijas rokgrupa .

(Dziesminieki) baltkrievu estrdes ansamblis, dibints 1969. gad .

Ikgadjs Mkslas dienas notiek kop 1959. gada apra, to programm ir mkslas izstdes, koncerti, atvrto durvju dienas mkslinieku darbncs; pai lielu vrienu sasniedza 70. gadu otraj un 80. gadu pirmaj pus .

iespjams, maz zinu, ka bija rakstnieki, kurus nedrukja, un t tlk. Kad man tagad ststa par tautu draudzbu PSRS, es saku, ka tas ir msu, krievu tautas, skatjums. Piemram, no manu klasesbiedru ebreju skatupunkta tautu draudzba izskatjs citdi. Tpat ar citda t bija tdu latvieu brnu skatjum, kuru vecvecki bijui izstti uz Sibriju. Bet, ja runju par sevi, tad, j, mums bija oti stipri iepotts internacionlisms, tagad is vrds nav mod. Bet toreiz t tas tiem bija .

Brnba netraucja man domt Es prskatju doms savus klasesbiedrus, padomju laik man tas pat nebtu iencis prt. Ms klas bijm trsdesmit trs skolni, ar krievu uzvrdiem bija tre daa. Bija tredaa ebreju un tredaa ar neparastiem uzvrdiem, tostarp mans ukraiu uzvrds. Reiz klas izcls kauti starp krievu un ebreju znu. Kaut gan iemesls bija kda meitene, kur abi bija iemljuies, kauti kuva nopietns, jo ebreju zns pamanjs izvilkt savu kabatas nazi. Vi neievainoja stipri, tomr tas bija satricinjums, iejaucs milicija. K vlk ststja tas puisis Simka, otrs viu nosaucis par da purnu, un vi nesavaldjies. Un es toreiz teicu, ka vi varja nesavaldties .

Man jautja: K tu to zini, tu tau neesi ebrejiete? Bet es varju apjaust, k ir bt ebrejam! Ms klas ar skolotju atvmies apspriest, kas tas ir antisemtisms. Biei ms rkojmies, daudz nedomjot, kas bs tlk .

Man brnba bija tda, ka t netraucja domt. Protams, tagad es labprt izlastu grmatas, kuras agrk nelasju. Mani interes Austrumeiropas vsture pc Pirm pasaules kara un vlk. Vispr cilvks varja pats sevi veidot, varbt iespju bija mazk nek tagad, bet bija .

Man skol oti nepatika ribas, bet tdu bija daudz. Kaut gan tagad, aizejot uz skolu pie savm meitm, skatos tas viss jau ir prdzvots .

Iespjams, nav cita veida, k audzint brnus, vajag, lai visur btu izkrti lderu eina vai kda cita portreti... Ar tagad man skolas ribas nav pieemamas .

Pusaudu vecum mani skol nomocja sajta, ka nedzvojam norml, bet kaut kd mkslg vid. Piemram, mani interesja vsture. Bet, lasi, par kuru periodu gribi, tur ir tikai ca, pretestba, notikums. Un viss pc vienas shmas: raoanas spki un raoanas attiecbas, Liel Oktobra revolcija (vienmr attlota no viena skatupunkta), kaut kas pazib, bet visu laiku jtams, ka daa informcijas tiek slpta. Tpc pozitvu oku izraisja atkltums34. odienas cilvkam grti saprast, kas mums bija Gorbaova pasludintais atkltums. Tas bija satricinjums, t bija sajta: tu sdi piesmaku istab, un tev atver logu! Un nav svargi, vai laiks ir labs vai slikts, bet tu jti svaigu gaisu. Tu drksti spriest, novrtt .

Es oti labi atceros savas izjtas desmitaj klas, kad ms savca no stundm un lika noskatties televizor PSKP divdesmit piekt kongresa atklanu35. Un tur, protams... ausmas! Breevs bija nolojams lderis .

Bija tda kauna sajta, jo tas bija slims, vecs cilvks. Es nezinu, kds vi bija jauns, tagad dai vsturnieki via lomu vrt ar pozitvi. Tau redzt viu ar tm ausmgajm uzacm, vien un taj pa uzvalk ar daudzajiem ordeiem, upstam un domt, vai tiem vi ir vislabkais .

Vadonim tau jbt vislabkajam! Ms viu izvljmies, ms tau it k demokrtisk valst dzvojam, ne jau Dievs viu mums stja. Un, lk, tas ir mans lderis! Tas mani oti nomca. Bija sajta, ka tas nekad nebeigsies un t jdzvo mgi .

Nacionlais kadrs

1982. gad aizbraucu uz Maskavu un iestjos Maskavas Valsts universitt k Latvijas nacionlais kadrs. Interesants ststs, jo kds gan es nacionlais kadrs? Eksmenus krtojm eit, bet vietas jau bija rezervtas, un tas rdzinieks, kuram laimjs, varja braukt. Ms guvm lielas priekrocbas, jo iestties Maskavas universitt bez privtskolotjiem nebija iespjams. Noliku eksmenus un devos uz savu fakultti. Vienlaikus ar mani eksmenus krtoja kda latviete uz citu fakultti, bet ar MVU. Tau vias viet iekuva mana draudzene ar labkm atzmm. Tad draudzenes veckus izsauca uz Izgltbas ministrijas attiecgo nodau un teica: J, jsu meitai ir labkas atzmes, bet ms gribam turp nostt latvieti, jo t vajag .

Jsu meitai atradsim citu vietu. Un viai piedvja izvlties no vairkm slgtm vietm, kuras netika piedvtas konkurs. Eksmeni vairs nav jkrto, vienkri jprraksta dokumenti, bet vias vieta jatstj latvietei. To man draudzene izststja, un man nav iemesla viai netict .

Krieviski autore lieto vrdu viens no trim Mihaila Gorbaova 80. gadu reformu virzieniem (atkltba/ prbve / patrinjums / ): cenzras vjinana, informcijas barjeru likvidcija, tautsaimniecbas sistmas kritika .

PSRS Komunistisks partijas XXV kongress notika Maskav no 1976. gada 24. februra ldz 5. martam .

Universitt iestjmies septembr. Maskava man iedvesa ausmas, jo man patk mazki horizonti un mrogi. Kad es ieraudzju to milzgo pilstu... Maskava bija oti vienmua. Ja tagad tai ir savs stils, tad toreiz bija lielas pelkas ielas, uz katra nama milzgi pelki burti Slava PSKP!. Prtikas nekdas, es pirmaj kurs du tikai pelmeus un kkas, jo nek cita nebija .

Tas bija 1982. gad. Kad biju iestjusies, ldzos, lai mani lai atpaka uz mjm, negribu mcties. Un, kad mana msa, kas uzstja, lai mcos Maskav, jo Rg nav iespju, jautja, kas man tur nepatk, es labi atceros savu spontno atbildi, gandrz vai raudot: Tur tau visas izkrtnes viendas! Rga bija spilgta ar visiem saviem festivliem, jau ska pardties Eizenteins36, mazk angatie vrdi, piemram, Mandeltams37, kuram, k zinms, vectvs bija no Rgas, mkslas instalcijas. Lielu lomu man identittes apzi splja apkrtjo sajsma: Cik pie jums lieliski, kdi jums veikali, kdas kafejncas, kdas pludmales, cik visa k daudz! Cilvki, kas atbrauca uz Latviju, bija sajsm .

Nonkusi Maskav, es ieraudzju, ka maskaviei ir oti noslgti audis. Ms, kas dzvojm kopmtns, var teikt, vienkri ignorja. Viiem provincii bija tuka vieta. Tas bija oti izteikti. Ms dzvojm kopmtn, un starp maskavieiem un kopmtnes iemtniekiem praktiski nebija nekdu kontaktu. Viengais cilvks, kuru piema, biju es. Jo nebiju no Kalugas vai Kazaas, bet tau no Rgas. Kdu brdi tas varja bt 3. kurs pie manis stvja rind, kur brvdiens vars atbraukt viesos uz Rgu. Rga bija oti pieprasta .

Dzvot nevis tradij, bet fars Un Breevs nomira. Un tas viss vl turpins, ldz Gorbaovam vl divi gadi, bet pki sc domt ak dievs, tas tomr var beigties! Kdi ms bsim? Pardjs dadas publikcijas, kas satrauca prtus. Pki ita, ka vl ne visu var, daudz ko nevar, bet nav vairs baiu. Un sajta, ka tu dzvo nevis tradij, bet fars. Un sks visdi jocii, turklt jokoja visi gan krievi, gan prjie. Maskaviei izturjs oti piesardzgi. Mums Rg nekad nebija spiegu mnijas. Stuanas netrka ar Rg, bet ikdien ar to nesaskrmies .

Runa ir par Mihailu Eizenteinu (18671920), reisora Sergeja Eizenteina tvu, kas bija bvinenieris, vairku Rgas jgendstila ku projektu autors. Ir domta 80. gadu beigs atdzimus interese par jgendstila arhitektru Rg .

Osips ( Josifs) Mandeltams (18911938) dzejnieks, rakstnieks, tulkotjs un kritiis. Autobiogrfiskaj grmat (Laika troksnis) (1923) O. Mandeltams apraksta, k vi apciemojis savu Rgas vecttiu un vecmmiu .

Bet Maskav alla ja ststja anekdoti par Breeva brm, trs cilvki no katriem desmit sauta: Nu, ko js! Mana komjaunietes jaunba ir komisku atgadjumu savirknjums .

Lk, otrais kurss, astodesmit treais gads. Es pirmoreiz nokstu Ungrij, jo esmu viena no labkajm studentm un ms sta uz jaunieu nometni ieviest ungru biedriem izpratni par saprtgo-labo-mgo38. K ms pavadjm tur laiku, tas ir atsevis ststs. Atceros, ka meitenes vidusskolnieces man jautja: Ja jau esat tik labi, kpc eit stv jsu tanki? Man nebija ko atbildt .

No mazas pilstias ar elektrisko vilcienu atgrieamies Budapet .

Esam etras meitenes, daas brauc ar nkamaj vagon. Pie mums pienk bari forms trpuos jaunu ungru zaldtiu, kuri ar no kaut kurienes brauc. No kurienes js, meitenes? Ak, Maskava, Katjua, Varen plaa mana zeme dzimt39, miers, draudzba! Puii atnesa mums alu no bufetes, iedzrm, vii mums pardja, k dejo ardau, viss, nek nepiedienga .

Atgriezmies Maskav, pagja mnesis, mani izsauc uz universittes komjaunatnes komiteju un liek rakstt paskaidrojumu par amorlu uzvedbu .

Kdu amorlu uzvedbu, kur? Vilcien. Tu lietoji alkoholu ar ungru armijas karavriem. Tur bija etras meitenes. Visas no vienas fakulttes. Nu, ttad viena nosdzjusi. Man dos bros paaugstins adrenalna lmenis asins un es prasu: Vai viu ziotjs teica, kdas dziesmas ms dziedjm?

Ms dziedjm Katjuu un Varen plaa..., ms mcjm viiem internacionlismu, t ar pierakstiet! Tad ierdnim atkrs oklis, jo vi saprata o spli. Labi, vi saka, velns tevi rvis! Un nelika man neko parakstt, tikai pateica frzi, ko es dievinu un kura man prt vl odien: Tagad, Stroja, tu uz rzemm ne vella nebrauksi! Katru reizi, kad es ierodos kdas brvas valsts lidost, es atceros o atgadjumu .

Pc universittes beiganas, tas bija astodesmit septtaj gad, man atnca vstule no komjaunatnes, ka neesmu izstjusies no ts un pilnb samaksjusi biedra naudu. Biju tik drosmga un atbildju, ka neuzskatu sevi par piedergu ai organizcijai, izstjos, un biedra karti vii var paturt par piemiu. Ms jau bijm kuvui drosmgi. Mana mamma piecdesmitajos vai sedesmitajos to nekad neatautos. Ms varjm .

Ironiska atsauce uz cittu no krievu dzejnieka Nikolaja ekrasova (18211878) dzejoa (Sjjiem) (1876), kas krievu kultr kuva par sprnoto teicienu: Sjiet saprtgo, labo, mgo! Ir domti populro padomju dziesmu nosaukumi .

Un, to visu redzot Maskav, es teicu: N, esmu no Rgas. N, es esmu rdziniece. Es esmu rietumnieciskka. Un, kad vii atbrauca uz Rgu, visi teica to pau: J, js esat citdi. Rgas identitte Kdu laiku mani nomocja jautjums, k sevi saukt. Man patk vrds latvijietis, es bez aubm uzskatu sevi par latvijieti. Man pat bija intervija Dien, es tur ststju par sevi, un virsraksts bija Pc tautbas esmu rdziniece. Man bija svarga piederba Rgai, iespjams, ka Latvijai mazk .

Es droi vien t ar nekuvu par Latvijas patrioti. Tas skan ciniski, bet mani tas neinteres. vsture un kultra mani nesaista intelektuli, tur ir maz t, ar ko es varu identificties. T ir izncis. Izvle nav liela. Tas, kas tur ir, mani dzii nesaista. Ja es btu jauneklis un latvietis, es droi vien tolaik, agrajos devidesmitajos, tagad runju hipottiski aizrautos ar ideju par leionriem, kas stjs pret sarkanajm ordm. Tomr manai iekjai konstitcijai nav rezonanses ar latvieu kultru. Ar Rgu gan. Tas ir Eizenteins, Arkdijs Raikins40, Bulgakova sieva Jeena Sergejevna41, kas, k zinms, ar nca no Rgas, Vera Muhina42. Tas ir tds vietjs krievu kultras slnis .

Reiz, kad es biju integrcijas rupors, man td rads kompleksi, tagad pret to attiecos miergi .

Ja man btu jsniedz politiskais vrtjums, man iet, ka uzsvars uz kultras integrciju ir kdains un bstams. Kda tam jga? Ja cilvkam ir vienaldzgas dainas, lieciet viu mier! K gan pc t var spriest par cilvka lojalitti?

Starp citu, par visu to es daudz esmu runjusi konferencs par integrciju, vienu gadu tau biju krievu Dienas redaktore. Reizm minju latvieiem izskaidrot, toreiz ticju, ka par to ir jrun. Var bt, ka cilvki nezina, ko jt vietjie krievi, tpat k es, nosacti runjot, neko nezinu par trimdu un bgu gaitm, par Sibrij izstto cieanm. Ar js visu nezint es jums paststu. Bet prliecinjos, ka tas nevienu neinteres. Varat runt, rakstt, akmen iecirst n! Tagad skaidri saprotu, ka mums nav kopju Arkdijs Raikins ( , 1911, Rga 1987, Maskava) tetra, kino un estrdes aktieris, tetra reisors un satriis. Seni mtes lnij bija rdzinieki vairks paaudzs. Aizbrauca no Rgas kop ar veckiem piecu gadu vecum .

Jeena Bulgakova ( / , 1893, Rga 1970, Maskava) kop 1932. gada rakstnieka un dramaturga Mihaila Bulgakova sieva, via literr mantojuma glabtja .

Vera Muhina ( , 1889, Rga 1953, Maskava) tlniece, monumenta Strdnieks un kolhozniece (1937) autore. Piedzima prticg Rgas tirgotja Ignata Muhina imen .

vrtbu. obrd. Bet, ja man vajag oficilos dokumentos angliski vai franciski ierakstt tautbu nationalit, miergi rakstu Lettonie43, un mani tas neuztrauc. J, t ir mana prliecba. Latvija ir mana zeme td nozm, ka esmu te dzimusi un te dzvoju .

Man krievu kultra, protams, vispirms saists ar valodu. Iespjams, ka visu uztvertu citdi, ja btu bilingvla. iem cilvkiem varbt ir vl grtk izirties, tpat k brniem izvlties, ko mli vairk mti vai tvu .

Palaik man nav latvieu valodas, man tuvkaj apkaim ts nav. Es protu runt un varu pret to attiekties viengi tpat, k katrs jauns cilvks, kam jprot angu valoda. Man saka: Msu vrtba ir msu valoda. Bet t ir jsu vrtba! Kpc js gribat, lai t btu manj? Es tau nevaru izturties pret to labk nek pret savu dzimto valodu!

Gribju veltt dzvi krievu un latvieu valodas sakariem Es tik pozitvi piemu prbvi, Breeva maiu, ka to izjutu ar katru nervu iedru. Atgriezos Rg 1987. gad, tlt piedzima mana meita, un divus gadus biju dekrta atvainjum. 1989.gad gribju skt strdt, bet darba vairs nav! Atncu uz Izgltbas ministriju un teicu: Js mani stjt uz Maskavu, varbt jums deru? Specili studju moderno krievu valodu un gatavojos sevi veltt latvieu un krievu valodas sakariem. Ir astodesmit devtais gads, un ministrij jau saprot, ka pc krievu valodas vairs pieprasjuma nav .

Iznca, ka es atbraucu, bet te jau cita valsts, citi karogi un dziesmas .

Viss izdis. Jatzst, ka man tas patika, bet es nevarju iedomties, ka es esmu tda pati. Ja btu latviete, iespjams, ar balsotu par tvzemieiem44, jo spju saprast o nacionlo degsmi, sajsmu, radiklismu. Bet t neesmu es, nevaru izlikties. Karjeras d to nedaru. Man visu laiku gribas redzt multikulturlu, ja ne Latviju, tad Rgu. Rga ir pavisam kas cits nek Latvija .

Ms redzam, ka te ir dadu kultru sajaukums .

Mani okja Pilsonbas likums. Tu vari pieemt dadus vstures skaidrojumus, bet tiesbu ierobeoana bija kaut kas neticams. oti ilgi nevarja o jautjumu atrisint .

Atceros, ka stingrku pilsonbas variantu nek obrd piema Lgo Tulkojum no franu valodas Latvija .

Nacionli konservatvs partijas Tvzemei un brvbai (19931997) biedri .

svtkos. Pc tam Ulmanis45 to prskatja, un tas stjs spk oktobr46. Tas bija 1994. gads. Es toreiz strdju, lai cik dvaini tas ar btu, Lauku Avz47 .

Specili tur aizgju, lai uzzintu, ko dom latviei. Es vius nepazinu k tautu. Mums, reklmu biroj, bija labas attiecbas, mums izveidojs kompnija divi krievi, divi latviei. Eju uz darbu pirms Lgo svtkiem un uzzinu, kds likums pieemts48. Eju uz darbu nikna, jtos nodota. Un domju klab js neiestjties par mums, jums bail?

Js pieemat no manis naudu strdju reklmas aentr, nevis urnlistik. Vai tiem pilsonisk izpratn es neko nenozmju?

Nepilsonis k kaut ko tdu spj izdomt! Un atceros, ka eju tda nokaitinta, jtos persongi nodota. Bet kolis latvietis ir galdu uzkljis, apsveic mani ar Ju pui. Tobrd sapratu, ka ar cilvkiem vars izveidot attiecbas, bet ar o valsti grti bs .

Es saprotu valstisks pctecbas ideju, ar es esmu ideliste, un tas viss skaisti skan. Un atceros mreno politiu soljumu krieviem paciesties .

Ievlsim pirmo Saeimu, un viss bs labi. aujiet to ievlt pilsou pcteiem, lai atjaunotu saikni, ko prrva padomju okupcija. Un es padomju nu, labi ausim! Bet kda ir Saeima odien? Cik cilvkiem joprojm nav iespjas vlt?

Naturalizjos bez iekja protesta Naturalizjos bez iekja protesta. Esmu pret naturalizcijas krtbu k tdu. Ja man btu jizvlas, es tdu neizvltos (es par nulles variantu), bet es pieemu o krtbu. Jo saprotu, ka etrdesmitais gads nojauca jebkuru krtbu, lai k ms to sauktu par aneksiju vai okupciju, viena no abm t noteikti bija. Tas, protams, bija starptautisko tiesbu prkpums, kas sagrva Latvijas valstiskumu, par to man aubu nav .

Vlk mani uzaicinja strdt krievu Dien. Veselu gadu przinju rubriku Pilsonba. Man vienmr bija anonse pirmaj lappus, pc tam gandrz lappuse iekpus. Bija ideja runt ar dadiem cilvkiem, kas var, bet Guntis Ulmanis (dzim. 1939.) pirmais Latvijas prezidents pc Latvijas Republikas neatkarbas atjaunoanas (19931999) .

Pilsonbas likums Saeim pieemts 1994. gada 22. jlij .

Lauku Avze Latvijas nacionli konservatvs dienas laikraksts, iznk latvieu valod kop 1988. gada. obrd tiek izdots ar nosaukumu Latvijas Avze .

Runa ir par likuma pirmo variantu, kuru Saeima piema 1994. gada jnij, bet Latvijas prezidents to nav parakstjis un nostja Saeimai atkrtotai izskatanai .

negrib, kas grib, bet nevar naturalizties, ko audis izjt, k vii uztver o situciju, ko viiem nozm pilsonbas iegana. Un vairums cilvku, pat tie, kas bija apvainojuies, teica, ka tomr pieder Latvijai, vii ir no ejienes .

Aizvainojoi tas bija tlab, ka nav vienalga, ja btu vienalga, nospautos uz jsu pilsonbu un brauktu prom. K tagad, starp citu, daudzi dara piemaksjiet, lai emtu jsu pilsonbu! Toreiz t nebija .

Jtu revzija Pastvgi 4. maij49 es uzdodu sev vienu un to pau jautjumu. Esmu balsojusi par Latvijas neatkarbu referendum. Toreiz man nebija aubu .

Nebija jizvlas starp j un n. Protams, ka j! Un es sev jautju man tau ir tiesbas revidt savas jtas, es sev jautju, vai tagad es balsotu par neatkarbu? Vl pirms pris gadiem j, neraugoties ne uz ko. No skuma sev

teicu balsotu bez variantiem, vlk padomtu, bet balsotu par. Pc tam:

par spti visam, par. Bet tagad secinu var bt, ka teiktu n. Kpc man jkst par lzeri? Vartu pajautt kpc lzeri, karjera tau veidojs, j, veiksmga. Kad strdju par krievu Dienas redaktori, katru mnesi bija droi vien kdas divas svings pusdienas vstniecbs. Pc tam jau smjos, pati nopelnu, neieu vairk uz bezmaksas pusdienm pie stiem. Man tas vairs neita interesanti .

Kda tagad ir mana nostja pret prmaim? Visiem saviem krievu koliem (pajautjiet sev pai) saku: Vai s prmaias ir paplainjuas jsu dzves telpu vai saaurinjuas? oti pragmatisks jautjums: Vai jums ir radies vairk iespju vai mazk? Un man biei vien iet, ka man iespju tomr tagad ir mazk. Es nedomju, ka vajadztu atgriezties totalitr sistm. Pilngi skaidri apzinos, ka nejtos aizvainota. Es nedzvoju slikti .

Tomr man ir nojauta: ja es btu latviete, es btu ja nu ne Saeim vai stniecb, tad kaut kur tuvum. Nesaku, ka mani ti atstumj, bet krievu valoda ir mana dzimt valoda. Es nevaru runt latviski tpat k krievu valod. Es tau domju krievu valod. Un man jraksta man valod .

Es biju publisks cilvks, aitju par to pau integrciju. Un tagad negribu ieemt grku nolotjas Magdalnas lomu sist sev pie krtm un teikt, ka man nebija taisnba, nevajadzja vest js pa o ceu, ka valsts mums ir slikta un latviei slikti. Protams, urnlistik var rakstt ar par citiem Latvijas Republikas neatkarbas atjaunoanas diena .

tematiem, tomr no manis gaida tiei par o. Bet es nevaru un negribu vairs to. Latviski negribu rakstt, jo neizjtu valodu. Tas nesagd profesionlu gandarjumu .

Jo tlk, jo traiskk es visu to uztveru. Man saka: Nu, ko tu, sadzves lmen tau viss krtb! Bet kpc js pazemint dzvi ldz sadzves lmenim? Veikal runju latviski, ja runju ar latvieti man nav grti runt latviski. Kpc divvalodbu js neuzskatt par normlu?

Man vienmr licies, ka viss nokrtosies un bs normli. Patiesb visu laiku jau latviei un krievi tau kop dzvojui. Bet odien latviei krievu valodu jau aizmirsui, bet krievi latvieu vl nav iemcjuies. K tad nu ms viens otru sapratsim?

Man saka: Mums vajag kopgas vrtbas! Vrtbm ir emocionls raksturs. Kds filozofs teicis: Par vrtbm nestrdas, ts izpau. Nekad strd nedzims patiesba tur, kur nav kopgu vrtbu. Tpc tik neauglgas msu diskusijas par integrciju. Cienot cilvku vai cilvku grupu, jsaprot, kas otram ir svargs, un nevajag kpt uz varacm. Nenonieciniet sveas vrtbas, vairk ststiet pozitvo par savm, tad ar ts kd brd ks otram tuvkas!

Tulkojusi Baiba Burtniece Intervija NMV4242 Kompozciju veidoja un intervja Marija Assereckova, Rg, 2015

VLADISLAVS BOROVKOVS

Dzimis Rg, 1974. gad. Dzimtas saknes ir gan Latvij, gan Krievij .

Tvu piecu gadu vecum atved no kar nopostts mjvietas Pleskavas apgabal. Uzaug Bolderj, kur vienkopus dzvo daudz militrpersonu. Studjis radioelektroniku Rgas Radioelektronikas apartbves tehnikum50, bet palaik strd kokapstrdes uzmum. Ar bakalaura grdu kultras projektu vadb beidzis Baltijas Starptautisko akadmiju. imen aug divi dli .

TDS BIJA MSU RAJONS

Varu izststt savu ststu Es visu labi atceros. Varu izststt savu ststu. Mana msa par to oti interesjas, es mazk, bet mani tas ar interes. Runjot par msu imeni, princip gadjs t, ka tvs nokuva Rg piecu gadu vecum. Via imene atbrauca no Krievijas, no Pleskavas apgabala, Neveas rajona, kas ir astous kilometrus no robeas ar Baltkrieviju. Un Latvija turpat blakus, viss tur ir blakus. Lk, tur, kur robeas saiet kop. Kar mans vectvs gja boj. Msa atrada via kapu, k nesen noskaidrojs, vi regulraj padomju armij nav karojis. Slps meos. Tas ir, faktiski vi dzvoja meos. Vi nebija partizns, tpc viu iesauca, kad [o teritoriju] atbrvoja Sarkans armijas galvens daas. Mobilizja, un tlt pc divm trim nedm vi gja boj kaut kd uzbrukum. Msa atrada, ka Pleskavas apgabal ir kaps, to ne tik sen bija atradui mekltji. Tas ir, viu iesauca armij piespiedu krt. Ldz

1944. gadam vi vienkri dzvoja vcieu okuptaj teritorij, dzvoja ldzs savai imenei. imen etri brni. Trs meitas un mans tvs, jaunkais. Vi piedzima 1944. gad. Savu tvu netika redzjis, cik man ir zinms .

Nosaukums no 1985. ldz 1992. gadam, tagad Rgas Tehnisk koleda .

Bet, kad vectvs aizgja boj, beidzs kar, mja laukos nodega, nebija, ko st... Izvle viengi braukt uz Pteru vai Rgu. Radinieki viiem paldzja prcelties uz Rgu. Vecmte strdja Lignum, tagad tas ir Latvijas finieris .

Vii dzvoja kaut kds baraks Bolderj. K piecus gadus vecs atbrauca, t dzvoja Bolderj. Tur pabeidza 33. vidusskolu, nu un visu mu ir nodzvojis Latvij .

Ja par mammu runjam, tad via dzimusi Latvij, ldz trs gadu vecumam dzvoja Siguld. Tad vecmte pa mammas lniju izrs, un vii aizbrauca uz Sebeu. Vii no Sebeas cluies. Kad mammu uz Sebeu aizveda, via krieviski vispr nemcja. Prata tikai latviski, jo bija dzvojusi Siguld .

Bet pc tam, kad pabeidza skolu septipadsmit gadu vecum, atgriezs Rg mcties, strdt. Bet vias imene mte, vecmte (mana vecvecmte) un divi bri aizbrauca uz Ukrainu. Tur ir daudz radu, Marinpol, pie Azovas jras .

Pa tva lniju atkal ir neskaidras aizdomas, ka vartu t k pretendt uz Latvijas pilsonbu. Pamatojoties uz to, ka pastv ststs, nezinu gan, cik ticams, ka mans vectvs pa tva lniju ir bijis diezgan turgs. Tas ir, viam bija savi zirgi, bija kalpi, un viu atkulakoja51. Sievu vi meklja izgltotu, lai via prastu last, rakstt. Viam vajadzja, lai vadtu saimniecbu. Un sieva it k no Rzeknes atvesta. Ststa, ka via nav bijusi pareizticg, ka viu prkristja. Tds noststs imen ir. Bet lieta tda, ka baznca ar visu arhvu kara laik nodegusi .

Tvs strdja tirdzniecb par ledusskapju iekrtu meistaru, par rpnieciskajm iekrtm. Vi apkalpoja liels saldanas kameras. Mamma strdja brnudrz. Pabeidza pedagoisko tehnikumu k brnudrza audzintja, via tikai nupat aizgja pensij. Pc Latvijas valdbas prasbas via pabeidza patrintos kursus, dabja bakalauru k pasniedzja52. Brnudrzs bija pretim msu mjai, kur mamma joprojm dzvo, un pa logu redzams, kur via strdja .

Ms vienmr bijm kop Man lielk daa dzves norit Daugavgrv. Rajons toreiz bija tds..., nu bija tda sajta, ka tur visi ir savjie. Visi viens otru pazst. Varbt No krievu val. : politisks represijas, kuras padomju vara vrsa pret turgiem zemniekiem .

Ir domtas prasbas pirmsskolas izgltbas iestu pedagogu izgltbai: profesionlais bakalaura grds izgltb .

vartu teikt t liels ciems, noslgta pasaule, tda labvlga un draudzga atmosfra k vien kopien. Vispr bija daudz militrpersonu ar imenm, jo vsturiski tur atrads kara bzes. Mana imene nebija militra .

Kad piedzimu es, tad jau vairs nebija tdas prmrgas slepenbas, teica, ka agrk esot bijusi. Visi nebija militrpersonas, ja run par manu apkrtjo sabiedrbu no brnudrza laikiem. Sancis t, ka no brnudrza grupas man ir izlaiduma fotogrfija, kur ir kdi 1820 cilvki, grupa, kas visu laiku kop mcjs skol. Ms ldz im laikam, daa no tiem, kas redzama fotogrfij, tpat k agrk esam draugi. Esam palikui draugi no brnudrza visu skolas laiku .

Ja run par visiem, tad vairums, protams, aizbraukui, jo daudzi iema militrus amatus. Tie nebija vienkri kareivji, bet gan virsnieki, apakpulkvei, otr ranga kapteii, majori. paais bija tas, ka brniem bija noteikta audzinana. Nebija t, k redzu tagad, ka ar brniem neviens nenodarbojas. Vienkri imens bija augsts izgltbas lmenis, un tas atstja iespaidu uz brniem. Turklt ms mcja oti stingi, ms plsa puu, jo bijm stipra klase, visi gribja no mums vairk pankt un msos vairk zinanu ieguldt. Bija tdi skolotji, kas teica: Jums pastiprinti jmcs fizika! Citi teica: Jums jmcs krievu valoda un literatra! Pastvgi rkoja kolokvijus, cilvkus uz olimpidm aicinja. Sei vai septii pabeidza skolu ar zelta, ar sudraba medau. Klase bija spcga. Un rajons mums bija tds, es no brnbas atceros. Jauno gadu sagaidjm pagalm ar bajniem .

Cilvki vienkri nca r no mjm, dziedja. Visapkrt egles (vai tur pagalm auga vai iznesa r, es vairs neatceros). Atceros, ka tdas bija. Cilvku drzma... Un, ja bija labs laiks, tur ir tda Slimncas iela, bet taut to sauca par Betonku53 (t nebija asfaltta, bet betonta, jo betona rpnca atrads ldzs), t kuva par Brodveju pc iesaukas. Vienkri viss rajons pulcjs pastaigties. Satiks viens ar otru un svinja. Iznc r viena auu jra .

Taisns ce, bet nav prskatms, un ne jau tpc, ka manas, bet tas ar cilvkiem pilns, kas urpu turpu pastaigjas .

Ms tur, rajon, pavadjm visu brnbu. Nekur nebraucm .

Nu, k t nebraucm? Tikai ar klasi kaut kur. Ms veda ekskursij uz Tallinu, tas viss bija kolektva iekien. Pat skol, vismaz msu klas bijm No krievu val. (betons no betona) .

papietiekami. Tie, kuri mcjs parallklas, k pc tam izrdjs, domjui, ka esam gatavoti, lai izrdtos: Jums tda paraugklase, ms domjm, ka tas viss nav pa stam. Un ms vienmr par jums smjmies. Bet izrds, ka laiks pagjis, bet js joprojm satiekaties. Un, kad cilvki no parallklasm pienca, viiem bija tds oks, es atceros. K tas t var bt?

Trs gadi pagjui, bet js joprojm satiekaties? Vii neticja. J, bet kas tur pas? Vai, bet ms domjm, ka jums tur... jau sen nevienu nevar atrast. Tda, lk, mums draudzga klase bija. Un ts ir atmias no brnbas, draudzg un silt gaisotne. Gan imen, gan klas, gan drzi .

Ms vienmr bijm kop .

Tksto grmatu persong bibliotka Skol rkoja literros vakarus, lasjm dzejous, ms piespieda.. .

Literatr man bija vjas atzmes. Bet k man paam patika last! Tiesa gan, es nelasju to, kas skolas programm. Tvam, t ir k tda slimba, ar patika last. Un vsture, bija toreiz tdas padomju filmas. Visa t grmatu mafija kaut kda parakstans pie Sporta pils54. Izdalja bietes, ar m bietm piedaljs loterij. Ja tu laimji, tad varji dabt parakstanos55 uz autoru (uz populru izdevumu). Mans tvs tur piedaljs un stvja dienm un naktm, lai piedaltos ajs loterijs. Un kaut k vi bija ticis tur augstu. Tur bija tksto cilvku, un vi bija iekuvis sarakstu pirmaj simtniek. Pa naktm vi gan tur nestvja, bet ajs loterijs piedaljs un gandrz vienmr kaut ko laimja. Man un mammai joprojm taj dzvokl, kur esmu visu dzvi nodzvojis, ir persong bibliotka vairk nek tksto grmatu. Tvs kaut ko dabja, viam bija sakari. Tvs strdja tirdzniecb. Tdu vrdu k deficts ms nepazinm. Tvs varja dabt jebkura veida gau. Padomju laik bija viss, tikai nezin kpc tas [ldz veikaliem] nenonca. Nezinu, bet ms neizjutm, ka kaut k trktu .

J, protams, ms katru dienu konfektes nedm, bet svtkos Serendi vai bannus uz Jauno gadu tvs vienmr atveda. Btb ne prpilnba, ms nevarjm sev atauties visu, ko gribjs: Laimas konfektes56 toreiz bija deficts: Serende, Vverte, Lctis. Bet uz lieliem svtkiem viss bija .

Ir domta Rgas Sporta pils (Barona iel 75). ka tika nojaukta 2008. gad .

Acmredzot runa ir par deficta grmatu iegdanos .

Rgas okoldes fabrikas nosaukums .

Bija konfliktu teritorija Atceros, padomju laik uzma tdu filmu Krasts57 par karu. Toreiz kds no tviem militrpersonm teica: Nu, puikas, iesim, es js ievedu! Un aizveda ms uz armijas dau, kur ms skatjmies to filmanu. Pc tam vi ms ieveda arsenl, kur bija rekvizti filmanai un ieroi. Es atceros, k tur stus automtus, vcu maiserus, PP, autenes turjm roks. Mums, brniem, bija jautri. Nu, lk, to es laikam labi atceros. Es atceros, k notika filmana. Msu rajon bija kuu remonta rpnca58, un uz turieni veda visdus vecus kuus. Agrk skaitjs, ka tas ir slgts objekts, kur nedrkst iet .

Ms ldm pri stai, rpojm pri metlliem. Varja ielst iek korpus .

Brni tur atrada visdas interesantas lietas patronu aulas, lometju lenu tuks krbas. Tur bija viss kaut kas .

Protams, Bolderja un Daugavgrva tie vispr ir dadi rajoni .

Vietj lmen. Ja esi no Bolderjas tas ir viens, ja no Daugavgrvas vai Daugavas lejteces pavisam kas cits. Toreiz t bija Daugavas lejtece, neviens par Daugavgrvu nesauca. Tagad tas droi vien izldzinjies. Bet toreiz tas bija stingri. Mums bija sava konfliktu teritorija. Toreiz diskotkas notika td matrou klub. T ar bija konfliktu teritorija, kur tika krtotas attiecbas. Krtba bija tda ja tur bija vietjie, tad skaidroja attiecbas sav starp, bet, ja bija puii no citiem rajoniem es nezinu, no Iuciema vai citurienes, tad vietjie apvienojs. Tas nozm bolderjiei un Daugavas lejtece pret citiem rajoniem. Tur, starp citu, iepazins mani vecki. Mamma pilngi nejaui bija atbraukusi, un tur, Baltijas matrou klub, abi iepazins .

Baltijas matrou klubs sasinjum BMK .

Atceros, ka Lgo svtkos vecki satiks ar draugiem, pazim liels kompnijs. Tur bija ar latvieu imenes. Tomr man tas liks drzk izmums. Princip vairk draudzjs krievvalodgie. Brnudrzi j, tur bija dai. Varbt vecki to varja izvlties? Bet skol n, tikai krievu valoda .

Man bija t, ka ldz sestajai klasei latvieu valodu nemcja vispr. Pc tam divus gadus, sestaj un septtaj klas, mcja un pc tam atkal nemcja .

Skolotja aizgja dekrt, un citu viet neatrada. Es no skolas vispr aizgju bez latvieu valodas zinanm .

Oriinlnosaukums: (1984) divsriju mkslas filma pc Jurija Bondareva romna; reisori Aleksandrs

Avalovs un Vladimirs Naumovs. Rpnca atrads Rg, Flotes iel .

Visi bija mazliet satriekti Es atceros GKP59, jo vien dien pie mums sabrauca visi radi. Es ldz im to atceros. Glui vienkri vien dien sapulcjs visi, kas dzvoja Rg, bet toreiz Rg princip dzvoja visi. Brlni. Tvs ir sav paaudz pats jaunkais, bet es pats jaunkais starp maniem brlniem. Tie jau bija vecki, viiem savas imenes. Es toreiz vl skol mcjos, bet vii brauca, viiem savas imenes, brni. Un kaut k t sanca, ka vii visi vien dien pie mums atbrauca. Bija dadas sprieanas, visi savas prdomas izteica. Un visi bija mazliet satriekti. Atceros, tanki stvja pie tilta. Ms ar draugiem sapulcjmies, gjm skatties .

Kad tas viss sks, skola praktiski beidzs, un kuva skaidrs, ka klasesbiedri sekos savas imenes militrajai tradcijai. Daudzi negribja aizbraukt. Pareizk praktiski neviens negribja braukt prom. Tpc, ka vii eit jau bija dzvojui daudzus gadus, viiem viss patika. Domju, ka vius eit apmierinja viss, pat tad, kad sks pirmie neatkarbas gadi. Viiem ar ekonomiski bija izdevgi. Preczi neatceros, bet viiem bija izdevgk, jo viiem eit skaitjs k rzems daudzi aizgja pensij, un maksja viiem t, it k vii dzvotu rzems. Maksja vairk. Toreiz nebija, kur braukt, bet eit bija dzvoki. Visu vajadzja pamest. Viiem t bija tradija. Sanca t kamr mcjmies, ms nedomjm. Brnb, jaunb tu nelkojies uz prieku. Liks, ka t ar bs vienmr, nu, vismaz ilgstoi. Bet pc tam izrdjs, ka ie procesi, kuri bija skuies, manus draugus izkldinja uz vism pusm. Msu loks ska irt, jo cilvki aizbrauca. Brauca veselm imenm .

Divus pirmos gadus pc neatkarbas pasludinanas vii vl dzvoja eit .

Pakpeniski kuva skaidrs, ka vii no ejienes aizbrauks. Kuva skaidrs, ka msu klase, msu sakari izirst visa t d, kas eit sks .

Sprieda, protams. Politisk neatkarba, j. Tvs bija par. Es lieliski atceros, kad Gorbunova60 laik balsoja, bet es vl nebalsoju. Mana imene visi bija par neatkarbu. Tvs un mamma. Kpc mums tas viss? Dzvosim neatkarg Latvij, bs vareni. Visiem t bija. Referendum61 t bija, visi balsoja par neatkarbu. Bija daa radinieku, kas bija pret, negribja to. Bet Valsts rkrtas stvoka komiteja (no krievu val.: , ) papasludints varas orgns PSRS, kas pastvja no 1991. gada 18. ldz 21. augustam .

Anatolijs Gorbunovs (dzim. 1942.) Latvijas politiis, pdjais Latvijas PSR vadtjs (19881990) un Latvijas Republikas Augstks padomes prieksdtjs (19891993) .

Ir domta Latvijas iedzvotju 1991. gada 3. marta aptauja .

tvs, es to skaidri atceros, vi saka: N, es par neatkarbu. Nu, kad balsoja par izstanos no Padomju Savienbas, taj referendum balsoja visi iedzvotji. Pc tam, laikam pc kda laika, iestjs vilans, tpc, ka privatizcija sks... Nu, tvs mans, vi tds uzstjgs. Bija tds notikums, es atceros .

No piecu gadu vecuma tvs dzvoja eit, Latvij. Privatizcijas kuponus sertifiktus62 deva atkarb no gadu skaita, kas nodzvoti Latvij. Vi aiziet tur, viam saka: Ms paskatjmies dokumentus, js esat dienjis padomju armij. Nu, protams, viu tau iesauca. Vi saka: Nu mani pama un iesauca Rg. N, ms neieskaitsim visus gadus, kurus js dzvojt ldz tam, tas ir, no t bra, kad demobilizjties, atbrauct atpaka. Lk, os visus kuponus anulja .

Tvs teica, ka tam nepiekrt. Vi atrada visus savus atesttus, skot no pirms klases (viam bija saglabti no 33. skolas), un aiznesa uz turieni .

Lk, vi saka, visi mani atestti. Pamatojoties uz iem dokumentiem, pierdu, ka es [dzvoju Latvij] no piecu gadu vecuma. Nu, bet k? Viam nebija dzimanas apliecbas, jo t kara laik sadega. Bija tikai kaut kda izzia. Lamjs, kaut ko pierdja, aizgja ldz kaut kdam priekniekam, un viam ieskaitja, pamatojoties uz atesttiem. Mammai, kas Latvij dzimusi, iet, ar neieskaitja, kaut gan bija dzimanas apliecba. T k via bija aizbraukusi un nevarja pierdt, ka dzvojusi. No kaut kda bra ieskaitja, bet vlk. Tdi, lk, momenti .

Rpncas jau tolaik ska slgt Astoto klasi es beidzu, pc tam aizgju uz Rgas Radioelektronikas apartbves tehnikumu, tagad to sauc citdi Rgas Tehnisk koleda, RTK. Btb vecki pastma mani. Man pc astots klases nebija nekdas, teiksim t, vzijas, uz kurieni iet. Man iet, ka cilvks taj vecum vl vji saprot, ko vi grib, uz kurieni vi grib un t tlk. Vecki teica: Ej tur, kur ir radioelektronikas rpniecba! Toreiz tau vl strdja VEF, Popova Radiotehnika63, nu ts visas, Alfa bija. Un, kad ms stjmies, konkurss nebija mazs, bet es izturju. Man labi padevs matemtika, noliku uz pieci .

Krievu valod man bija sliktk, uzrakstju uz etrinieku. Devias balles t Runa ir par privatizcijas sertifiktiem, kurus ska izsniegt 1992. gad; sertifikti ir valsts vrtspapri, kurus varja izmantot k vienreizju maksjuma ldzekli, privatizjot valsts vai pavaldbas paumu .

A. Popova Rgas Radiorpnca, bijus akciju sabiedrba VEF Radiotehnika RRR, dibinta 1927. gad. Msdiens darbojas ar nosaukumu AS VEF Radiotehnika RRR .

bija ietikana. Kas nenolika, tie netika. Iek tika tikai tie, kas matemtiku uz pieci nolika. Es domju iet uz datoriem, bet kaut k... Tad tas tikai sks .

T skaitjs nez kpc t k klase sekretrm, meitenm. Mums tiem bija oti liels konkurss, bet tur, fakultt, bija 80 procenti meiteu. Ms vl pastrdjm Ganbu damb. Tur rpnca64 raoja kaut kdus Krievijas militros pastjumus. Bet t bija viena no pdjm .

Tad rpniecba jau ska brukt. Pirmajos gados, kad mcjmies, mums teica: Jums eit ir perspektvas. Bet, kad pabeidzm, bija skaidrs, ka bs grti atrast darbu. T vienkr iemesla d, ka rpncas toreiz ska slgt, daas tikko elpoja, un bija skaidrs, ka diez vai ts izdzvos. Tad ar sks, nu, nezinu, k tagad saka, trakie devidesmitie gadi .

Kad pabeidzu mcbas, strdju specialitt. Tlk mcties neaizgju. Bet mani interesja btb tiei humanitrs zintnes. Strdju dads firms tur, sav rajon. Tad prgju uz raoanas uzmumu kokapstrdes kombintu, kas toreiz saucs Bolderja. Apskatja manu diplomu. Piema par operatoru .

Mcjos sev Kamr strdju par operatoru, es mcjos. Aizgju mcties laikam desmit gadus pc tehnikuma beiganas. Uz Baltijas Krievu instittu65, kulturoloijas specialitti. Projektu vadbu kultras jom. Nekltien dabju bakalaura grdu. Turpinju strdt iepriekj viet, bet pc tam t sanca, ka tur bija prkrtoans. Iesniedzu uz paaugstinjumu. Ielika kandidtos .

Tagad strdju par meistaru raoanas mai taj pa uzmum. K meistars atbildu par produkcijas raoanu trijos cehos. Raoana ir visu diennakti neprtraukti. Strdjam divdesmit etras stundas diennakt, nav nekdas apstans svtkos. Tas ir, Jaunais gads, Ziemassvtki jebkuros svtkos strdjam .

Mcjos es sev. Mcties bija lieliski. Ne tikai lieliski, bet oti lieliski .

Es to saldzintu ar skolu. Tehnikums kaut k... Es nesaku, ka tur bija slikti, vienkri tas atstjis mazk gaiu atmiu nek Baltijas [Krievu] institts .

Tpc, ka cilvki, pasniedzji, tas ir,... nezinu. Cik vien ms varjm uzskt sev, tik vii mums sniedza. T ar eit. Pirmkrt, kas patika neliels cilvku Rpnca atrads Rg, Ganbu damb 24a .

Kop 2006. gada Baltijas Starptautisk akadmija .

skaits. Nekltienes fakultte, un grupa bija maza. Gandrz individula pieeja katram studentam. Kad tu miergi vari pieiet, uzzint, parunties. Un tev nekad neatteiks. Tu redzi, k cilvki atdod sevi im darbam, un tu nevari izturties kaut k slikti, pievilt vius. Aleksandrs Valentinovis Gavriins mums pasniedza avotu mcbu, joprojm atceros. Interesants. Tas ir tds cilvku gargums, man iet. Irina Semjonovna, Tatjana Makarovna, Nadeda Pazuhina tds mugurkauls. ie cilvki man dzv atstjui neizdzamas pdas. Vii man ir k orientieris. Kalpoana savai lietai ar beznosacjumu atdevi. Man vii tik daudz devui savu tik vrtgo laiku, savas zinanas. To vispr nav iespjams prvrtt. Man joprojm gribas nodarboties ar kaut ko rpus tie darba, jo tas man nedod iespju radoi izpausties. T ir raoana, diezgan stingra disciplna. Turklt pie mums raoan vispr ir autoritrs vadbas veids, lai gan t ir rietumu korporcija. Bet varbt t ir vietj patnba, nezinu .

Jtos k emigrcij Negribas kardinli maint dzvesvietu. Visu mu esmu nodzvojis Latvij, Rg, mlu o pilstu. Ar grtbm iedomjos sevi citos apstkos .

Nu, vispr visa pasaule man ir tik dzii, ka grti iedomties kaut kur prcelties. Jtu, ka esmu ja ne daa no valsts, tad no savas dzvesvietas gan .

Jtos vaings, ka nezinu tik labi latvieu valodu, jo es taj brvi nerunju un nerakstu. T tas dadu apstku d sancis. Jo es zinu, ka dzvot Latvij un nezint latvieu valodu ir oti slikti. Es to ietami saprotu, bet viens no iemesliem ir, ka maz piedalos socilaj, kultras un sabiedriskaj dzv. Droi vien tpc, ka slikti protu latvieu valodu, tlk negju, kaut gan man ieteica turpint studijas maistrantr. Latviski rakstt es vispr nevaru, varu, protams, bet... tikai ar msdienu teksta redaktoru paldzbu .

Man ir vja gramatika, pai ortogrfija. Svevalodas man vispr padodas ar grtbm. Bet gramatika t ir mana vj vieta.. .

Sazias valoda, to es btb tagad pie saviem brniem redzu ir tikai krievu valoda. No drzia skol. Viiem to mca, ms cnmies, karojam ar viiem, t var teikt, par to latvieu valodu. Es nezinu, kpc, varbt no sociuma uzscam? Tas ir oti grti. Lai gan ms imen runjam, ka latvieu valoda jmcs. Bet dls jau saka, ka vi ne visai grib. Viam nav jskaidro, ka tas ir oti svargi. Vi saka: Es labk angu valodu mcos... No kurienes vi to em? imen tas nekad nav bijis. Varbt vienkri no apkrtjiem? Bet reizm izlec: Kpc vispr man t latvieu valoda vajadzga? Ms ststm viam: Tu tau dzvo Latvij. Bet vi kaut k sevi pa pusei asoci ar Krieviju. Varbt tpc, ka ms skatmies ts televzijas programmas? oti daudz informcijas nk krievu valod. Droi vien ar es kaut kd mr jtos k emigrcij, baltaj, droi vien. Kaut kdu apstku d ms esam eit. Doms ms esam krievi, bet dzvojam eit. Bet kaut k Krievij atgriezties negribu un taj pa laik nacionlo identitti zaudt negribas .

Vispr viss, ar izlasts grmatas, uzliek kaut kdu zmogu. Literatra no Pukina ldz Pagjuo gadu vsturei66, un Karamzins67 ar. Kultras slni uzkrju taj laik, kad daudz lasju. Man tas ir svargi. Droi vien es lepojos ar o vsturi. K liels krievu tautas daa. Man ir svargi, ka esmu krievs, ka man ir tda vsture, kultra. Un es negribu kaut kur asimilties vai zaudt o apziu. Es krievu pasauli uztveru plak, nevis k msdienu Krieviju. Bet k Krieviju dzium. Vsture, Krievijas kultra kopum. Tas nav tas, kas ir tagad, ne tikai tas, kas notiek pareiz .

   

Krievu val.: senk no senkrievu hronikm, kas saglabjusies ldz msdienm, sarakstta 12. gadsimt Kijev .

Nikolajs Karamzins ( , 17661826) krievu vsturnieks, Krievijas valsts vsture 12 sjumu ( 18031826) autors .

JLIJA TREIKALE

Dzimusi 1985. gad Sredeurask, Krievij. Sporta meistare slpoan. Atprecjs uz Latviju. 2007. gad beigusi Urlu Pedagoisko universitti (Jekaterinburg), 2015. gad Baltijas Starptautisko akadmiju (Rg), bakalaura grds trisma un viesmlbas vadb. Strd trisma nozar, dzvo Salaspil .

LATVIJ NOKUVU, PATEICOTIES VRAM

Visa dzve uz slpm Esmu dzimusi Krievij, neliel pilsti Sredeurask. To var saldzint ar Salaspili. T ar atrodas netlu no lielas pilstas Jekaterinburgas, kas skaits Urlu galvaspilsta, bet ms dzvojm blakus, maz pilsti .

Mani vecki ir vienkri cilvki, tvs skolotjs, treneris. Agrk vi strdja parast skol, bet tagad sporta skol, sagatavo slpotjus. Mte bija mijas laborante. Vl man ir astous gadus vecka msa un septius gadus vecks brlis .

T k ttis ir treneris, ar visi brni ir sportisti, es neesmu izmums .

Brnba pagja sporta nometns. Mamma nomira, kad man bija divi gadi .

Td es k trenera meita visur braucu viam ldzi, jo nebija, kur mani atstt .

Un, tpat k visi, ar es slpoju. Un visu savu apzingo dzvi nodarbojos ar sportu. Aktvi sportot beidzu 2008. gad k sporta meistare. Visa dzve uz slpm! Visi mani spilgtkie iespaidi saistti ar sporta nometnm, izbraukumiem. Beidzu skolu un iestjos pedagoiskaj institt, ieguvu trenera pasniedzja specialitti. Studijas beidzu 2007.gad, vl gadu sportoju, tad strdju par treneri, nodevu savu pieredzi jaunajai paaudzei. Mani skolni bija mazie brni; kad vii izauga ldz divpadsmit, trspadsmit gadiem, prgja pie tta .

Sredeuraska, maza provinces pilstia, atrodas blakus Isetas ezeram. oti skaista vieta, blakus mes, skaists ezers, pludmale. Nevar teikt, ka dzve ks, bet attstta. Tur ir skola, brnudrzi. Ir gan privtmjas, gan daudzstvu nami. Mums bija dzvoklis ar diezgan plau zau pagalmu, kur rotaties. Tagad baids brnus vienus laist lauk, bet ms visu brvo laiku pavadjm pagalm. Ar draugiem spljmies. Ldz centram bija jbrauc divdesmit mintes ar autobusu. Pie mums bija tikai prtikas veikali, lielkos iepirkumus veica Jekaterinburg .

Netlu no pilstas bija treninometne. Skaists liels mes un Isetas ezers. Skaisti gan ziem, gan vasar. Vasar viss za, var pastaigties, ogot, sot. Ruden krsu bagtba. Bija skrituceli ar nobraucienu uz ezeru, no turienes pavrs skaists skats uz pilstu, krsaini koki, ezers. Ziem daudz sniega, viss balts un pkains, mirdz un laists .

Sibrij ms daudz neceojm, braucm uz nometnm Altaj. Tas ir blakus Novosibirskai, uz augu Gornoaltaiska68, apmram 1500 metru virs jras lmea. Tur bija skaista daba, galvenokrt ciedri, tdu brzu un krmu nav. Sibrij, izemot liels pilstas, piemram, Hantimansijsku, dzve nav pai attstta, tikai mei. Tikai mei un meonga daba .

Pc treniiem skrju uz skolu Pirmo septembri pai neatceros. Atminos tikai to, k pirms tam mani pierakstja skol. Ms atncm, ttis aizgja pildt dokumentus, es paliku viena gaiten, pki atskanja zvans. Tas bija mans spilgtkais iespaids, es nobijos no ska zvana, izskrju uz ielas un gaidju. Bet no skolas laika man nav spilgtu atmiu. Varbt treniu d. Ja es mcjos pirmaj mai, trenii bija no trijiem, ja otraj no astoiem rt ldz divpadsmitiem. Abas skolas bija blakus, mana mja pa vidu. Es pabeidzu treniu, prrbos, padu un skrju uz skolu. Vidusskolu beidzu tta skol, jo no mums aizgja vairki skolotji, apmcba kuva vja, tpc es prgju .

Parastaj skol es nebiju aktva, nebija laika pastaigties pc stundm. Ej mjs, sagatavo stundas un uz treniu. Nevar teikt, ka klas biju izstumta, n. Ir tau gadjumi, kad ar vieniem draudzjas, bet ar citiem ne .

Pilsta Krievij, Rietumsibrijas dienvidos, Altaja Republikas galvaspilsta .

Es biju pa vidu draudzjos gan ar varenajiem, gan atraidtajiem. Cieka draudzba bija ar treniu biedriem. Jo lielko dau laika pavadju kop ar viiem, ziem etras reizes ned, vasar nometns dzvojm kop. Kad pieaugm, mana labk draudzene bija no nometnes. Ar tagad sazinmies, bet retk, jo dzvojam dads valsts, attlums nosaka savu. Cenamies sazinties skaip, socilajos tklos .

Nav vairs tdas garas k brnb Ldz manai piedzimanai vecki dzvoja blakus ezeram kopmtns, viiem bija atsevia istaba. Kad es piedzimu, mums iedeva trsistabu dzvokli, kur dzvojm visu laiku .

Dzvi radinieki man bija tikai vecmmias, vecttii bija mirui. Man neststja nekdas imenes leendas. Ir tikai daas imenes tradcijas. Kad vecmmiai bija dzimanas diena, ms visi sapulcjmies pie vias. Visi radi no mtes puses ir skai. Vecmmia ms visus vienoja. Kad via nomira, skm retk tikties. Tvs, protams, uztur sakarus ar saviem radiniekiem, tau prjie... kur sastrdjies, kur apvainojies. Agrk pc trenia atncu pie vecmmias, viai vienmr bija kas gargs krjum. Prdzii, vafeu trubias vai smilu mklas riekstii. Via pacienja ar tju, pabaroja. Tdas atmias par vecmmiu. K via cepa vistu ar kartupeiem! Gara bija paa. Tagad it k gatavo to pau, tau ts garas, kas bija brnb, vairs nav .

Msu imene bija ticga, bet ne prk. Nebija paraduma svtdiens iet uz bazncu. Esam kristti, bet ne fantii. Nezinu, kpc, tau ticba neiesakojs. Msas vramte ir reliisks cilvks, kdu laiku via strdja baznc. Via minja msas brnus iesaistt, bet bez fantisma. Via tic, pilda visas ceremonijas, bet mums neliek to dart. Via ldz par mums, t viai miergk. Neesam prk reliiozi. J, Bbeli zinm, bet lganas neskaitm .

Nezinu, par nolu vai par laimi. Katram sava ticba, katrs atrod savu ceu .

Kds taj rod mierinjumu vai glbanu. T ir pie mums .

Mjs vienmr bija gaas konservi, kondenstais piens un cepumi Devidesmitajos gados es jau biju pieaugusi, bet neatceros, ka mums btu bijis grti vai ka nebtu ko st. Draugi ststa, ka vii mocjuies, vecki samui algu, tda stingri sadaljui tdai vajadzbai un tdai, glbi bijis saku drzs. Nevarja brniem saldjumu atauties. Mums t nebija .

Nezinu, varbt tvs neizrdja, kaut gan ms ar msu audzinja viens. Brlis tolaik jau mcjs Pterburg. Mjs vienmr bija gaas konservi, kondenstais piens un cepumi. Nezinu, kpc. Varbt tvs sama kdus socilus pabalstus. Tvs mums pirka ar krumus. Ja ttis atnesa saldjumu, ttad bijusi algas diena .

Tagad brni atnk uz skolu, formas nav, un tda redzama atirba, kam ir nauda, kam nav. Mums, kaut gan ar formas nebija, tau brni bija.. .

labsirdgki. Nebija t, ka tev ir dinsi, tu esi stilgks, citiem nav. Msa prata t, via man uzuva visdus svrcius un blztes. Vienmr bija, ko st un ko vilkt mugur. Es neizjutu o defictu. Tukos plauktus neatceros, varbt bija, varbt nebija. Rindas pc maizes gan bija. Mums bija maizes veikals .

Maize vl nav atvesta, bet rinda gara, un vl uz ielas aste stiepjas. Nopirksi siltu ieelti, kamr tiec ldz mjai, visu garoziu apdsi. Maize tik silta un garga. Mjs tvs baras, ka maize apgrauzta. Sta vlreiz. Nu jau vairs nav silta, var atnest neskartu .

Topoais vrs man bija k citplantietis Latvij es nokuvu sava vra d. Vi bija komandjum Krievij, via uzmums cla gzes turbnu. Msas vrs ar viu kop strdja Surgut .

Pc tam damu, tas ir mans vrs, prcla uz objektu Jekaterinburg. Mums bija kopgas pasdanas. Msas vrs vienmr teica: Kpc tev nav drauga? It k normla meitene, sportiste... Es atbildju: Nu nav, un viss, liecies mier! Jums darb ir krtgi puii? Nu tad iepazstini! Viam ideja iepatiks. Skum nekas nesanca, tad zvana: Sestdien tevi saderinsim! Zvanu msai, via saka: Aiziesim uz kafejncu, apdsim kku, iedzersim kafiju .

Precties jau neaicina, iepazsieties. T ar iepazinmies, satikmies. Bet t, lai btu mlestba no pirm skatiena, t nebija. Jaunais cilvks pavisam parasts. Vakar atvadjmies .

Tad vi paldza Sergejam (msas vram) telefona numuru, nkamaj dien vi piezvanja vai uzrakstja un aicinja satikties vlreiz. Labi .

Aiziesim kaut kur. Satikmies divas trs reizes un pamazm iepazinmies .

Mlestbas uzreiz nebija. Nezinu, k viam, bet no manas puses rads zikre. Pirmkrt, bija interesanti, ka citds cilvks, otrkrt, akcents, ttad rzemnieks. Tagad es nedzirdu via akcentu, bet agrk gan. Vi bija cita lmea cilvks. Jo ldz im es satikos tikai ar saviem sportistiem, vienaudiem, un mums bija vienda izgltba, viendi uzskati. Bet eit vecks cilvks ar citu pasaules uzskatu, uzvedbu, manierm. Vi uz mani raudzjs nevis k uz sportisti, koli, bet k uz jaunu meiteni, kura izraisjusi interesi. Tdi bri k durvju atvrana, rokas pasniegana... Bija interesanti vrot, kds vi ir .

K citplantietis, pavisam citds. T k vi ir no citas valsts, pavisam cita mentalitte. Kaut gan viam mte krieviete, tvs latvietis, vi ir latvietis .

Bija interesanti .

Vai negribi mcties Rg?

T viss sks. Vi aizbrauca uz Latviju, pc tam atgriezs. Msu attiecbas kuva dzikas. Ms iepazinmies Ziemassvtkos, sagjmies ldz vasarai, un maij vi teica, ka aizbrauc. Projekts pabeigts, un viu sta mjs. Nu labi, viss beidzies, atceros os jaukos savas dzves brus. Bet tad vi man pajautja: Vai negribi pamcties Rg? Domju, ko man tur mcties Rg, esmu jau izmcjusies. dams teica, ka grib turpint satikties ar mani: Tu mcsies, un ms turpinsim satikties. Ne vrda es tevi mlu vai brauc dzvot pie manis, n, braucam mcties, apdom, tev tau nav ko zaudt. Tiesa, man nebija ko zaudt. Pie treneres darba vienmr varju atgriezties, atstt veckus nu ko, ligzda tpat bs jpamet. Parunju ar msu, ka nesaprotu, mlu viu vai ne, mums kop ir interesanti, es gribu turpint attiecbas. Msa ieteica mint, varu vienmr atgriezties, labk mint nek vlk nolot, ka to nedarju. Labi, braucam. Tvu nostdju fakta priek ir tds jauns cilvks, vi mani aicina pie sevis, un es brauku. Tvs oti prdzvoja, to es sapratu vlk, kad prgja eiforija .

Ttad dams aizbrauca jnij, es ierados jlij, lai iepaztos ar via mammu, iesniegtu dokumentus. Mamma mani sama mi un sirsngi .

Aizbraucm uz instittu, iesniedzm dokumentus. Paceojm pa Latviju .

Pc tam es aizbraucu, jo dokumentus vajadzja krtot Maskav. Septembr es atbraucu ar savm mantm un sku dzvot Latvij. Tas bija 2011. gad .

Jau etrus gadus eit dzvoju .

Grti pierast saukt vrd pieauguus cilvkus Universitti izvljs dams, vi labk tur orientjas. Lielas izvles nebija, taj brd bija maz iespju mcties krievu valod. Izvljmies Baltijas Starptautisko akadmiju. Kad es iestjos, bija trs programmas grmatvedbas uzskaite, publisks attiecbas, trisms un viesncu bizness .

Es izvljos trismu .

Attiecbas ar kursabiedriem izveidojs labas, bet augstskola eit atrs no Krievijas. Grti bija pierast saukt vrd pieauguus cilvkus .

problma man rads, jau iepazstoties ar dama mammu. Krievij pieemts pieauguos uzrunt vrd un tva vrd. Es atbraucu, iepazinos un jautju

damam, k man via mti saukt. Nu, saki: Ludmila Petrovna. Via uzreiz teica: Nekda Ludmila Petrovna! Via kdreiz strdjusi skol, sacja:

udas tante ar nevajag. Vienkri Ludmila. Man bija tik grti to pieemt .

Tagad uzrunju viu Ludmila un js. Ar institt bija sareti: Inese pieaugusi sieviete, k sauksi vrd!?

Kursabiedri tie, kuri tikko no skolas, sav starp komunicja. Bet bija grti, jo mums bija liela vecuma starpba viiem devipadsmit gadu, man divdesmit sei, tas bija oti jtams gan informcijas uztver, gan uzvedb. Vii s un pp, pc tam prjaut. Varbt, kad es pirmoreiz mcjos, man ar bija grti mcties. Tagad man gja viegli, visu labi uztvru, ar prasbas nebija tik stingras k Krievijas universitt .

Pusgadu nomcjos. Svtkos aizbraucu uz mjm, sailgojos. Pc brvdienm man vairs negribjs atgriezties studijs. Kursabiedri mani kaitinja, varbt tas nav literri teikts, ar savu trulumu un lngumu. Tas mani vienkri tracinja. Vlk pieradu, kuva vieglk .

Msu kzas bija klusas Kzas mums bija klusas. Skum ms vispr negribjm kzas rkot, gribjm sareistrties un aizbraukt ceojum uz Kipru. Nopirkm bietes un devmies pieteikties laulbm. Bet mums saka: Jgaida mnesis, pat divi. Nebija vietu, mums piedvja citu datumu. Uz Kipru tomr aizbraucm, pc tam domjm rkot kzas vai ne. dama mamma uzstja, lai uzaicinm draugus, vii it k izteikui vlanos palksmot msu kzs. Tad juzaicina ar mani radi, kaut vai pai tuvkie tvs, msa. Ja nks draugi, vajag ar kzu kleitu. Sareistrjmies Salaspils dzimtsarakstu noda, pc tam aizgjm uz Botnisko drzu. Mums bija skaista fotosesija un vakarias. Bez vakara vadtja. damam nepatk tdi paskumi, kad kds organiz. Bija dama draugi trs pri, mani radinieki: tvs, mana tante un msa ar brniem. dama jaunkais brlis un mamma. Bijm piecpadsmit cilvki .

Ar kleita bija, k pienkas. Otraj dien apdm svtku prpalikumus un aizbraucm uz Jrmalu, togad bija silts. Klusas kzas bija: bez ribm, saltiem. K gribjm, t izdarjm .

Pirmo mnesi dzvoju eit, Salaspil. Biju pacilta jauna vieta, interesanti. Uz Rgu baidjos braukt, jo neko nezinju. Vrs strdja tepat elektrostacij. Pirmo reizi viena braucot elektriskaj vilcien, skaitju pieturas, kad izkpt. Tagad, protams, t vairs nedaru. Vajadzja ssties trolejbus, aizbraukt ldz centram, prkpt cit. Sareti. Otrais mnesis ar pagja, bet treaj sku skumt pc mjm, tva, msas, msas brniem, draudzenm .

Dareiz, nkot mjs no vilciena, prma tdas skumjas, ka gribjs kaukt .

Saku damam, ka gribu aizbraukt. Labi, brauc! Pc Jaun gada aizbraucu uz mjm un redzju, ka vii dzvo savu dzvi. Peld k pa upi, no kuras esmu izkpusi, bet vii palikui. Kad prgja pirm atkalredzans sajsma, sapratu, ka dzve viiem nav apstjusies, vii neskumst un neraud, bet turpina dzvot. Un, kad atkal biju Rg, Ludmila mani sagaidja, ms aizbraucm uz Salaspili, un man liks, ka esmu atgriezusies mjs. is brauciens man bija vajadzgs, jo es sajutu Salaspils, Rga ir manas mjas. Un vairs nebija tdu skumju k pirmajos mneos .

Rakstju diplomdarbu un iepazinos ar Latviju ogad beidzu universitti. Diplomdarbu, lai cik dvaini btu, rakstju par Latviju. Mans pirmais kursa darbs bija par trisma iespjm Latvij .

Otrais par nematerilo mantojumu, kdas perspektvas. Treais atkal par to pau, bet saistb ar izgltbas programmm k muzeju programmas izmantot izgltb. Pc tam ptju amatniecbu k nemateril mantojuma piedvjumu trism. Kaut k t iegrozjs, bet man bija interesanti. Es iepazinos ar Latviju, ar vsturi, intervju Daugavas muzeja un Etnogrfisk brvdabas muzeja darbiniekus. Saldzinju ar muzejiem Igaunij. Nematerilais mantojums ts ir tradcijas, dziesmas, noststi, kurus nevar nodot materil veid, bet tikai cilvks cilvkam. Ts paas dejas, latvju dainas, saldskbmaizes cepana. pai dzii laukos ir populras amatnieku darbncas. Man bija interesanti visur kur aizbraukt, parunties .

Man patk strdt ar brniem, tpc labprt darbotos par treneri .

Tau, emot vr Latvijas ss ziemas, nav lielu iespju. Es izvljos trismu, jo nemlu sdou darbu, man nepiecieamas kustbas, prmaias. Nevaru ilgi dart vienu un to pau mnesi vai divus, tad kaut kas ir jmaina. aj zi trisms ir vairk piemrots, jo var ne tikai organizt ekskursijas, bet ar plnot ko jaunu, aptverot dada veida nodarbes .

Trenera vai pasniedzja darbu man Latvij bs grti turpint, jo jsaem augstkais latvieu valodas zinanu vrtjums, un man iet, ka bs ar grti te apstiprint Krievijas diplomu .

Transportldzekos sos pie loga Man patk msu maz, klus Salaspils. Te ir tik miergi. Man t iet idela vieta, kur veidot imeni, audzint brnus. Satiksme ar laba: iekp autobus vai man, pc pusstundas esi jau Rgas centr .

Rga man liks oti interesanta, neparasta, skaista. Dzvoju eit jau etrus gadus: cik braucu uz Rgu, tik sajsminos. Transportldzekos vienmr sos pie loga, jo arhitektra mani apbur. Ne tikai Vecrga, bet ar Trbatas iela, Brvbas iela tik skaistas. Pirmaj gad vispr vairk centos prvietoties kjm. Daudz staigju pa Vecrgu. Institt reizm sarunjm satikties vecpilst. Visi prasa, kur tas ir. Ststu. Kursabiedri saka, ka es labk orientjos nek vii. Nu, protams, man tau daudz laika, pastaigjos, iegaumju .

Rga ir oti jauka. Ar valodas problmu nav bijis. Citi ststa, ka pret viiem rupji izturas, bet es te dzvoju jau etrus gadus, ne reizi neviens nav mani apvainojis, nav bijis, ka atteiktos runt ar mani krieviski. Es mcos valodu, tagad jau varu vienkras lietas izskaidrot. Toreiz, pirmaj gad, ar nebija nekdu problmu. Pat ja veikal prdevja nesaprot krieviski, ms sazinmies ar zmm. Ar iestds. Es vienkri atncu un teicu, ka esmu iebraucja, nesaprotu latviski, tau mcos. Un ar mani runja krieviski .

Kad gatavojos braukt uz Latviju, pazias mani minja atrunt Kad gatavojos braukt uz Latviju, pazias man teica: Kur tu brauksi, tur krievus ienst, gandrz akmeiem nomt! Tur vispr ir pilngs nacionlisms. Es teicu, ka tagad tau ir divdesmit pirmais gadsimts, kds tur nacionlisms. Varbt devidesmitajos gados, bet tagad jau divdesmit gadi pagjui. Atbraucu, un neviens nav man metis ar akmeni .

Pc tam man radinieki teica, lai brnu dzemdt braucu uz Krieviju .

Ja ms ar vru izirtos, brnam btu Krievijas pilsonba un man viu nevartu atemt. Es jautju: Kpc domjat, ka dams t dars? Pat ja mums nesanks, dams ir labi audzints. Vii saskatjuies televizor zias, ka meitenes Skandinvij apprecas, pc tam vim atem brnus .

Nezinu, man patk Latvij. Apmram gadu pabiju Latvij, tad aizbraucu uz Krieviju starpba jtama. Mentalitt. Tas ir uzkrtoi. pai jau Maskav, tas trakais ritms, nevienam neko nepaspj pajautt, visi kaut kur traucas. Atbraucu eit, atbrvojos, dzve turpins sav gait .

Par vra imeni galvenokrt ststja via mamma Ludmila. Saldzinot ar mani, viu dzve bijusi daudz smagka. Minjui uzskt biznesu, bijis mazs veikali, lai vartu piepelnties un paldzt dliem. Vii mcjs krievu skol, kur vius apsaukja par piederbu latvieu ncijai, bet mjs vii neko neteica. Izststja tikai, kad jau bija beigui instittu. Tpc, ka mte ietu uz skolu izskaidroties un btu vl sliktk. Grti viiem gja .

Vramte ststja, k kar iespaidojis vratva imeni. Vias vramte dzvojusi laukos, viai bija divi brni, pckara gados tos viena audzinja .

da, ko pai izaudzja. Un vl no mea nca pc prtikas, tos ar vajadzja barot. Vajadzja gan tiem, gan tiem, un ar brni jpabaro. Tiem, kas atnca un prasja maizi, bija jdod. Citdi varja mju nodedzint. Un vra tvs, jau pieaudzis bdams, neda snes un sauttus kpostus, jo brnb tos bija atdies ldz apnikumam .

No manas vramtes ststiem sapratu, ka vias vramte bijusi stipra sieviete, ar raksturu. Ja via tda nebtu, nemaz nevartu izdzvot. Draugi pat baidjuies iet pie viiem uz mjm, tik barga mte vram bijusi. Kad dams bijis mazs, via ar to runjusi latviski, bet ar Ludmilu tikai krieviski. Kaut gan viai btu paticis labk iemcties latvieu valodu. T dams divu gadu vecum ar vecmmiu runja latviski, bet ar veckiem krieviski .

Viam nebija valodas problmu .

T ldz divtkstoajiem gadiem grti gjis. Pc tam dli ska strdt, kuva vieglk. dams aizbrauca. Tagad, paldies Dievam, labi dzvojam .

K pie jums nav kurantu?

Ms 9. maiju nesvinam, ar Krievij nesvinjm. T bija izejam diena, ms braucm uz Jekaterinburgu skatties pardi. Un kaimiu pilst bija labs Kara tehnikas muzejs. Msas mazajiem dliem bija interesanti apskatt vecs manas, svtkos brniem atva uzrpties tankos. Bet tdu pau svinbu nebija, papildus brvdiena, atceres diena. Gjm apsveikt radinieku vectvu, vi bija kara veterns, vecttiu un vecmmiu. T klusi atzmjm .

Ldzgi ar Jaungad. J, Krievij ir garas Jaungada brvdienas .

Bet Latvij ir garas Ziemassvtku brvdienas. Ms svinam Jaungadu, Ziemassvtkus ne. J, t ir brvdiena, ms kljam svtku galdu, iedzeram pa glzei. Un viss. Manuprt, Ziemassvtkus jsvin ticgiem cilvkiem, kuri iet uz dievkalpojumu baznc. Bet, kad mjs ir tikai svtku galds, tie ir parasti svtki .

Tagad Latvij ms svinam Latvijas Ziemassvtkus 24. decembr .

Mums ir gardas svtku vakarias. Pirmaj gad Ludmila teica, ka pc latvieu tradcijm jbt deviiem dieniem. Ms bijm trs cilvki un pc tam os devius dienus dm ldz Jaunajam gadam. Vlk es teicu: Jaungad tikai silto dienu un daas uzkodas gadu mijai! Vra imen pieemts svtkos vispirms pasniegt siltos dienus, pc tam auksts uzkodas. Msu imen bija otrdi: vispirms piedmies ar uzkodm, pc tam siltajam nebija vairs vietas .

Ms vienmr pusdienojam damistab un vienmr ar galda piederumiem. Mjs, Krievij, parasti du tikai ar dakiu. Ar aukst zupa man bija atkljums. Krievij okroku gatavo no kvasa, bet te kvass ir salds, tds neder .

Paminju ar nacionlo dienu pelkos zirus .

Pirmaj gad bija prsteigums Krievij divpadsmitos atskan kuranti. Bet eit kur kuranti? Kdi kuranti? Mums tdu nav. K nav? Labi, es sarkou kurantus. Un divpadsmitos saku: Bom, bom! Tda tradcija. Aicinu visus desmitos skatties Krievijas televziju, vismaz kuranti bs .

Pierasts kop brnbas .

Kpc latvieu valod suns ir vrieu dzimt?

Ms sarunjamies krieviski. Bet es uzstju, lai vrs run ar mani latviski. Valoda it k nav grta, bet problmas ar apguvi ir. Pirmaj gad es pierakstjos kursos. Atncu uz nulles grupu. No visiem divpadsmit cilvkiem tdu, kas zina tikai alfabtu, bijm divi. Prjie jau sen dzvo Latvij un viiem ir kaut kds vrdu krjums, bet nezina gramatiku. Skolotjai nebija skaidras metodikas, viss noritja tri uz prieku. Nevarju izprast dzimtes .

Kpc suns69 ir vrieu dzimt? T tau ir sievieu dzimte! Teicu, ka neieu uz kursiem, nesaprotu, prk sasteigts viss .

Tad Ludmila ar pazstama skolas direktora paldzbu sameklja man latvieu valodas privtskolotju Sanitu. Ar viu man patika mcties, via visu labi izskaidroja. Ar to, kpc suns ir vrieu dzimt. Via man lika last pasakas latvieu valod, brnu grmatas Mazo princi, Vinniju Pku. Via ar mani sarunjs skum krieviski, pc tam lika runt latviski. T ms ldz brna piedzimanai trs gadus darbojmies. Pankumi ir, kamr nodarbojos ar Sanitu. Vasar nevaru sevi piespiest, pc tam jtams, ka aizmirsies .

dams var runt trs valods: darb ar vienu latviski, ar otru krieviski, ar treo angliski. Vaicju, kpc ar mani nerun latviski? Run ar mti latviski, via prot, tikai gramatika pieklibo! Ar brnu, es saku, lai tikai latviski run. Markuss ir mazs, bet saprot. Kad es preju uz latvieu valodu, vi man skats, sarauc uzacis, saprot, ka kaut kas ir nepareizi, ja es runju latviski .

Galven problma ar valodu ir nokt vid, kur visi taj run. Gada laik var iemcties. Bet eit jbrauc uz dziiem laukiem, lai valodu iemctos. Rg tas nav iespjams visi run krieviski. Pat ja tu mini runt latviski, visi priet uz krievu valodu. Pat kafejnc saku oficiantam, lai run ar mani latviski, jo es mcos. Tad vi piekrt .

Draugi ar prasa, kpc es mcos latvieu valodu. K, kpc? Esmu atbraukusi uz sveu zemi un, protams, mcos valodu. Mcies angliski! Ja es dzvou Latvij, brni ies latvieu skol. Ja es nepratu valodu, nevaru iesniegt dokumentus skol un nevaru iestds aizpildt anketas. Ja es nezinu valodu, jtos atstumta, jo nesaprotu. Man nevajag augstko kategoriju, kaut tikai sarunvalodu. Un ar brnu runsi divs valods? J, ja bu apguvusi. Toties brnam nebs problmu. Aizies uz drziu un iemcsies! Kad ies uz drziu, viam jau t bs stress, un tad vl nesaprotama valoda. Dubults stress vispr negribs uz drziu iet. Pagaidm bu Krievijas pilsone Daudz kas ir atkargs no t, kd imen tu dzvo. Kad biju slimnc, satiku vecks paaudzes medmsu. Via iepazins ar manu vramti un jautja, vai sarunjamies krieviski. Es saku, ka j. Tad jums ir paveicies, jo Krievu valod c ir sievieu dzimtes lietvrds .

vias meita apprecjusi latvieti, bet vra vecku mjs aizliegts runt krieviski. Nu, pie mums ir mazliet citdi. Ludmila kdreiz atbrauca uz ejieni no Krievijas, un izveidojs kultru sajaukums. Tvs ir latvietis, tau lojls pret krieviem. Latvieu imens brni ar veckiem dzvo atsevii. Man iet, ka mums drzk ir krievu imene. Man pazstamas jaunas vecmmias, kas negrib auklt mazbrnus. Man ar Ludmilu ir paveicies, via mani paglba kad rakstju diplomdarbu, auklja Markusu. Man vispr ir laba imene, ar vramte laba, saprotoa .

Es paturju Krievijas pilsonbu, t bija abpusja vienoans, jo man nav vrts maint pilsonbu ja brauku uz Krieviju, man nevajadzs vzu .

Brns ir Latvijas pilsonis, to ms tlt nolmm. Es pagaidm bu Krievijas pilsone .

Tulkojusi Baiba Burtniece Intervija NMV4279 Kompozciju veidoja un intervja Marija Assereckova, Salaspil, 2015 Pcvrds Aizverot grmatu, esam iepazinui piecpadsmit dzvesststus, kas ms uzrun nepastarpinti, atkljot, k divdesmit gadsimta notikumi vstur, kultr un politik ir veidojui etnisko pieredu daudzveidbu Latvij. Gandrz nevien dzimt nav izteikta etnisk viendabba katrs savos senos atrod citu tautu piedergos. Tomr cilvkiem piemt vajadzba sajust sevi k dau no etniskas grupas, ar kuru ir kopga valoda, kultra, ar pagtne. Grmat vienojoa ir krievu valoda, kur notika intervijas. Tajs labi jtama gan izteikt, gan vrdos neizteikt attieksme pret krievu valodu: no vienas puses, t vieno ar plao krievu kultru, ar persongo biogrfiju, bet, no otras atir ar savu loklo dialektu un latvisks vides ietekmm .

Krievu kopienai Latvij ir sena vsture, t iesakojusies Latvijas kultr un valod, tau vsturisko notikumu un pretrungs atmiu politikas d savstarpjs attieksmes sabiedrb veidojus neviennozmgas. Izprast notiku closakarbas un prvart robeirtni starp vienu un otru etnisko grupu var, uzklausot vienam otru. Dalans ar atmim ir daudzsolos skums. Proti, personiskie un pilnskangie dzvesststi, vstot par dzimtas priekvsturi, cilvka dzves gjumu un dzvi vecum, auj iejusties, ldzprdzvot un saprast, kpc vienam pasaules skatjums un vrtbas ir tdas, otram citdas, kpc cilvks rkojies t un ne savdk, k veidojies via pasaules skatjums un vrtbu sistma, rcbspja un paapzia .

Ar grmatu vljmies pardt, cik neviendabga ir Latvijas krievu kopiena un k laikmets, vstures notikumi un to interpretcija iezmjas ts socilaj atmi. Latvijas krievu pieredze vst par imeni (ar ts zaudjumu), par ieraanos Latvij dakrt apzinoties, ka nokuvui cit zem, dakrt ne. Pieredze bijusi dada daa ststtju Latvij nokuvui rju apstku vai varas spiesti: kara laik, militraj dienest, darba norkojum, sadal pc augstskolas beiganas, ar mainoties Latvijas administratvajm robem. Dau urp atveduas imenes saites un laulbas, citi ir Latvij dzimui. Izvrsts ststjums par imeni, brnbu un jaunbas laiku auj lastjam izprast, k laikmeta notikumi ietekmjui cilvka rcbspju .

Otrais pasaules kar un represijas skruas vai ikvienu ststtju, kad cietis kds imenes loceklis vai pai kuvui par breiem. Ja nacistu vardarbba gst skaidrku, pau prdzvotu un detam bagtu izklstu, tad padomju laika represijas neizvirzs atmiu priekpln. Td veid par tm turpins klusanas ieradums, ko skotnji izsauca bailes no varas, odien grtbas izteikt pieredzto vrdos. Dzve padomju Latvij lielkoties izststta bez satraucoiem notikumiem, ar tas, iespjams, saistms ar pieradumu ievrot privts un publisks dzves norumu .

Nereti tiek atkltas personisks izjtas, ar aubas, kas prem cilvku neparedzams situcijs. Tomr ikviens ststtjs spjis iedzvoties jaunaj viet te iesktas vai turpintas mcbas, atrasts darbs un dibinta imene .

Latvijas valstisks neatkarbas atjaunoana, no vienas puses, saistta ar cerbm un solidarittes izjtu, no otras ar bam pazaudt savu identitti. Skum brvba ita daudzsoloa, k to izsaka Anna Stroja saldzinjum ar atvrtu logu, kad tu jti svaigu gaisu. Tu drksti spriest, novrtt. Tomr vlk tikai retais spja pierdt savu rcbspju, piemram, ar sekmgi izveidotu uzmumu. Citiem nkas samierinties ar socil statusa un stabilittes zaudjumu, ar pilsonbas un valodas problmm. Mierinjums nereti tiek atrasts, atgrieoties pie savas dzimtas saknm, ticb. Socil atstumtba vrojama ar jauna cilvka pasajt. Zinm mr to atsver apzinta piederbas izjta savai dzvojamai vietai, rajonam, Rgai. Izteiksmgi to raksturo Anna Gruzdeva, kdu rtu ieraugot, ka ietve un bruakmei mirdz ras .

T ar ir pilsta, kas atklj un liek sevi apzinties par latvijieti, raugot rast vidusceu un saskari starp krievu, latvieu un Rietumu kultru .

Dzvesststam, paplainot un padziinot redzjumu uz cilvka dzvi, piemt spja prmaint k paa ststtja, t ar klaustja, aj gadjum lastja izpratni par sevi un savu vietu starp ldzcilvkiem sabiedrb. Grmatas sastdtji cer, ka taj saskares punktus atkls sev visi, tostarp latviei, romi, baltkrievi, ukraii, ebreji visi, kas esam viena laikmeta brni un dzvojam Latvij .

Ieva Garda-Rozenberga

We all are the children of our time: Russian life stories in Latvia The Russian community in Latvia has a long history, and it has become rooted in Latvian culture and language. However, due to conflicting politics of memory, relationships between the communities in the society are ambiguous .

Life stories help to overcome the boundaries between one ethnic group and another .

This book contains fifteen life story compositions that have been prepared within the oral history study Ethnic and narrative diversity in life story constructions in Latvia (directed by Vieda Skultans, PhD) at the Institute of Philosophy and Sociology of the University of Latvia. All of the authors of the selected life stories live in Latvia and are native Russian speakers or use the language on a daily communication .

The life stories tell about family (also the loss of family) and about moving to live in Latvia, which, in the post-war years, many did not identify as a separate country with its own history. The narrators were brought to Latvia because of destroyed homes, military service, work, family ties and marriage. Several of the narrators come from Russian families that have lived in Latvia for many generations; the younger narrators were born in Latvia and grew up there .

Almost every family suffered during the Second World War and from repressions; some of the narrators were orphaned. If Nazi violence has been articulated in a certain story that has been supplemented with details from personal experiences, then Soviet-era repressions do not come to the fore in the memories .

There is still a habit of remaining silent regarding the repressions .

The restoration of Latvian independence in 1991 brings big changes to the narrators lives. At first, this event is linked with hope and a feeling of solidarity, but also with fears of losing ones identity. The people experience a change in status, the loss of stability and problems with citizenship and language. Social problems influence the sense of community. Consolation is sought and found in returning to family roots and to religion. Even a young persons feeling of self is touched by social exclusion, and an attempt to compensate is found in a sense of belonging to ones local neighbourhood and to Riga. The heritage of Russian culture in Riga helps people establish contact between Russian, Latvian and Western culture and values .

The life stories published in this book also tell about what is not spoken about publicly; in the stories we notice hints that are meant for our own people but also statements that are addressed to a wider audience. The book is published in two languages Russian and Latvian in order to bring these two experiences closer to each other. It is dedicated to Latvians, Roma, Belarusians, Ukrainians, Jews and Russians all who are the children of a certain time period and who live in Latvia.

Pages:     | 1 |   ...   | 2 | 3 ||



:

1992 . .. : V . . . ...

Journal of Siberian Federal University. Engineering & Technologies 3 (2011 4) 243-262 ~~~ 553.411.3(571.51) - .. * 660041, , . , 79 1 Received 3.06.2011, received in revised form 10.06.20...

: 17.00.04 ...

. . 2016. 3 (41) 94(470.55) "1946/1949" DOI 10.17223/19988613/41/9 .. .. (): ...

- .. VII ACTUAL PROBLEMS OF THEORY AND HISTORY OF ART St. Petersburg State University Lomonosov Moscow State University...

V. 2010. . 3 (3). . 730 "" . . ...

.. -...

.. ? (, 1586 .)1 , ...

82-1(470) . " " . . " ", , (1414056, , . , 20), e-mail: mzviagina@yandex.ru . " ", ...

1. "" , , , ...

. . - XVIII . 1993 . . . . . . . - XVIII...

. ? [ 3- ]. : . ...

94(477)1648/179(075.3) 63.3(0)51(4)721 51 ( 10.05.2016 . 491) . , ...

- - " " 9 2013 63.4(2) 874 ...

" " .. , - 2005 719:349 79.0:67.47 29 : , .. ; ...

, . , ...

, 31 , 54 . . . , 19 -1, 14 ...

, (1,0 .), (01.04.10) ( 1.1, 7355/1 07....

1950 1980 63.3(2)6-7 94(47).084.9 .. . . . . . . 1950 1980 . / .. . ...

41.04.04 . , . , ...

10. . .: .. . . - IXXII . ., 2006. .. ...

.: . . . . - . .: , 2010. (1827-1907), , , ...







 
<<     |    
2018 www.new.pdfm.ru - -

, .
, , , , 1-2 .